Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Jezupovas jeb Juzefovas muiža tas ir Naujenes nevis Višķu pagasts
Vēlētos uzzināt, kāda adrese Aizputē bija mācītāja mājai? Paldies.
Nosaukums: Aleksandra bulvāris Anotācija: Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri. Ar šo nosaukumu tas pastāvēja līdz 1923. gadam, kad bulvāri pārdēvēja par Brīvības bulvāri. 1950. gadā bulvāris tika apvienots ar Svērtuves, Kaļķu, Brīvības ielu un gatvi, izveidojot maģistrāli un nosaucot Ļeņina vārdā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bulvāris atguva Brīvības bulvāra nosaukumu. Atklātnes centrā vēl nav redzams piemineklis Pēteram I, kas ticis atklāts atklāts 1910. gada 4. jūlijā, tātad pastkarte izdota pirms šī laika
Šeit bija jābūt citai pastkartei, savukārt šim aprakstam citam. Kaut kāda kļūda
Pirms 1.Pasaules kara uzbūvēti tikai pamati. 1929.gadā baznīca uzbūvēta vienkāršāka un mazāka. Daļa veco pamatu redzama kā ar granīta bluķiem norobežots laukumiņš baznīcas priekšā. Viktors B.
Krievijas armijas inženieris ģenerālis Eduards grafs Totlēbens (1818-1884.), Krimas kara Sevastopoles cietokšņa inženieru darbu vadītājs, vēlākā Viļņas, Grodņas un Kauņas ģenerālgubernators. Viņa vārdā nosaukts (1885/1923.), tagadējais Kalpaka bulvāris Rīgā, Esplanāde pie Pareizticīgo katedrāles, vienā puse – Barklaja de Tollj piemineklis, bet otrā pusē paredzēts Totlēbena piemineklis. Villa pie Dobeles piederēja ģenerālim. Pastarte izgatavota 1916. gadā Vācijas okupācijas laikā.
Latgales artilērijas pulka armijas kazarmas uzbūvētas kā trīsstāvu moderna ēka pēc arhitekta V. Vitanda projekta 1931. gadā. Šī monolīta dzelzsbetona celtne bija viena no pirmajam Latvijā. Tās atrodas Krustpils muižas teritorijā, blakus pils parkam.
Latgales artilērijas pulka armijas kazarmas uzbūvētas kā trīsstāvu moderna ēka pēc arhitekta V. Vitanda projekta 1931. gadā. Šī monolīta dzelzsbetona celtne bija viena no pirmajam Latvijā. Tās atrodas Krustpils muižas teritorijā, blakus pils parkam.
Es, kā mazs zēns būdams, atceros, ka kara laikā (ap 1943. gadu) dzirnavas darbojās,jo atceros, ka ciemojoties pie radiem Morišķos (Lietuvas pusē, pretī Kurmenei) varēja redzēt kā virs upmalas koku galotnēm redzami rotējošo dzirnavu spārnu gali. Dzirnavas saspridzinātas kara laikā, domāju, ka tas bija 1944. gada vasaras beigās vai rudens sākumā. 1946. gadā, kad sāku iet skolā, Kurmenē, atceros, ka kartē atzīmētajā vietā bija tikai dzirnavu drupas. Roberts Eiduks, e-pasts: robis7405@gmail.com
Bermonta karaspēka rokās Rīgas Jūrmala bija no 1919. gada 9. oktobra līdz 8. novembrim. Dzelzs tilts bija izpostīts un uzcelts plosta tilts.
Piemiņas dārziņa vietā līdz 1902. gadam atradās Dubultu tirgus. Pēc uzvaras pār Bermontu Latvijas valsts proklamēšanas gada dienā 1920. gada 18. novembrī, Rīgas Jūrmalā sarīkoja tautas svētkus. Pēc aizlūguma Dubultu baznīcā par kritušiem Latvijas atbrīvošanas cīņās, notika gājiens uz Piemiņas dārziņu pretim Dubultu stacijai, kur iedēstīja trīs ozolus. Attēlā redzamā izskatā dārziņu pēc Zeidaka kunga norādījumiem izveidoja 1925. gadā pēc Zeltiņa projekta. 1930. gados tika vākti līdzekļi brīvības piemiņas akmenim. Tagad tas ir neliels trīsstūra svēriņš pretī Swedbankai Dubultu prosp. 3, uz Baznīcas ielas stūra un no tā saglabājusies tikai aptuveni puse, jo tas samazināts, paplašinot Dubultu prospektu.
Nekas negaaja bojaa!!! httpss://www.google.co.uk/maps/@56.5121965,27.3342835,3a,75y,331.4h,73.5t/data=!3m4!1e1!3m2!1sJrHWt9DP6A1sY2Tg0UiTKw!2e0
httpss://www.google.co.uk/maps/@56.505682,27.3323803,3a,75y,192.76h,84.46t/data=!3m4!1e1!3m2!1s_nOwbGNEVB74uwrJzIUzsw!2e0
httpss://www.google.co.uk/maps/@56.5052411,27.3334371,3a,75y,340.77h,77.43t/data=!3m4!1e1!3m2!1seZH_7eSJDTrjO0n3EwxNOg!2e0 Re kur ir taa vieta, veel uzrikteeta piebuuve, aizmuureets logs, un otrais staavs ar balto kiegeli!
Piedodiēt 18.04.1917. [01.05.21917.]
Paldies Dzintra, es savukārt (izejot no Jūsu informācijas) uzzināju, ka Seķu muižas saimnieki savulaik sagājušies ar Ramšu saimniekiem, kuriem pat esot bijusi sava elektrības "ražotne" uz vietējās upītes aizsprosta. Un ka Velta no Ramšām (iespējams saimnieku meita) esot bijusi laba draudzene Arvīdam Prauliņam.
Lūdzu izlabojiet gadu: ugunsgrēks izceļas 1985. gada septembrī
Attēlā Alīda Rulle un Eduards Kārlis Rullis "Ramšas", Burtnieku pagasts
01.04.1917. [01.05.1917.], demonstrantu atgriešanas no mitiņa no Husaru [Krusta baznīcas] laukumā, starp sarkaniem karogiem arī sarkanbaltie karogi ar citam proporcijām. Ēkas Aleksandra ielā Nr.172 un 174. [agrāk 170 un 172]. Miķeļa Zvirbuļa fotogrāfiskā iestāde Aleksandra ielā Nr.172.
Mājas "Jērcēni" celtniecība, Strenču novads.
Mājas "Jērcēni" celtniecība, Strenču novads.
Jūs kļūdāties. Tas ir Stabu (bij. Engelsa) un Skolas (bij. Andreja Upīša) ielas stūris. Stabu un Lāčplēša ielas nekrustojas.
Indulis Ķēniņš Tā tiešām ir Aizputes pilsētas pamatskola - es pats 1947. gatā to absolvēju, tolaik tā saucās par Aizputes 7-klasīgo nepilno vidusskolu.
šis viennozīmīgi ir Sauleskalns Kombuļu pagastā.
Нет, Вецате — это север Латвии, у озера Буртниеку.