Pateicos par informaciju. Vel nesen neaugligi mekleju un salidzinaju citu Latgale attieciga laika perioda notikusu dazadu svetku skatuves, Pļaujas svētkus Rēzeknē biju palaidis garam.

Labdien, spriežot pēc dekorācijām aizmugurē un plašo laukumu, Karasevu ģimene ir nofotografējusies Pļaujas svētku pasākumā Rēzeknē 1936.gada 13. septembrī. Fonā ir redzama vidējā daļa no Pļaujas svētku uzvedumam uzceltajām grandiozajām dekorācijām. Šo fotogrāfiju var salīdzināt ar šeit pat "Zudusī Latvija" ievietoto foto "Pļaujas svētki Rēzeknē", kur centrā redzamas tādas pašas saulītes veida dekorācijas ar trīs vertikāliem karogiem mastos un plašo laukumu ar sēdvietām skatītājiem.

vīrs ar ūsām noteikti nav Matīs.Abi brāļi ūsas nenēsāja

Šajā adresē, tagad atrodas Dzīvokļu saimniecības pārvalde.Pirmajā rindā no kreisās stāv Dzirneklis ,pirmskara latvijā namīpašnieks, Alma Jēpe, viņas meita Laima, korektore Ozoliņa,aiz nezināmās sievietes Rūdolfs Jēpe , pirmskara tipogtāfijas īpašnieks, blakus Skundriķis,aiz viņa Jānis Ozoliņš ar Jāni Bērziņu , kuri bija iespiedēji.Blakus J.Bērziņam, topogrāfijas vadītājs Rudzītis.Augsējā rindā pirmais no kreisās, burtlicis Frideberts Balss.Jaunā vīrieša vārds ir Aleksis

Kurs ir Arturs Duburs, un kurs ir istais gads? Tris fotografijas, divi viriesi, divas gadskaitlu variacijas: https://www.zudusilatvija.lv/objects/subject/5774/ Limbazu muzeja neviziba?

God. Eichenbauma kungs! Somijas Valsts prezidenta jahta nebija vis Elāākōn, bet gan Eläköön. Jums jāievēro, ka garumzīme un divpunktis virs burta nav viens un tas pats. Un vēl jāievēro, ka no jahtas izkāpj, jeb kā šai gadījumā – nokāpj, bet ne iziet. Savulaik nodarbojos ar korespondencšahu un sarakste ar Jums šai portālā man bija kā spēle – kā Jūsu komentārs, tā kļūdas un aplamības. Saprotams, turpinājumam jēgas nav, jo no aizrādījumiem neesat mācījies. Izlasīju, ka Vladimirs Eihenbaums uz jaunās Saeimas vēlēšanām jau reģistrēts kā deputāta kandidāts. Tad nu vēlu veiksmi politiķa darbā, vienlīdz cerot, ka „vēsturiskiem pētījumiem” Jums atliks mazāk laika.

21.06.1926.gadā Somijas un Latvijas Valsts prezidenti izejot no Somijas Valsts prezidenta jahtas Elākōōn pie Rīgas pils.

Vecpiebalgas Kalna Kaibēnos(agrāk reizēm saukti vienkārši par Kaibēniem) atrodas Reiņa un Matīsa Kaudzīšu muzejs.No 1868.līdz 1882.gadam Kaibēnos atradās skola.Kaudzīšu muzejs Kaibēnos iekārtots 1929.gadā pēc Matīsa Kaudzītes nāves,kad pēc M.Kaudzītes testamenta Kalna Kaibēnu māju ieguva Vecpiebalgas baznīca.Fotogrāfijā ,iespējams, vīrs ar ūsām ir Matīss Kaudzīte.

www.cesis.lv pie sis pastkartes atrodams lidz sikumiem izsmelos apraksts un citi ar sim ekam un so ielas posmu saistiti atteli: https://www.cesis.lv/lv/cesu-novads/cesis/cesu-nami?id=593

Foto visdrīzākais veikts no Vecpiebalgas baznīcas torņa.

Precizēju datumu 1938.11.13.

Precizēju datumu 1938.11.13.

