Starp citu, Uldi, vai mēs gadījumā neesam attāli radinieki? Vai Tev rados nav Marta Manniks dz. Ampermanis (...-1923)+Jānis Manniks (...-1946)?

Patiešām, tā laikam ir tā ēka. Tātad šo bildi moderatori varētu pievienot Cēsu plauktiņam. Paldies, Uldi!

Tā ir Cēsu reālskolas ēka un tās skolnieki, precīzāk jau absolventi. Trešais no kreisās ir Kārlis Fromholds.

Es teiktu, ka ļoti jau līdzīga Cēsu Bērzaines ģimnāzijai. https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/9861/

Šī noteikti nav studentu fotogrāfija, jo datēta ar 1919. g. 20. martu. Abi draugi V. Zariņš un A. Lūkins ap to laiku beidza Cēsu reālskolu. V. Zariņš 10 dienas pēc šī foto uzņemšanas iestājās Latvijas bruņotajos spēkos, lai piedalītos Brīvības cīņās. Arī A. Lūkins ap šo laiku iestājās dienestā. Drīzāk šis foto varētu būt no Cēsīm vai kādas citas Vidzemes vietas. Cēsu reālskolas ēka tā nav.

Rūta varētu būt Ernesta Prauliņa meita.

Pirmais no labās: Alfrēds Lūkins.

Apskatot detaļas, liekas, ka tās ir šī https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29847/ pāra kāzas. Un varu kļūdīties, bet pirmais vīrietia apakšā no labās izskatās akkurāt kā Alfrēds Lūkins. Ja tā, tad varbūt tās ir kādas viņa studiju biedra kāzas?

Vēl viena persona ir V. Zariņš, iespējams Valentīns, tātad šī varētu būt studentu grupas bilde pie skolas. Rīdzinieki, salec uz ēkas atpazīšanu!

Daudzas pazīmes liecina, ka tā iespējams ir Teņa Lūkina pirmā sieva Marija Skrastiņš. Cirtaini mati, sejas vaibsti, paīss kakls, kā arī uz foto redzamais skaitlis 1898 ir gads, kurā viņi nodzēra kāzas.

Pirmajā rindā no diviem sēdošajiem vīriešiem pa kreisi ir ārsts Ludvigs Zeltkalns. Otrais vīrs arī ir bijis acīmredzami svarīga persona, kuras uzstāšanos varat redzēt šeit https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29641/

Starp Bertu un Emmu stāv iespējams Milda Zaļaiskalns, Elmāra sieva.

Iespējams, ka tā ir Milda Zaļaiskalns, vismaz ir diezgan līdzīga. Sk. šeit https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29954/

Man ir jautājums erudītiem. Šeit https://valmiera.zurbu.net/tag:J._Pavlovskis/feed ir raksts, no kura izriet, ka Pavlovsku Jānis Valmierā darbojies līdz 1896. gadam. Bet tad kaut kas neštimmē: mana ome ir dzimusi 1908. g., un radi apzvēr, ka tā esot viņas bilde, pie tam tas krēsls arī ir saglabājies (bēdīgā stāvoklī, bet ir). Tātad, kur ir kļūda?

Lielākā daļa katoļu draudzes apzināja sevi kā poļus. Visi poļi zināja poļu valodu. Daļa centās to lietot visur un vienmēr. Citi lietoja poļu valodu ne visur un ne vienmēr - sadzīvē bieži lietoja baltkrievu valodu. Un bija arī poļi, kuriem poļu valoda bija kā sakrāla valoda, ko lietoja baznīcā, lūgšanās, saziņā ar priesteri, varbūt vēstulēs. Esmu pat dzirdējis apzīmējumus baltkrievu valodā - дужа палякi, не дужа палякi, саусём беларусы .Burtiski tas būtu - ļoti poļi, ne ļoti poļi, pavisam baltkrievi. Katoļu draudzes mazākā daļa bija lietuvieši un latvieši. Latvieši bija galvenokārt luterāņi. Varnavičos bija divplūsmu pamatskola - latviešu-poļu. Krievi un ebreji tur praktiski nedzīvoja. Starptautiskas saziņas valoda Varnaviču apkārtnē bija baltkrievu valoda

