Aiz bijušā tautas nama, Srenčupītes krastā.

Izskatās, ka tas varētu būt noticis aiz bijušā tautas nama Ugunsdzēsēju ielā.

Strenči. Ventera viesnīcas dārzs ziemā. Fonā: bijušais tautas nams Ugunsdzēsēju ielā.

Skats no lapenes uz strūklaku Ventera viesnīcas dārzā.

Stacijas iela 6., māja netālu no baznīcas.

Ar rapieriem studentu korporācijas ''Selonija'' biedri.

Matilde Riekstiņa, bija viena no Martas Rozes māsām.

Martai un Andrejam Rozēm bija 3 meitas un 1 dēls (visi četri bērni ir miruši). Mājas , kur Marta ar Andreju dzīvoja saucās "Garie Būmaņi"

Blakus ļeņina galvai pa kreisi redzama viena attālināta persona: vai nu karavīrs (formā?) vai bērns. :D

Izskatās, ka karavīram, kas malējais kreisajā pusē, pie krūtīm ir Jura krusts.

1930.-tajos šajā namā atradās mana vectēva brāļa Jāņa Sulaiņa rotaļlietu veikals.

Demžēl tagad no majas palika tikai fundaments. Padomju laikos muižas eka piedera Daudavpils Mežniecbai. Lietots saimniecibas vajadzībam. Mana vēcmama un vēctetis tur dzivo līdz 1987.

Otrā rindā otrais no kreisās puses standarta angļu tipa formastērpā. Cik zinu tolaik šādus formastērpus biežāk nesāja Baltie strēlnieki, piemēram Troicas bataljona, taču tas bija pieejams. Tas pats par kokardēm.

Otrā rindā otrais no kreisas puses Latvijas armijas virsseržants, pārējiem pie cepurēm Latvijas armijas pirmā parauga kokardes - saulītes ar septiņpadsmitiem stariem.

Divu stāvu koka ēku, guļbūve, būvējis Rīgas tirgotājs Anisims Grudinins pēc arhitekta Friča Jeleja 26.06.1869.gada apstiprināta projekta, otro koka divu stāvu ēku, guļbūve uz stūra būvējis Anisims Grudinins pēc arhitekta Viktora de Grabbe 23.02.1878.g. apstiprināta projekta. Adreses: Kr. Barona Nr.66/68 un Stabu ielā Nr. 39, Gr, 29/3,agrāk Maskavas otrā priekšpilsēta I kvartāls Suvorova ielā Policijas Nr.226. 1939.gadā īpašnieks Antons Stīpnieks.

Noteikti - Židino sādžā

Ģenerāļa kungs Ilmār, es jau neteicu, ka viņš nav tas briesmēklis- es tikai teicu, ka viņš neizskatās pēc tā kanonizētā un skulpturizētā krievu dieva. :D

Paldies par komentāru. Noteikti necentīšos jūs pārliecināt par pretējo Prauliņa kungs. Nevēlos nevienam uzspiest savu viedokli, preiks ka raisās diskusija.

Skatoties no Padomju varas puses šie vīri ir dezertieri. 1919 gada sākumā J.Reingolds ar saviem vīriem tika sūtīts palīgā atkarot Latvijas teritoriju. Bet tā vietā lai cīnītos pret jaunizveidoto Latvijas armiju viņš kopā ar saviem vīriem dezertēja devās uz Pļaviņām kur brīvprātīgi pieteicās Latvijas armijā, vēlāk piedalījās daudzās kaujās pret Bermonta karaspēku un Sarkano armiju. Tas varētu būt kautvai viens no iemesliem kapēc šie vīri nekur nav pieminēti.

Nu nezinu, man liekas, ka tas vīrs nu galīgi neizskatās pēc Uļjanova... :D

Padomju laika un trimdas presē kā Ļeņina personīgās apsardzes vadītāji ir minēti tikai Roberts Gabaliņš (1918.-1920. g.) un Pēteris Pakalns (1920.-1924. g.). Vai ir kādi papildus fakti, kas liecina par to, ka šajā attēlā ir redzams tieši Ļeņins ar savu apsardzi?

Cik man zināms sēž otrajā rindā pirmais no kreisās puses.

Kurš šajā fotogrāfijā būtu Ļeņins?

Foto noteikti, ka ir tapis pēc 1915.gada 18.jūlija, kad pilsētu ieņēma vācu karaspēks.

Iesaku izmainīt nosaukumu uz „Bloka muižiņa”. Šajā attēlā redzamā koka ēka kā enciklopēdiskos izdevumos, tā arī populārā literatūrā un salīdzinoši uzticamos interneta resursos aizvien minēta kā Bloka muižiņa, bet ne BLOKU (daudzskaitlī !) MUIŽA. Turīgu Rīgas pilsoņu celtās ēkas pilsētas nomalēs, kas dažkārt gan kalpoja tikai kā vasaras atpūtas mītnes, vāciski dēvēja par „Höfchen” un latviski tās pieņemts dēvēt par „muižiņām”, jo minētās ēkas nav uzlūkojamas par muižām šī vārda īstajā nozīmē.