vidū arhibīskaps T.Grīnbergs

Aburtu pusmuižas bijusī klēts.

Fotogrāfijā redzamās kāzas notika 1936.gada 8.novembrī Ļaudonā. Līgavainis Andrejs Markvarts no Ļaudonas pag. ''Romām'', līgava Berta Vagale no Ļaudonas pag. ''Vīksnēm''.

1944. Pirmajā rindā no kreisās 2 Velta Svinis dz. Egle. Kanāda. No Regīnas Rakes piezīmēm: Šajā klasē vēl mācījās: Astrīda Jēkabsone dz Pagaste. Rīga A.Čaka 86-11 t277525 Ilga Riekstiņa Rīga Kosmonautikas 11-30 t574867 Aina Silamiķele Rīga Kosmonautikas gatve 7-69 t570079 Ilga Martinovs

Foto uzņemta ne agrāk par 1937.g.

Nepareizs datums. Foto uzņemta posmā no 1937.g. līdz 1948.g.

Nepareizs datums. Foto uzņemta ne agrāk par 1937.g.

Nepareizs datums. Foto uzņemta ne agrāk par 1938.g.

Foto laikam uzņemta pirms 12.VI.1959.g., jo šis datums ir uzradīts atklātnes tipogrāfiskajos datos. Vēl viens interesants moments ir saistīts ar atklātnes cenu (15 kap.) uz izdrukas brīdi un noapaļotu līdz 2 kap. pēc 1961.g. 1.janvāra naudas reformas.

Atklātnes otrajā pusē rakstīts vāciski un pirmajā rindā, ja nemaldos, ir uzraksts "Daugavpils 11. augusts 1929.g." Ja tā, tad foto no atklātnes ir uzņemts pirms šī datuma.

Tie nevar būt četrdesmitie gadi, jo šajā laukumā 1936.–1937. gadā tika uzcelts Vienības nams: "1934.gada 17.augustā Daugavpilī ierodas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Laukumā, kur tagad atrodas Vienības nams, prezidentu sveic Daugavpils Latviešu biedrības pārstāvji un lūdz viņa atbalstu nama būvei. Prezidenta atbilde ir īsa un skaidra: “Uz šī laukuma pacelsies Vienības nams!” [...] Pamatakmens likts 1936.gada 15.maijā, bet ēka iesvētīta un atklāta 1937.gada 19.decembrī."

Virsleitnanta Jūlija Rumpes bēru dievkalpojums Pļaviņu Sv. Pētera evanģēliski luteriskajā baznīcā 1929. gada 9. maijā. Jūlijs Rumpe bija Pļaviņu pilsētas pirmais mērs (no 1927.), Valsts Zemes bankas pārstāvis Pļaviņās (no 1924.). Bijis viens no studentu korporācijas "Tālavija" dibinātājiem un vadītājiem tās pastāvēšanas pirmajos gados. Pirmā Pasaules karā ticis iesaukts cara dienestā (1914-1917). 1919. gada 23. jūlijā brīvprātīgi iesaistījās Latvijas armijā, kur Latvijas brīvības cīņās pret lieliniekiem kā leitnants pildījis kara saimniecības pārvaldes austrumfrontes galveno noliktavu priekšnieka dienestu, bet pēc to likvidācijas kļuvis par galvenās artilērijas noliktavas priekšnieku. No kara dienesta izstājās 1922. gada pavasarī. Jūlijs Rumpe miris 1929. gada 3. maijā Rīgā, Vācu slimnīcā (Miera ielā), 5. maijā tika pārvests uz Pļaviņām, apbedīts 9. maijā.

Paldies par komentāru!

Tilts uz nekurieni atrodas Irlavas pag., Sātos.

Ādmiņu ielā Nr.5 II, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 22.07.1871. gadā apstiprināta projekta. Ādmiņu ielā Nr.7, Gr.32/41, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis rātu meistars Agafon’s Karetnikov’s pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 18.03.1868. gadā apstiprināta projekta.

Ādmiņu ielā Nr.5, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 07.11.1872. gadā apstiprināta projekta.

Ādmiņu ielā Nr.5, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 07.11.1872. gadā apstiprināta projekta. Tirdzniecības mūra ēka bēvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Jūliusa Pfeifera 13.04.1899 . gadā apstiprināta projekta.

Redzama Elizabetes ielф, vis augыtāka ēka Elizabetes ielā Nr.67, Gr.21/47, būvējis mūrnieku amata meistars David’s Zīkke (Siecke) pēc arhitekta Viktora de Grabbe 05.06.1881.gadā apstiprināta projekta. Fasādes nišas tēli – ticība, mīlestība un cerība.

Otrais Latvijas Evanģeliski Luteriskās draudzes arhibīskaps Teodors Grīnbergs dzimis 1870.gada 2.aprīlī Dundagas pagasta Gibzdes muižas zemnieka ģimenē.Pēc Otrā pasaules kara sirmais arhibīskaps devies emigrācijā.Viņš mira 1962.gada 14.jūnijā.Apglabāts Eslingenas kapsētā Vācijā.

Iecavas piensaimnieku sabiedrība tika dibināta 1922.gadā no nelielas lauksaimnieku grupas.1933.gadā sabiedrībai pievienojās Codes un Zalītes piensaimnieku sabiedrības.1936.gadā Iecavas piensaimnieku sabiedrībai bija 9 krejotavas,no kurām četras bija uzbūvētas uz sabiedrības īpašumā iegūtās zemes.Sabiedrības pārvaldē darbojās kā valdes priekšsdētājs- K.Bariss,kasieris-F.Pēks,valdes locekļi-M.Liepa,J.Kalderauskis,J.Salagalis,,L.Rozenbergs. No 1926.gada Šautleru krejotavas punkta vadītājs bija Pēteris Spalviņš.P.Spalviņš 1936.gadā tika godināts kā piensaimnieks,kurš savā amatā bija nostrādājis veselu desmitgadi.

Izdevējs: Rīga : Ernst Plates

Izdevējs: Rīga : Ernst Plates

Izdevējs: Rīga : Ernst Plates

Izdevējs: Rīga : Ernst Plates

Izdevējs: Rīga : Ernst Plates