Šis ir vecākais no paviljoniem, kas nodedzināts 1. pasaules karā, starpkaru posmā uzcēla jaunu, ko sagrāva 2. pasaules karā. Tagad vien dažreiz var redzēt pamatu apli, tieši pie noejas uz pludmali Jaunķemeros.

Skolā ir saglabājušies griestu gleznojumi pirmā stāva gaitenī un aktu zālē.

Ja ir interese, tas ir tas pats Lozinskis, kurš Padomju Savienībā izveidoja Pjatigorskas kūrortus Kaukāzā.

Nedaudz neprecīzi. Melnā stēla ir piemineklis kritušajiem 1. pasaules karā Sibīrijas strēlnieku pulka kareivjiem (uzlikts 20-tajos). Tam blakus sarkano plāksni ar pilnu kritušo sarakstu uzlika šķiet Latviešu strēlnieku apvienība 60-70 gados. Atrodas blakus Sv. Pētera un Pāvila baznīcai Ķemeru parkā. 2. pasaules kara kritušo brāļu kapi atrodas otrā pusē baznīcai.

Labdari, kalto ķēdi, kas apjoza pieminekli nozaga 2009. gadā.

Ūdenstornis bija Latvijā unikāla būve ar divām tvertnēm, no kurām viena bija dzeramajam ūdenim, bet otra - sērūdenim.

Uzliku koordināti uz mājas jumta, kaut arī bez skaistajiem kokgriezumiem (izbira ap 2010 gadu) ēka ir saglabājusies kā "Kūrmājas" kompleksa daļa.

Atklātnē redzama galvenā ieeja jaunajā vannu iestādē, zemās pebūves stūris attēla kreisajā pusē ir vannu iestāde, kas būvēta 19. gadsimta beigās un ir viena no retajām ēkām, kas pārdzīvojusi 1. pasaules karu.

Pils dzirnavas

Pils dzirnavas atrodas pie Ventas un Alekšupes tiltiem.

Tiltiņš atradās Pils ielā pāri vecajam pils kanālam.

Benzīna uzpilses stacija atradās Liepājas ielā blakus tagadējai Policijas ēkai pretī Baltijas skolotāju semināra ēkai.

Paldies par tik izsmeļošu papildinājumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par gada labojumu.

Paldies par precizējumu un izsmeļošu papildus informāciju.

Paldies par precizējumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par labojumu.

Paldies par labojumu.

Paldies par labojumu.

1883.06.oktobrī Kuldīgas pilsētas valdes sapulces sēdē nolemj atļaut namīpašniekiem Šternam un Šēnhofam ierīkot ielu starp Baznīcas (Kirchen) un Kalna (Berg) ielu ar noteikumu, ka par jaunizveidotās ielas bruģa uzturēšanu pēc trim gadiem ir jārūpējas pilsētas kasei, un ka minētajiem māju īpašniekiem jaunajā ielā pāri Alekša strautam par saviem līdzekļiem ir jāuzceļ mūra tilts pēc pilsētas valdes apstiprināta plāna un trīs gadus jārūpējas par tā uzturēšanu. Pie šo nosacījumu izpildes Šēnhofa kungam tiek atļauts pēc savas izvēles lietot pilsētai piederošo daļu publiskajā kanālā starp Goldberga un Šēnhofa mājām. Lēmumu paraksta Kuldīgas pilsētas galva A.Gēbels.(LVVA 795.f. 2.apr. 1295.lieta 288.lp.o.p. un 289.lp.p.p.) 1889.11.martā šis Kuldīgas pilsētas valdes 1883.gada 6.oktobra sēdes protokola izraksts saskaņā ar iesniegumu un pēc Kuldīgas pilsētas tiesas hipotēku lietu nodaļas rīkojuma ir ierakstīts hipotēku grāmatā un pilnā mērā koroborēts ar hipotēkas Nr.8. Ieraksts zemesgrāmatā skan šādi: “1883.gada 6.oktobra vienošanās starp Oskaru Šēnhofu un viņa kaimiņu Johanu Šternu (dokumentā ierakstīts Štēru) par ceļa atvēršanu starp viņu īpašumiem, nostiprināta 1889. gada 11.martā” (LVVA 795.f. 2.apr. 1295.lieta 289.lp.p.p.).

Precīzāk būtu - Stacijas laukums.

Tagadējā Gaujas iela.