Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Meklējiet rakstos, kā teica Straubergs, ar militāro vēsture nodarbojos kopš 1969.g, skaties portālu www.biographien.lv, virsnieki.
Tas ir saspridzinātais pulvera pagrabs. Blakus redzams nesaspridzinātais, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.
Loti velos uzzinat, ka Jus, Eichenbauma kungs, atpazinat fotografija redzamo virsnieku?
Fona redzamas Jekaba ielas gala 1902. gada septembri tika iesvetita tagadeja Nacionala teatra eka, sai attela ekas vel nav. Iespejams var saskatit teatra ekas buvdarbus, ja ne, tad attels datejams pat pirms 1899.
Ēka nesen nojaukta.
Augša redzams foto paviljons , 1923/1944.gados fotogrāfa Riekstiņa Žano (Rieksts Jānis) darbnīca, agrāk Brīvības ielā Nr.32.
1940. V 09. - 12. Bauskas kājnieku pulka XX gada svētki Daugavpilī, kara ministrs ģenerālis Krišjānis Berķis iesit piemiņas naglu pulka karogā, adjutants pulkvedis leitnants Roberts Osis, bijušais pulka komandieris (1920-1929) ģenerālis Jānis Ezeriņš.
1940. V 09. - 12. Bauskas kājnieku pulka XX gada svētki Daugavpilī
1940. V 09. - 12. Bauskas kājnieku pulka XX gada svētki Daugavpilī.
1940. V 09. - 12. Bauskas kājnieku pulka XX gada svētki Daugavpilī, kara ministrs ģenerālis Krišjānis Berķis apbalvo pulka karavīrus, asistents adjutants pulkvedis leitnants Roberts Osis.
Blāķis Arveds Andreja d., praporščiks. * 1895. V 26. 1917.V 14. Latviešu strēlnieku rezerves pulka Rotas (XIII) jaunākais virsnieks; 1917. VII 20. Tukuma latviešu strēlnieku pulka Ložmetēju komandas jaunākais virsnieks; 1917. XI 09. Atgriezies no hospitāļa; 1917. XII 13. Ievēlēts par Ložmetēju komandas priekšnieka palīgu; 1918.atvaļināts.
Blāķis Arveds Andreja d., praporščiks. * 1895. V 26. 1917.V 14. Latviešu strēlnieku rezerves pulka Rotas (XIII) jaunākais virsnieks; 1917. VII 20. Tukuma latviešu strēlnieku pulka Ložmetēju komandas jaunākais virsnieks; 1917. XI 09. Atgriezies no hospitāļa; 1917. XII 13. Ievēlēts par Ložmetēju komandas priekšnieka palīgu; 1918.atvaļināts.
Pirmajā rindā otrais no kreisās - Juris Zakars, ar mūzikas instrumentu viņa dēls Jānis Zakars. Augšējā rindā pa vidu ar paplāti rokās Indriķis Sakne.
Virsleitnants Otto Jūliusa d.Kļaviņš * 1902. VII 02. Vecpiebalgas pag. + 1980. I 21. Long Bičā, ASV 1921. Latvijas kara skolas Kājnieku nodaļas kadets; 1924. beidzis ar III šķiru kadets seržants; 1924/1940. Daugavpils kājnieku pulka instruktors, jaunākais virsnieks, vada komandieris, rotas komandiera palīgs; 1925. paaugstināts leitnants pakāpē, 1929. paaugstināts virsleitnants pakāpē; 1940. apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru, 1940/1941. Strēlnieku 259.pulka materiālās apgādes priekšnieka palīgs, Pēc karā ASV, mācītājs.
Vai tad pastkartē norādītā adrese nesniedz skaidru informāciju par šī objekta atrašanās vietu?!
Lūdzu atcelt šo jautājumu - neievērojo uzdoto datumu. Atvainojos.
Vai varu lūgt atšiferēt kartiņas datumu? Paldies.
Paldies par komentāriem. Dzirnavu atrašānās vieta noskaidrota un apraksts izlabots.
Elizabetes ielā Nr.39, Gr.19/52, divu stāvu koka dzīvojamo ēku būvējis štābs kapitāns Nikolajs Čeredejev’s, pēc arhitekta Otto Dīces 16.06.1881.gadā apstiprināta projekta.
Fotogrāfs Alberts Vizla (12.1908-?), 30.– 40. gados viņam piederēja fotosalons Cēsīs, Rīgas ielā 19. Iecienītākais tā laika Cēsu fotogrāfs.
Fotogrāfs Herberts Zemvalds.
Līgava Erna Ludmila Pupurs, dz. 1904.g, https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25383/
Erna Ludmila Pupurs, dz. 1904.g
Fotogrāfijā atpazīti: 1.Minna Ģertrūde Pupurs (dz.Pelniņa, 1867.g.). Viņa varētu būt līgavas māte, jo stāv blakus līgavai; 2.Minnas māsasmeitu Minnu Kažoks, iespējams, līgavas māsīca. 3.Jānis Kažoks (karavīra formā stāv pa vidu jaunlaulātiem)(Minnas Kažoks brālis)
Spriežot pēc „Mosina” konstrukcijas šautenēm, vienīgi ar plato durkli „Arisaki” tie varētu būt Sibīrijas strēlnieku vienība, kas aktīvi darbojas kopā ar latviešu strēlniekiem visu pirmā kara perioda, latviešu strēlniekiem raksturīgi krūšu zīmes pie šineļiem un svārkiem, daudzie latvieši tika ieskaitīti Sibīrijas strēlnieku vienības, bet latviešu strēlnieki bija pakļauti Sibīrijas korpusām.