1939.gada 19. jūnijā Siguldas kājnieku pulka Brīvības cīņu dalibnieki: I rinda no kreisās: adm. kpt. F. Brūvelis,kpt O. Briediņš, kpt. J. Ķiploks; II rinda vvtn J. Grasbergs, adm ltn A. Dancis, adm vvtn A. Visendorfs, vvtn J. Žīva.

VINTERS Kārlis, leitnants. * 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā, 1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs, 1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris, 1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors, 1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,, 1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē, 1920. V 20. atvaļināts, 1922/1940. Aizsargu organizācijā, 1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris, 1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi, 1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700, 1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646, 1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru, 1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem, 1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs, 1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs, 1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks, 1941. VI 14. deportēts. Avots: LVVA 1640-1-522-394.; „Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.; „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.; „Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.; „Policijas Vēstnesis” # 31/1925.; „Brīvā Zeme” # 144/1940.; „Valdības Vēstnesis” # 259/1930.; www.nekropole.lv; www.lnb.lv

VINTERS Kārlis, leitnants. * 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā, 1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs, 1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris, 1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors, 1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,, 1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē, 1920. V 20. atvaļināts, 1922/1940. Aizsargu organizācijā, 1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris, 1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi, 1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700, 1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646, 1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru, 1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem, 1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs, 1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs, 1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks, 1941. VI 14. deportēts. Avots: LVVA 1640-1-522-394.; „Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.; „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.; „Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.; „Policijas Vēstnesis” # 31/1925.; „Brīvā Zeme” # 144/1940.; „Valdības Vēstnesis” # 259/1930.; www.nekropole.lv; www.lnb.lv

VINTERS Kārlis, leitnants. * 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā, 1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs, 1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris, 1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors, 1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,, 1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē, 1920. V 20. atvaļināts, 1922/1940. Aizsargu organizācijā, 1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris, 1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi, 1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700, 1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646, 1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru, 1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem, 1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs, 1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs, 1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks, 1941. VI 14. deportēts. Avots: LVVA 1640-1-522-394.; „Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.; „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.; „Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.; „Policijas Vēstnesis” # 31/1925.; „Brīvā Zeme” # 144/1940.; „Valdības Vēstnesis” # 259/1930.; www.nekropole.lv; www.lnb.lv

Vai kāds no šiem te zemāk minētajiem vai to pēctečiem vēl ir kaut kur satiekams? Stopiņu pagastā dzīvojošais Kārlis – Eduards Vinters, 1934. gada 30. maijā griezies ar lūgumu Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļā par Jēkaba Vinterea atstātā mantojuma sadalīšanu, pieteikumā tiesai norādīdams, ka 1931. gada 4. janvārī nomiris viņa tēvs Jēkabs Vinters atstājot mantojumu, kura sastāvā ietilpst zeme Stopiņu pagastā, kas apgrūtināta ar divām hipotēkām par labu Valsts zemes bankai. Par Jēkaba Vintera mantiniekiem 1932. gada 26. oktobrī Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļa apstiprinājusi Jēkaba Vintera atraitni, šī lūguma pieteicēju – dēlu Kārli – Eduardu Vinteru, divas aizgājēja meitas un mantojuma atstājēja (lūgumā tiesai – “mantojumdevēja”) mirušās meitas Paulīnes divus bērnus – meitu un dēlu. Pieteicējs lūdz tiesu sadalīt mantojumu tā kā paši mantinieki vienojušies. Jautājumā par nepilngadīgo, mirušās māsas divu bērnu mantojumu, lūdz tiesu apstiprināt, ka bērnus uzturēs un skolā sūtīs bērnu mātes māsa, viena no mirušā meitām, bet Kārlis – Eduards Vinters izmaksās bērniem pie pilngadības sasniegšanas katram Ls 500. Pēc Kārļa – Eduarda Vintera aprēķina tā būšot maksimālā summa, uz kuru viņa māsas Paulīnes bērni varētu pretendēt, jo Paulīna savu mantojuma daļu jau esot saņēmusi precoties kā pūru. Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļa 1936. gada 6/12. martā Latvijas Suverēnās Tautas vārdā nospriedusi, ka mirušās māsas Paulīnes nepilngadīgos bērnu uzturēs, kā lūgumā tiesai norādīts - Paulīnes māsa, bet pieteicējs Kārlis – Eduards Vinters nepilngadīgajiem bērniem divu gadu laikā no tiesas lēmuma dienas izmaksās Ls 500 katru gadu, summu ieskaitot bāriņu tiesā uz bērnu vārda par ko ievedama attiecīga atzīme zemesgrāmatās uz Kārlim – Eduardam Vinteram piederošo nekustamo mantu.