Tieši šo portretu esmu redzējis uz papīra gabaliņa, kuram otrajā pusē bija uzraksts poļu valodā. Šis teksts ir man palicis atmiņā. Pamiatka zložonej ofiary dla budowli kosciola w Warnawiczach. Piemiņai no ziedojuma Varnaviču baznīcas celtniecībai.Tālākais teksts bija aicinājums ziedot. Drogi chrzescjaninie! Ofiaruj achocby na jeden cegielek dla budowli kosciola w Warnawiczach. Ten kosciol jest bardzo potrzebny, bo w tej okolicznosci mieszkaja przewažnie ludzie slabej wiary, a stary kosciol znajduje sie w bardzo zlym stanie. Dārgo kristieti! Ziedo kaut vienam ķieģelītim Varnaviču baznīcas celtniecībai. Šī baznīca ir ļoti vajadzīga, jo tanī apkārtnē dzīvo pārsvarā vājas ticības ļaudis, bet vecā baznīca atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Šo aicinājumu es atradu Demenes pagastā.

Meklējot informāciju par redzamo vīriešu uzšuvēm uz formas tērpa , secināju , ka tie ir Latvijas aizsargi, jo uzšuves ir ozollapas formā.

Atradu, ka Pauls Lancs atvēris savu fotodarbnīcu Pērnavā jau 1876.g., un vēl strādājis 1909.g.

papildinajums: A.Eihe (Eiche)

Ludzu anotaciju papildinat: 1) pirms teikuma "Grupējums bija samērā.." ar- "«Radigarā» ir sastāvējis 21 mākslinieks, taču parasti biedru skaits svārstījies ap liktenīgo skaitli 13. Šīs organizācijas galvenā mītne bija L. Maskavas ielā 42, kur nelielā dzīvoklī mitinājās Kūlainis, Strazdiņš un Rikmanis." 2) aiz teikuma "..atzīmēts gleznotājs Žanis Sūniņš (1904 - 1993)" ar- "no Ž. Sūniņa zemāk pa kreisi Voldemārs Vimba (1904—1985), pa labi, līdzās Ž.Sūniņam Jēkabs Alfrēds Strazdiņš (1905-1958), kas uzlicis roku uz pleca Nikolajam Kūlainim (1901-1975). Vēl zemāk kreisajā malā Eihe, bet labajā stāv Pauls Pāvils Štelmahers (1896-1935), apakšā no kreisās Arnolds Vilkins (1904-1979) un Kārlis Augusts Vidiņš (1905-1982).

Varnaviču baznīca ir redzama kaut 1940. gada izdotajā Latvijas Ceļu kartē - tā ka tās atrašanās vieta īsti nav problēma...

Ļoti unikāla vieta - vienīgā man zināmā smilšakmens klints ezera krastā. Atrodas aiz vecās kapsētas pa ceļam uz baznīcu kreisajā pusē. Sašlaik gan stipri nobrukusi un apaukusi, jo ezers aizaug un neapskalo klints pamatni. Burtnieku pļavas, kas izveidojušās tā auzaugšanas procesā ir aizsarkājamas, ko ir ligzdošanas vietas daudziem putniem.

Tas ir būvdarbu vadītājs - priesteris kanoniķis Juzefs Borodzičs.

Pēc šīs fotogrāfijas ir atpazīti:1)priesteris kanoniķis Juzefs Borodzičs, 2)Donāts Abarovičs, 3)Vladislavs Alehnovičs, 4)Julija Niežberta, 5)Anna Pizane,6)Genovefa Rožinska, 7)Leons Pizans, 8)Anastazija Daļecka, 9)Malvina Hubska, 10)Mihals Daļeckis, 11)vēl Mihals Daļeckis, 12)Juzefs Daļeckis, 13)Jans Daļeckis, 14)Piotrs Daļeckis, 15)Leizāne, 16)Marija Sauleviča, 17)Francišeks Saulevičs, 18)Anna Sauleviča, 19)Vladislavs Saulevičs, 20)Zofija Kovaļčuka, 21)Jadviga Pelanis, 22)Genovefa Naruševiča, 23)Bergmane, 24)Stefanija Pelanis, 25)Križanovska,26)Panfilo māte, 27)Panfilo meita.

KĻŪDA: I.B.: "Domāju, ka tas ir Jānis Laukevics, nevis Imants Bērziņš."