Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Identiskas fotografijas izgriezums, datets ar 1913 gadu, sis kopskats datets ar 191-? gadu.
Ievietotas identiskas bildes ar dazadiem datejumiem, si 192- un otra 193-.
Ievietotas identiskas bildes ar dazadiem datejumiem, si 193- un otra 192-.
Šī sieviete ir Milda Virsnīte (dzim. Graudiņa), mana vecvecmamma.
Arī šī ir 1920. gadu fotogrāfija.
Šī ir 1920. gadu fotogrāfija (karavīriem galvā 1922. gada parauga cepures). Fotografēts, visticamāk, parādes laikā Daugavpils tirgus laukumā.
Tā kā daļai karavīru galvā ir 1929. gada parauga cepures, tad datējums ir ap 1930. gadu.
Paldies par bildi! Ieraudzīju savu vecvecmammu! :)
Jums pilnīga taisnība, sajaucu
Pareizāk būtu- Attēlā metropolīts Augustīns sēž automašīnā Jēkabpils vēsturiskajā centrā pie Jēkabpils pareizticīgo draudzes nama (padomju gados pilsētas izpildkomitejas, bet mūsdienās klostera), viņam labajā pusē virspriesteris Namnieks, tad latviešu draudzes vecākais Nikolajs Minkevičs, pa kreisi no metropolīta Augustīna protodiakons Meļņikovs, draudzes dāmu komitejas priekšniece Marija Staltmane.
Attēlā metropolīts Augustīns sēž automašīnā Jēkabpils vēsturiskajā centrā pie Jēkabpils pilsētas valdes ēkas (mūsdienās klostera), viņam labajā pusē virspriesteris Namnieks, tad latviešu draudzes vecākais Nikolajs Minkevičs, pa kreisi no metropolīta Augustīna protodiakons Meļņikovs, draudzes dāmu komitejas priekšniece Marija Staltmane.
Šeit ir ieviesusies kāda kļūda, jo 4. Valmieras kājnieku pulks, visu Latvijas Republikas pastāvēšanas laiku bija dislocēts Rīgā, kur, visticamāk, arī ir tapusi šī fotogrāfija.
Uz bildes noradita datuma pareizs atsifrejums ir 1921.04.25.
1916.gada 30.maijs, vācu karaspēka parāde par godu vācu ķeizaram Vilhelmam II Lielupes labajā krastā pretī pilij.
Vilhelms II Jelgavas pils pagalmā 1916.gads.
1916.gada 30.maijs Jelgavas stacija, Prūsijas princis Joachims ulānu virsnieka formā.
Princis Joachims 1918.gadā tika pasludināts par vācu atjaunotās Kurzemes hercogistes hercogu.
Vācijas ķeizara Vilhelma II ierašanās Jelgavā, stacijā bildēts, 1916.gada 30.maijā.
Vācijas ķeizara Vilhelma II vizīte I pasaules kara laikā uz iekaroto Kurzemi, 1916.gada 30.maijā viņš apmeklēja Jelgavu, atklāja Driksas tiltu, bija dievkalpojumā Sv.Trīsvienības baznīcā.
Lielupes tilta būvniecība Jelgavā. 1923.gada pavasarī Jelgavā bija lieli plūdi, kas sabojā Lielupes tiltu, pilsētas galva Pēteris Godmanis 1924.gadā lūdza Satiksmes ministrijai piešķirt finanses Lielupes tilta atjaunošanai. 1925.gadā nauda celtniecībai piešķīra un 1926.gada 14.aprīlī tilts tika atklāts lietošanai. Bilde datēta ar 1924.gada 25.jūniju. Tas varētu būt iemūžināts vecajam tiltam nodarītais palu laika bojājums.
Pļaujas svētki Jelgavā bija 1937.gadā.
Piemineklis redzams pirms pārbūves 30.gados, kad tas tika paaugstināts ar vēl vienu posmu.
Kalnciema šosejā Pārlielupē.
Piemineklis saglabājies, vienīgi 30.gados papildināts ar vēl vienu posmu, kas padarīja pieminekli augstāku. Atrodas bijušajos Nikolaja kapos, tagad pārdēvētos par Meža kapiem.
I pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem (1916?) uzceltais pirmais - pagaidu piemineklis, nav saglabājies. Tā vietā vēlāk tika novietots cits piemineklis, veltīts kritušajiem prūšu karaliskajiem jēgeriem. Piemineklis - liels akmens ar uzrakstu un kaltu vācu karavīra bareljefu, kapi ir tagadējā Miera ielā.