Paldies par fotoattēlā redzamās personas atpazīšanu.

Nepareizi norādīts gads. 1920. gadā Rīgas Centrāltirgū vēl nebija uzstādīti jaunie paviljoni.

No lejas trešā rindā 4. no kreisās Ella Levitis.

Nosaukums maldigs, Bastejkalna virsotne attela labaja mala, prieksplana pilsetas kanals.

Приношу извинения за использование английского языка.

To Aleksandrs: According information (scan copies exist) received from the resouce VALMIERAS BIBLIOTĒKA PIEAUGUŠO APKALPOŠANAS NODAĻAS VADĪTĀJA, from the 1909 till 1914 Janis studied as school teacher (German language) in Vologda where he was acquanted with Lidia Berseneva. L. Berseneva was noblewoman, her father Nikolai Pavlovich Bersenev (alumnus from Moscow Theological Academy) had been working as teacher of Literuture in Vologda Religiuos School. In 1915 Lidia together with Janis went to Nikolaev. I cannot write that their relations had been registered only because of the fact that i have not found the confirmation from the church - but in Valmiers' material was metioned that in Odessa 1919 Janis had registered his divorce with Lidia ( Lidia with dels Vadims stay in Nikolaev). I suppose that archive materials (either from Nikolaev or from Odessa) are to confirm my information. Unfortunaterly it is diificult to find right contact details for such requests. If you have any ideas please forward them to me (veklor@yandex.ru).Moreover i'm sure you are aware about Abgara Mikelson - in my archives there are a lot of letters from Abgaraq to Irina Berseneva ( daughter of Vadims). Abgara recognized Irina as grandchild of Janis. Thank you for attention at any case.

Studentu korporaciju dekeli (galvassegas) atskiras, sie nav korporanti.

Agraka pontontilta vieta 1957. gada tika atklats Oktobra tilts, sodien Akmens tilts. Pec novietojuma (otra krasta Rigas pils) ta ir Vansu tilta celtnieciba.

"Vīrieši ar koku apliek akas grodus" Man ir jautājums, te ir daudz tādi pilnīgi greizi apraksti!!!? Nevis ar koku apliek akas grodu, bet gan ražo betona grodus. Bildē atspoguļots betona dzeramā ūdens akas grodu ražošana. Pirmkārt te ir skairdri redzams ka tie ir dzeramā ūdens akas grodi nevis kanalizācijas, jo falce ir ar noteci uz ārpusi, otrkārt izmanto sausbetonu, ko var redzēt gan koka silē gan pēc tā ka jāstampā. Koks šajā gadījumā ir veidnis, jau nākamajā dienā šo veidni ņem nost un turpmāko nedēļu kārtīgi laista grodu, lai atdzerās ūdeni sausbetons. Šādi ražojot akas grodus, sausajā tehnaloģijā izdalījās liels siltums no cementa sausās reakcijas. Galvenā doma - virsraksts pilnīgi garām, atskaitot "akas grodi".

Šis arkveida tilts (starp citu, vecākais Latvijā) atrodas nevis Virešos, bet pie Vidagas ciema.

Nikolajs Galviņš ir labajā pusē

God. EiChenbauma kgs! Rakstnieka Haralda Eldgasta īstais vārds bija Jānis MIĶELSONS, bet ne MIKEĻSONS. Ir jāciena personvārdu rakstība.

It is widely known that Haralds Eldgasts during his Russia and Ukraine period was married to Latvian writer Angelika Gailīte and their marriage (1910-1922) ended in divorce just after the couple had returned to Latvia. Therefore it would be interesting to know who were Lidia Berseneva, mentioned in your comment, and her son Vadim - was he born out of wedlock, respectively illegitimate, or relationship between Eldgasts and Berseneva was legally approved?

Haralds Eldgasts, žurnālists, redaktors un rakstnieks miris 18.08.1926. gadā Liepājā, [dzimis 08.06.1882. agrāk Jānis Mikeļsons], apbedīts Meža kapos Rīgā 21.08.1926. gadā, pieminekļa autors B. Dzenis, atklāts 28.09.1932.gadā, uzstādīja „Rakstnieka Haralda Eldgasta pieminekļa fonda komiteja”, dib. 14.12.1926.gadā, slēgta 14.02.1941.gadā.

pievienoju vēl 2 kuģa "Piltene" attēlus

Haralds Eldgasts had only one son Vadim. Vadim lived in Moscow and in Moscow Region ( Zhukovsliy) till approximately 1915 - 1974). Second name Vadims' was Bersenev (under his mother Lidia Berseneva name). Vadim had two daughters: Irina 1939 and Marina 1948. Direct contact of Irina : Russian Federation, 140180, Moscow Region, Zhukovskiy, Mayakovskogo st, 14-14.e-mail veklor@yandex.ru

Spirta dedzinātava nav saglabājusies. Mans vecvectēvs Aleksis Ruks bija spirta deģis (inženieris) tur no apmēram 30. gadu sākumam līdz pirmajai padomju okupācijai. Pēc kara viņš jau bija pensijas vecumā, un cik saprotu, no dedzinātavas nekas nebija palicis pāri.

Pieminekļa autors, Jelgavas zīmēšanas skolotājs Aleksandrs Strekāvins, apglabāts netālu no šī pieminekļa Meža kapos.

Te vajag norādīt, ka foto ir 1992.gadā atjaunotajam piemineklim.

1913.gada 31.augustā, pēc Paula Eple projekta, sāka būvēt Pils teātra ēku. Ēka izdega 1944.gada jūlija beigās, nojauca kad iztaisnoja ceļu pāri Pils salai.

Lūdzu dzēst komentārus par 1882.gadu kā JLB dibināšanas laiku, esmu kļūdījies.

Bildē ir redzams JLB un Jelgavas teātra nams, bija Katoļu ielā, uzcelts laikā, kad JLB priekšsēdētājs bija Jānis Čakste - 1909.gadā. Nodedzis 1944.gada jūlija beigās, drupas pēc kara nojauca, kad cēla universālveikalu.

Ja ta ir 1930. gadu fotografija, kapec uz tas noradits 1951. gads, tas visdrizak ari ir atbilstosais datejums.

Šī baznīca saucas Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca, kurā atrodas Sv. Donata kapela. Tādas Sv. Donata baznīcas Krāslavā nav.

LPC ekspedīcijā objekts pārbaudīts - tas nav šķīvakmens, tam nav cilvēku veidota šķīvveida dobuma. Akmens interesants, bet dobums - dabisks.