Šīs bijušo latviešu strēlnieku kapu kopiņas atrodas Viļakas novadā,Šķilbēnu pagasta Zogadu (Zuogadu) kapsētā.

Divu stāvu koka ēku, guļbūve, būvējis Rīgas tirgotājs Anisims Grudinins pēc arhitekta Friča Jeleja 26.06.1869.gada apstiprināta projekta, otro koka divu stāvu ēku, guļbūve uz stūra būvējis Anisims Grudinins pēc arhitekta Viktora de Grabbe 23.02.1878.g. apstiprināta projekta. Adreses: Kr. Barona Nr.66/68 un Stabu ielā Nr.39, Gr.29/3,agrāk Maskavas otrā priekšpilsēta I kvartāls Suvorova ielā Policijas Nr.226. 1939.gadā īpašnieks Antons Stīpnieks.

Ap 1928.gadu Saikavas pienotava ražoja vienu svieta kasti dienā,bet jau 1937.gadā tika saražotas 1500 kastes sviesta gadā.

Šīs pašas saimniecības skats no Daugavpils ielas puses 2008.gada 5.maijā: httpss://www.flickr.com/photos/86617138@N00/3111409441/in/photolist-5JWMCn-rckBMj

Tagad (2015.gada sākums) šī teritorija pilnībā attīrīta no vecajām koka celtnēm un žogiem ap tām. Tukšais laukums (zemes gabals)tiek reklamēts pārdošanai.

Fotogrāfija uzņemta nevis laika posmā no 1920. līdz 1930.gadam, bet gan 30-to gadu vidū. Fotogrāfijā redzama Saikavas piensaimnieku sabiedrības pienotavas (krējotavas) „Ataugas” ēka (pienotava atradās Saikavas pagastā pie Islienas upītes ietekas Aiviekstē - tagad tas būtu Barkavas pagastā). Fotogrāfijā priekšplānā redzamā persona (pirmais no labās) ir Barkavas pagasta Obsenieku „Rubeņkalnu” saimnieks Pēteris Tomiņš (*1897.18.03 - †1953.01.01). Pēteris Tomiņš 1914.gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, 17 gadu vecumā uzsāka karavīra gaitas. Karojis Austroungārijā un pēc Krievu armijas sakāves kopā ar savu daļu atkāpies caur Rumāniju. Vēlāk, jau 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona sastāvā, piedalījies cīņās prēt vācu armiju Tīreļpurvā, pie Ložmetējkalna un Mazās Juglas. Pēc Latvijas krišanas vāciešu rokās un 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulka demobilizācijas (saskaņā ar Brestļitovskas miera līgumu), P.Tomiņš 1918.gadā tika ieskaitīts Latviešu strēlnieku divīzijas 5.latviešu strēlnieku pulkā (Sarkanarmijas sastāvā) un līdz pat 1920.gadam karoja Krievijas teritorijā, karu pabeidzot pie Perekopa. Tikai 1921.gada martā P.Tomiņš varēja atgriezties Latvijā - savu vecāku mājās, kur pēc tēva - Bārtuļa Tomiņa nāves, 1932.gadā kļuva par saimnieku „Rubeņkalnos”.

Fotogrāfijā redzama Aknīstes valsts pamatskola. Pirmo ķieģeli jaunceļamās skolas pamatos 1937. gada 13. jūnijā iemūrēja iekšlietu ministrs Vilis Gulbis, celtniecību pabeidza 1939. gada rudenī, bet skolu iesvētīja 1940. gada 2. jūnijā, piedaloties Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim, kurš bija ziedojis Ls 300,- skolas karoga iegādei.

Tāda skolas ēka nekad nav izskatījusies.Varbūt Aknīstes skola, varbūt Biržu internatskola, varbūt kāda cita, līdzīgas skolas foto redzamajā Latvijā ir.Anotācijas fakti atbilst patiesībai.Maija Lapiņa.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Jābūt: 57.514197, 22.347589.

Kartē neprecīzi attēlota skolas atrašnās vieta. Jābūt: 57.676699, 22.318772.

Kartē neprecīzi attēlota bākas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.802416, 22.633967.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta.

Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta - norādīta Kolkas luterāņu baznīcas atrašanās vieta.

Kartē neprecīzi attēlota bākas atrašanās vieta. Tā atrodas jūrā - 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām.

Kartē neprecīzi attēlota bākas atrašanās vieta. Tā atrodas jūrā - 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām.

1788. – 1792. gadā G.Merķelis strādāja par mājskolotāju mācītājmuižā pie Liepupes mācītāja Klēmana, kur viņš iepazinās ar Liepupes muižas īpašnieku Frīdrihu fon Meku, kurš tikko bija atgriezies mājās pēc studijām Vācijas universitātēs. Pazīšanās ar F. fon Meku veicināja G. Merķeļa nokļūšanu akadēmiskās sabiedrības apritē, kam bija būtiska nozīme viņa darbības tālākā attīstībā. Šajā laikā viņš publicēja savus pirmos dzejojumus "Vidzemes Parnass" un slavinājumu Krievijas ķeizarienei Katrīnai II, kurā pēc uzvaras karā pret turkiem aicināja atbrīvot latviešus no dzimtbūšanas. 1792. gadā viņš īslaicīgi Rīgā strādāja par F.Meka palīgu, kas bija ievēlēts par Rīgas apriņķa tiesas loceklis, kur iepazinās arī ar dzimtcilvēku tiesu aktiem, kas vēlāk tika izmantotas traktātā "Latvieši".

Tā patiešām ir Pāvilosta.100%

Šis attēls varētu būt ap 1860mitajiem gadiem. Jo tur ir peldēšanās kabīnes. Tas ar Viktorijas laikmeta ietekmi, kad valdīja pārspīlēta tikumība un dāma jūrā varēja ūdeni pabaudīt esot vilnas peldtērpā, kas nosedza viņas ķermeni un esot šādā kabīnē. Jau pirms sākās 19.gs. dāma varēja iet jūrā bez kabīnes esot peldkostīmā, kas nosedza viņas kājas līdz celim un plecus līdz elkoņiem.