Pēdējie pievienotie komentāri
Armands Strauja 2013. gada 14. novembris, 10:56:08

Identiskas fotografijas izgriezums, datets ar 1913 gadu, sis kopskats datets ar 191-? gadu.

Armands Strauja 2013. gada 14. novembris, 10:06:54

Ievietotas identiskas bildes ar dazadiem datejumiem, si 192- un otra 193-.

Armands Strauja 2013. gada 14. novembris, 10:06:22

Ievietotas identiskas bildes ar dazadiem datejumiem, si 193- un otra 192-.

Gunita Bleive 2013. gada 9. novembris, 14:37:49

Šī sieviete ir Milda Virsnīte (dzim. Graudiņa), mana vecvecmamma.

Barba Ekmane 2013. gada 6. novembris, 23:56:37

Arī šī ir 1920. gadu fotogrāfija.

Barba Ekmane 2013. gada 6. novembris, 23:55:41

Šī ir 1920. gadu fotogrāfija (karavīriem galvā 1922. gada parauga cepures). Fotografēts, visticamāk, parādes laikā Daugavpils tirgus laukumā.

Barba Ekmane 2013. gada 6. novembris, 23:53:08

Tā kā daļai karavīru galvā ir 1929. gada parauga cepures, tad datējums ir ap 1930. gadu.

Agnese D 2013. gada 6. novembris, 22:00:47

Paldies par bildi! Ieraudzīju savu vecvecmammu! :)

Jānis Zeps 2013. gada 6. novembris, 01:56:14

Jums pilnīga taisnība, sajaucu

Jānis Zeps 2013. gada 6. novembris, 00:47:42

Pareizāk būtu- Attēlā metropolīts Augustīns sēž automašīnā Jēkabpils vēsturiskajā centrā pie Jēkabpils pareizticīgo draudzes nama (padomju gados pilsētas izpildkomitejas, bet mūsdienās klostera), viņam labajā pusē virspriesteris Namnieks, tad latviešu draudzes vecākais Nikolajs Minkevičs, pa kreisi no metropolīta Augustīna protodiakons Meļņikovs, draudzes dāmu komitejas priekšniece Marija Staltmane.

Jānis Zeps 2013. gada 6. novembris, 00:44:25

Attēlā metropolīts Augustīns sēž automašīnā Jēkabpils vēsturiskajā centrā pie Jēkabpils pilsētas valdes ēkas (mūsdienās klostera), viņam labajā pusē virspriesteris Namnieks, tad latviešu draudzes vecākais Nikolajs Minkevičs, pa kreisi no metropolīta Augustīna protodiakons Meļņikovs, draudzes dāmu komitejas priekšniece Marija Staltmane.

Atis Artmanis 2013. gada 5. novembris, 20:43:44

Šeit ir ieviesusies kāda kļūda, jo 4. Valmieras kājnieku pulks, visu Latvijas Republikas pastāvēšanas laiku bija dislocēts Rīgā, kur, visticamāk, arī ir tapusi šī fotogrāfija.

Armands Strauja 2013. gada 5. novembris, 15:09:34

Uz bildes noradita datuma pareizs atsifrejums ir 1921.04.25.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 09:15:15

1916.gada 30.maijs, vācu karaspēka parāde par godu vācu ķeizaram Vilhelmam II Lielupes labajā krastā pretī pilij.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 09:13:48

Vilhelms II Jelgavas pils pagalmā 1916.gads.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 09:12:39

1916.gada 30.maijs Jelgavas stacija, Prūsijas princis Joachims ulānu virsnieka formā.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 09:10:10

Princis Joachims 1918.gadā tika pasludināts par vācu atjaunotās Kurzemes hercogistes hercogu.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 09:08:29

Vācijas ķeizara Vilhelma II ierašanās Jelgavā, stacijā bildēts, 1916.gada 30.maijā.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 09:07:25

Vācijas ķeizara Vilhelma II vizīte I pasaules kara laikā uz iekaroto Kurzemi, 1916.gada 30.maijā viņš apmeklēja Jelgavu, atklāja Driksas tiltu, bija dievkalpojumā Sv.Trīsvienības baznīcā.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 09:05:03

Lielupes tilta būvniecība Jelgavā. 1923.gada pavasarī Jelgavā bija lieli plūdi, kas sabojā Lielupes tiltu, pilsētas galva Pēteris Godmanis 1924.gadā lūdza Satiksmes ministrijai piešķirt finanses Lielupes tilta atjaunošanai. 1925.gadā nauda celtniecībai piešķīra un 1926.gada 14.aprīlī tilts tika atklāts lietošanai. Bilde datēta ar 1924.gada 25.jūniju. Tas varētu būt iemūžināts vecajam tiltam nodarītais palu laika bojājums.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 08:59:52

Pļaujas svētki Jelgavā bija 1937.gadā.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 08:57:26

Piemineklis redzams pirms pārbūves 30.gados, kad tas tika paaugstināts ar vēl vienu posmu.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 08:53:05

Kalnciema šosejā Pārlielupē.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 08:51:44

Piemineklis saglabājies, vienīgi 30.gados papildināts ar vēl vienu posmu, kas padarīja pieminekli augstāku. Atrodas bijušajos Nikolaja kapos, tagad pārdēvētos par Meža kapiem.

Andris Tomašūns 2013. gada 5. novembris, 08:49:19

I pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem (1916?) uzceltais pirmais - pagaidu piemineklis, nav saglabājies. Tā vietā vēlāk tika novietots cits piemineklis, veltīts kritušajiem prūšu karaliskajiem jēgeriem. Piemineklis - liels akmens ar uzrakstu un kaltu vācu karavīra bareljefu, kapi ir tagadējā Miera ielā.