Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Paldies par papildinājumu.
Aizmirsu atzīmēt blakus Laimonim Riekstiņam zēns - Ēriks Elksnis/
Paldies par vērību!
Это ошибка. На фото 2 корабля стоят рядом - VIESTURS un IMANTA. VIRSAITISа тут нет.
Paldies par informāciju!
Šeit pāris fragmentiņi Mārtiņa kapu kontekstā no publikācijām 80., 90. gadu periodikā: "Dzīvojam, izrādās, vienā sabiedrībā ar apzināti ļaunprātīgiem vandaļiem, kuri var rīkoties pilnīgi nesodīti. Jo P.Blūma talcinieku restaurētie pieminekļi atkal apgāzti un sasisti gabalos, Hartmaņu dzimtas piemineklim un citiem brutāli izkalti un aiznesti skulpturālie medaljoni, šur tur mēģināts noņemt kapu plāksnes (lai atraktu apbedījumu, vai ?)." [Bankovskis P. Zem simtgadīgiem kokiem // Padomju Jaunatne. 1983, 2. jūl.] "1990. gadā mūsu valstī notika vēl nepieredzēts noziegums - masveidīgs vandālisma akts Rīgas pilsētas Mārtiņa kapos. No kapenēm tika izcelti zārki un nelaiķu pīšļi izbērti turpat zemē, bet paši zārki aizvesti uz Rīgas centru, uz Jāņa sētu - izstādei. Šo drausmo pasākumu nerealizēja deklasēti elementi, bet gan kultūras un gaismas nesēji tautā - mākslinieki, mākslas vārdā. Grupa mākslinieku avangardistu rīkoja instalācijas izstādi ar nosaukumu "Pārmija", kurā tika eksponēti arī četrpadsmit zārki. To skaitā arī trīs bērnu zārciņi no minētajiem kapiem." [Vērsis U. Es apsūdzu inteliģenci // Labrīt. 1995, 14. jūn.]
Paldies par informāciju!
Labrīt! Informācija, ka kapus 1980.-jos gados gribēja likvidēt atbilst manām atmiņām. Atceros, ka tas bija izpildu komitejas galvās, bet tajos laikos jau Lielos kapus arī gribēja līdzināt. Cita lieta par pieminekļu aprakšanu un tas ir cits stāsts. Esmu piemirsis, bet liekas, ka tas varēja būt 1990. gados, kad ierosināju papostītos, fragmentētos akmens objektus aprakt zemē. Arī tāpēc, ka piesārņojums aizvien straujāk tos posta, bet zemē tie saglabājas kā mātes azotē. Tad arī daļu norakām. Divas klasicisma urnas izraka un atjaunoja savā vietās, jo zemē tās bija saglabājušās. Anotācija par M. kapiem būs nepilnīga, ja netiks pieminēts tur apglabātais pirmais latviešu politiķis, tautas pašapziņas modinātājs, mecenāts un pirmais latviešu muižnieks Jānis Šteinhauers, kura piemineklis ir netālu no Grindeļa kapličas.
Paldies par labojumu.
Tēlnieka vārds ir Oļegs.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju
Paldies par informāciju.
Paldies par labojumu.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par informāciju.
Spriežot pēc tā, ka dažiem karavīriem ir uzpleči, un pēc kokardēm, attēlā ir redzami t.s. “ziemeļnieki”, jeb Ziemeļlatvijas brigādes karavīri atpūtas brīdī. Iespējams laiks – 1919.gada pavasaris/vasara.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Te pie dzeloņstiepļu aizžogojumiem nofotografēta abu armiju karavīru grupa.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Pirmajā rindā kreisajā malā stāv divi vācu karavīri, centrā krievu armijas karavīrs, un labajā malā vēl viens vācu karavīrs.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Otrajā rindā kreisajā malā stāv vācu karavīrs, kuram galvā krievu cepure, tāpat kā vēl vienam, kas grupas centrā.