FREIJS Alberts Kristapa d., Dr. theol, profesors, arhibīskapa v.i., * 1903. IV 21. Talsos; M. Anna, S. Erna dz. Gulbis. + 1968. XI 22. Rīgā Beidzis Talsu ģimnāziju, 1927. beidzis Latvijas Universitāti, 1927. XII 11. ordinēts, 1927/1936. Allažu draudzes mācītājs, Cēsu 12-1, Rīgā, 1928/1936. Vangažu draudzes vikārs, 1932/1940. Rīgas V aizsargu pulka mācītājs, 1935. Latvijas Universitātes docents, 1936. VII 01. atbrīvots no Allažu draudzes mācītāja amatā, 1936. VII 01. atbrīvots no vikāra amatā Vangažu draudzē, 1936. VII 01. apstiprināts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāru, 1938. III 01. iecelts par žurnāla “Ceļš” atbildīgo redaktoru, 1939. V 12. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķīru # 2158, 1940/1948. Pētera ev. lut. draudzes mācītājs, E. Bergmaņa [Antonijas] 3-7, 1943. iecelts par 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona mācītāju, 1945. V 05. Kuldīgā vadījis Tautas padomes sēdi, 1948. I 28. apcietināts, cietuma Irkutskā un Maskavā, 1958. atgriezies Latvijā, Rīgas Trīsvienības baznīcas mācītājs, 1968. IV 01. Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes arhibīskapa pirmais vietnieks, 1968. V 01. Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes arhibīskapa v.i., Apbedīts Meža kapos Rīgā, Mācītāju kalniņā. Avots: LVVA 1370-1-1697-85, 1640-1-522-89.; „Es viņu pazīstu”, R., 1939., „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987. „Baznīcas kalendārs“, R. 1943.; „Svētdienas Rīts“ # 21/1936., # 12/1938.; “Baznīcas Ziņas” # 51/1943.

Mācītājs Alberts Frejs [1903-1968]

1917.gads. Vācijas armijas ģenerālis, centrā, virsnieki.

Allažu pagasta II pakāpes pamatskola, bijuša Allažu draudzes skolas ēka, atjaunota 1922.gadā.