"Vēsturnieka"kungs ! Kādēļ Jūs rakstiet un tikai pēc tam pārbaudiet !? Bet arī te kļūda ! Jūsu minētā instrukcija jau sen kā novecojusi. Lietuviešu cilmes uzvārdus atveido ar oriģinālu galotni un nekur mūsdienās neatradīsiet variantu "Veščuns". Kas attiecas uz "e" un "a" burta lietojumu - pārpratumu novēršanai iesaku iepazīties ar nopietniem pētījumiem, tostarp Latvijas Kara muzeja speciālistu rakstiem u. t. t. Vai Jūs šo speciālistu kompetenci apšaubāt ? Un vēl - iesaku Jums izlabot kuriozos "dižkaravīru" apzīmējumus interneta lapās Biographien.lv un Nekropole. Kā izrādas, šīs lapas top ar Jūsu līdzdalību. Nekur citur kā minētajās lapās šādu terminu nevar atrast. Jāievēro, ka vārds "karavīrs" attiecināms gan uz kareivi, gan virsnieku, tādēļ "dižkaravīrs" ir ne vien kuriozs apzīmējums, bet pat karavīrus aizvainojošs un izsmējīgs.

Pasē - Valerija Valija Veščuns Jansons dz. Veščuns, apbalvošanas rīkojumā - 7. Siguldas kājnieku pulka dižkareive sieviete Vesčunas Valija, ordeņa Nr. 1165. Instrukcija pasu galdiem 01.03.1927. Vēščunas rakstīt Veščuns.

Vietas norādi Rīga, kļūdaini pievienoju es, kad iesūtīju šo foto attēlu. Šis foto Jāņa Reingolda (mana vecvectēva) albūmā atradās blakus foto kur redzams J.Čakste kopā ar Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem Satversmes sapulces namā, tādēļ pirmajā brīdī nospriedu ka foto ir no apbalvošanas tātad uzņemts Rīgā. Likās ka Eihenbauma kungs pārliecinoši atpazīst foto redzamās personas tādēļ arī nospriedu, ka būtu laba doma papildināt foto anotāciju.

Bilde jāapgriež,tad būs pareizi.

God. B******* kungs! Uzskatu, ka Jūsu ieteikums fotoattēla anotējumu papildināt ar Eihenbauma kunga doto informāciju ir nevietā. Savulaik jau lūdzu šī portāla veidotājus būt uzmanīgiem, izmantojot šī "vēsturnieka" komentārus,kas tradicionāli pārpilni dažāda rakstura kļūdām un kuriozām aplamībām, gluži tāpat kā šī kunga interneta vietnēs publicētie pētījumi. Šai gadījumā kārtējo reizi tiek izrādīta necieņa pret vēsturiskām personībām, izkropļojot Lāčplēša kara ordeņa kavalieres uzvārdu. Šī izcilā sieviete bija Valija VAŠČUNAS-Jansone,dažos avotos arī Vaščuna, bet nekad VISČUNA. Viņas dienesta pakāpe bija dižkareivis, resp. dižkareive. Latvijas armijā nekad nav bijusi dienesta pakāpe "dižkaravīrs", kas, acīmredzot, ir Eihenbauma kunga pašizdomāts dienesta pakāpes apzīmējums un viņam kā "militārās vēstures ekspertam" godu nedara. Protams, ka fotoattēlam ar Rīgu saistības nav un tas nepārprotami ticis uzņemts Alūksnē. Rīgu kā vietas norādi, acīmredzot, kļūdaini norādījuši šī portāla moderatori vai attēla iesūtītājs.

Šis foto tiešām visticamāk ir uzņemts Alūksnē. Atradu vēl vairaākus foto no šī pasākuma. Ja ir iespēja lūgums papildinat foto anotāciju ar Eihenbauma kunga komentāra doto informaciju.

Tātad iespējams ka gada skaitli esmu nepareizi salasijis. Uzraksti uz foto otrām pusēm laika gaitā ir kļuvuši ļoti bāli. Tomēr lietas būtību tas nemaina, jo abi šie vīri ir dienējuši 3.Kurzemes Strēlnieku pulkā.

papildināšanai- Priekšmeti: Kena muiža (Latvija)

papildināšanai- Priekšmeti: Kena muiža (Latvija)

Spriezot pec studentu korporacijas krasu lentas pari krutim zem frakas. Bet tad mulsina tie lakatini..

