Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Bilde ir otrādi, šīs mājām jābūt labajā pusē. Strenči, Pulkveža Zemitāna iela.
Rīgas iela
Strenči, Pulkveža Zemitāna iela, netālu no krustojuma ar Rīgas ielu.
1899. gada jūnijā sākās "Rīgas pilsētas Otra teātra" jeb "Rīgas Krievu teātra" nevis "Latvijas Nacionālā teātra" būvdarbi
Talka Strenču pilsētā, pie Trikātas un Slimnīcas ielu krustojuma.
Aiz šiem vārtiem rūpnīcā strādāja mans krusttēvs un es kā puika viesojos rotaļlietu rūpnīcā.
Rīgas kartēs, vikipēdijā un citviet var izlasīt nosaukumu Vērmanes dārzs. Te virsrakstā tas minēts kā Vērmaņa parks, bet anotējumā pēdējā rindiņā arī kā Vērmanes parks. Būtu vēlams ievērot konsekventi šī dārza nosaukumu. Pretējā gadījumā šī dārza attēli, izmantojot portāla meklēšanas sistēmu, nav atrodami vienuviet.
Anotējumā rakstīts: Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posms no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai tika saukts par Aleksandra bulvāri. Ja tā, tad kas tas par bulvāri šai attēlā, kas datēts ar 191- ?
Pastkarte izdota vēl pirms Pirmā pasaules kara, nosūtīta pēc Otrā pasaules kara, bet tas nenozīmē, ka tā datējama ar 192- !
Pastkartes datējums ir 1904. gads. Bet virsrakstā aplami uzrādīts 193- !
Tilta remonts pāri kanālam starp starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru . (Tālavijas iela).
Altāri un kanceli Liepnas luterāņu baznīcai dāvināja Latvijas armijas 7.Siguldas kājnieku pulks.
Liepnas evaņģeliski luteriskās baznīcas pamati tika ielikti 1935.gada vasarā.Baznīcas būvei izlietoja apmēram 13 tūkstošus latu. Baznīcu iesvētīja 1938.gada 31.oktobrī.
Padomju laikos šeit bija autobusa pietura!
Esmu nepareizi atributējis attēlu. Lūdzu noņemt anotāciju!Lūdzu nomainīt nosaukumu uz - Jēkabpils. Gajiens Lielajā (Brīvības) ielā.
Priekšmets: Kameņecas muiža
8.(jeb 3. no kreisās zemākajā rindā)Vilma Elfrīda Ozoliņa (Bērziņa)
Vējavas pirmās pakāpes pamatskola; par skolas pārzini strādāja Valkas skolotāju semināra absolvents Jānis Dzirkalis. Šai skolai viņš veltīja 50 savas dzīves gadus no 1881. līdz 1931. gadam, kad aizgāja pensijā.
D (Danae) klase, tādi pati kā kreiserim Dragon, kas 1919. gadā piedalījās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienību apšaudē
"Radiniece" ir Ieva Budēvica (pēc vecuma spriežot, tolaik vēl Gailīte).
Otrajā rindā otrais no kreisās pavisam noteikti ir mans vecvectēvs Augusts Budēvics no "Sīmaņiem", kā arī piektā no kreisās ir viņa sieva, mana vecvecmamma Ieva Budēvica (dzim.Gailīte).
Ceturtā dāma no kreisās puses visticamāk ir mana vecvecmamma Ieva Budēvica (šajā foto izskatās, ka vēl Gailīte) no "Sīmaņu"mājām.
Trijotne ir Augusta un Ievas Budēvicu bērni. No Lazdonas (vēlāk Praulienas) pagasta "Sīmaņiem". Pirmā no kreisās ir mana vecmamma Zenta Lūcija Budēvica (vēlāk Seržante) (1922.-2006.), otrā ir viņas māsa Ērika Johanna Zinaīda Budēvica (vēlāk Petkuss) (1921.-2013.). Aizmugurē stāv viņu brālis Arvīds Valdis Jānis Budēvics (1928.-1983.). Spriežot pēc trijotnes vecumiem, fotogrāfēts ap 1930-to gadu beigām. P.S. Mūsu ģimenes fotogrāfiju kolekcijā diemžēl šādas fotogrāfijas nav, tāpēc mēs ļoti priecātos, ja varētu dabūt šo foto kaut vai tās elektroniskajā versijā. Mans e-pasts: daina.dubanevica@gmail.com
Priekšplānā divu stāvu koka ēku Pērses ielā Nr.4, Gr. 30/57, būvējis Kārlis Henning’s, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 28.05.1869. gada apstiprināta projekta. Divu stāvu gaiša koka ēka Pērses ielā Nr.6, Gr.30/56, kā pusotra stāvu koka ēka būvēta ap 1820.gadu, pārbūvējis par divu stāvu Rīgas tirgotāja dzīves biedrene Vasilisa Šurilova pēc arhitekta Kārļa Felsko 11.05.1893.gada apstiprināta projekta.
Priekšplānā divu stāvu koka ēku Pērses ielā Nr.4, Gr. 30/57, būvējis Kārlis Henning’s, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 28.05.1869. gada apstiprināta projekta. Divu stāvu gaiša koka ēka Pērses ielā Nr.6, Gr.30/56, kā pusotra stāvu koka ēka būvēta ap 1820.gadu, pārbūvējis par divu stāvu Rīgas tirgotāja dzīves biedrene Vasilisa Šurilova pēc arhitekta Kārļa Felsko 11.05.1893.gada apstiprināta projekta.