Rīgas Austrumu izpilddirekcijas mājas lapā sadaļu „Tūrisms” nu jau aizpilda ducis ražīgā „vēsturnieka” V.Eihenbauma sacerējumu. Savulaik jau norādīju uz daudzajām kļūdām, rupjiem valodas kropļojumiem, sagrozītiem personvārdiem un pašsagudrotiem vēstures „faktiem” pārbagāto „pētījumu” par Rīgas Latviešu biedrības nama kvartālu, nosūtot atsauksmi par šo publikāciju gan RLB, gan pašam autoram. Ieskats šī „vēsturnieka” jaunpublicētajos sacerējumos liecina, ka autors no kļūdām nav mācījies. To uzskatāmi demonstrē arī šajā portālā ievietotais komentārs. Pirmkārt: neizpratne par Latvijas vēstures historiogrāfiju un terminoloģiju. Kuriozais apzīmējums „Livlandes guberņa”, kas, acīmredzot, radies mēģinot burtiski tulkot vācu vai krievu tekstus, vēl paspilgtināts, uzsverot autora nekompetenci, ar norādi „nejaukt ar Vidzemes guberņu”. Otrkārt: nespēja veidot loģiski konstruētus teikumus un neprasme samudžināto, nereti pat šķietami nesakarīgo domu padarīt lasītājam saprotamu. Komentārā minēts, ka ir bijusi „vienstāvu” saimniecības ēka, bet pilnībā nesaprotams nākamais nepaplašinātais teikums, kur uzskaitīti „Dienesta telpas, brūzis, ratnīca un kalpotāju māja”. Kur tad tie atradušies – vai iepriekš minētajā saimniecības ēkā vai tās bijušas citas atsevišķas celtnes ? Un kam „uzbūve” otro stāvu – minētajai saimniecības ēkai, brūzim, ratnīcai vai kalpotāju mājai, turklāt, lai otrajā [!] stāvā ierīkotu zirgu staļļus ? Un kas tie par pagalmā redzamajiem „pirmsākumiem” – vai ar to domāti ēkas pamati? Un vēl – kas tas par „spīķeri”, kas minēts „Strauberga sarakstos” ? Vai tam kāds sakars ar 40 gadus [?] vēlāk celto saimniecības ēku ? Izrādot elementāru cieņu pret kompetento vēsturnieku Jāni Straubergu, būtu jādod atsauce uz konkrēto pētījumu – tā vietā tiek minēti kaut kādi „saraksti”! Treškārt: necieņa pret latviešu valodu un elementāriem pareizrakstības likumiem. Komentāra dažās rindiņās teju desmit pareizrakstības kļūdu !Citviet šī „vēsturnieka” sacerētajos tekstos figurē "ķioti","traurs", „priverti”, „Tulisoņi”, „Sigoņi” un tamlīdzīgas valodas pērles, pat arhitektūras termins „zelminis” šim arhitektūras stilu lietpratējam, acīmredzot, svešs, jo tā vietā lietots gluži citas nozīmes vārds „zelmenis”. Kādā no autora publikācijām Rīgas Austrumu izpilddirekcijas mājas lapā izlasāms, ka Rīgā bijusi „Lielā Māšu iela” ! Diez, ar kādām „mātēm” tā bijusi saistīta? Tamlīdzīgu kuriozu un aplamību apjoms „vēsturnieka” jaunpublicētajos sacerējumos vedina domāt ne tikai par viņa nekompetenci un paviršu attieksmi pret aplūkojamo tēmu. Patiešām skumji, ja šīs publikācijas turpmāk tiktu izmantotas kā vēsturiskas informācijas avots !

Ēka - jaunais kungu nams uzcelts 1901. gadā.

Kungu ielā Nr.31, Gr.3/50, pagalmā, redzamas divu stāvu mūra ēkas pirmsākumi 1783. gadā Lielas Ģildes vecākais P. Blankenhagens būve vienstāvu mūra saimniecības ēku. Dienesta telpas, brūzis, ratnīca un kalpotāju māja. 1830/1843. gados Livlandes [nejaukt ar Vidzemes] guberņas pasta kantoris uzbūve otro stāvu, kur ierīko pasta zirgu staļļus un ekspedīciju, kantoris nama atrādās līdz 1905. gadām. Pie gruntsgabala uz dzelzceļu pusi skaitās sākuma punkts 0/0, attālumu noteikšanai, Strauberga sarakstos spīķeris minēts jau 1743. gadā.