ERMANSONS Teodors Kārļa d., veterinārārsts leitnants. * 1896. II 20. Rūjienā + 1942. I 15. Vjatlagā, Krievijā Beidzis Rūjienas draudzes skolu, 1916. beidzis Jelgavas reālskolu, 1919. II 26. – III 19. Valmieras kājnieku pulka brīvprātīgais, 1919. III 19. Igaunijas armijā, 1919. V 20. Atsevišķā I eskadrona veterinārais feldšeris, 1920. II 16. veterinārārsts leitnants, 1922. beidzis Latvijas Universitāti, 1922. VI 01. Latgales artilērijas pulka jaunākais veterinārārsts, 1923. X 19. atvaļināts, 1923/1941. Jēkabpils apriņķa veterinārārsts, 1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, 1925. apbalvots ar Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, 1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1929/1940. Aizsargu organizācijā, 1929. V 28.-1939.III 28. Jēkabpils IV aizsargu pulka veterinārārsts, 1931/1934. Jēkabpils pilsētas domnieks, 1932/1941. Jēkabpils ev. lut. draudzes padomes loceklis, 1933. II 21. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 2961, 1934. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1934/1935. Jēkabpils pilsētas Revīzijas komisijas priekšnieks, 1934/1935. Jēkabpils un apkārtnes slimo kases pilnvarnieks, 1934/1939. Skautu Daugavas novada priekšnieks, 1935. I 09.–1939. III 28. Jēkabpils IV aizsargu pulka kulturālās nozares vadītājs, 1935. X 01.-1939. X 01. Jēkabpils pilsētas galva, 1939. X 01. -1939.X 31. Jēkabpils pilsētas vecākais, 1936/1940. Rūpniecības tirdzniecības sabiedrības „Aiviekste” priekšsēdētāj biedrs, 1941. VI 14. deportēts, Latvijas zirgu audzētāju biedrības Jēkabpils nodaļas priekšnieks, Jēkabpils bāriņu tiesas loceklis. Avots: LVVA 1640-1-521-146.; „Jēkabpils Vēstnesis” # 29/1929., #15/1931., #16/1932., #40/1934., #40/1935., #41/1935., # 1/1941.; „Jaunākas Ziņas” # 248/1939.; „Latvis” # 3784/1934.; „Valdības Vēstnesis” #122/1936.; www. nekropole.lv; V. Eichenbauma arhīvs #6191.

Elejas pagasts, Meitenes muitnīcas jaunbūve, inženieris arhitekts Eižens Ādams, būvēta 1925/1927.gados.

Elejas pagasts, Meitenes muitnīcas jaunbūve, inženieris arhitekts Eižens Ādams, būvēta 1925/1927.gados.

Tā nav Elejas muiža, bet MUITAS ēka, kuru nojauca un iztirgoja ķieģeļos pirms kādiem 10 gadiem.

Tā nav Elejas muiža, bet MUITAS ēka, kuru nojauca un iztirgoja ķieģeļos pirms kādiem 10 gadiem.

Pasažieru vilciens pie Pūres stacija. Aiz lokomatīves piekabināts ledus vagons piena un sviesta pārvadāšanai.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Centrā pilsētas galva Teodors Ermansons. Amatu ieguva pēc K.Ulmaņa apvērsuma, tātad foto pēc 1936.gada.

Brīvības ielā Nr. 85 [agrāk Nr.75], Gr. 23/73, sešu stāvu mūra ēku būvējis Jānis (Ivans) Niedre- Valters, pēc arhitekta Eižena Laubes 1912. gada 27.jūlijā apstiprināta projekta. Ēkas pusbūve pabeigta 1914.gada 5. septembrī, bet pieslēgta, pie pilsētas sistemātiskās kanalizācijas bija jau 1914.gada 1.janvārī, līdz ar to dzīvošanai tā bija derīga 1914.gadā. Parteri izvietojas četras tirdzniecības telpas, ieejas mezgls un caurbrauktuve, augšējos stāvos kantora telpas ielas puse un 2, 3 un 5 istabu dzīvokli uz pagalma pusi. Kāpņu telpā ierīkots virsgaismas lukturis. Ēka būvēta Tautas nacionālā romantisma stilā ar izteiktiem stateniska vai „gotikas” stila elementiem. Fasādes apdarē izmantoti ziemeļu (norvēģu) tautas motīvi, piemērām saktas 1., 4. un 5.stāvā, segto balkonu kolonnās, centrālā jumta izbūvē, norvēģu baznīca, un otrā stāva pilastros logu sadalījumos, kā arī trešā stāva logu sandriķu apdarē, kas savienojas ar diviem mansardu sedzošiem „gotiskiem” frontoniem un fasādi sadalošiem piekto stāvu pilastru zīmējumos. Zemesgabala un ēkas īpašnieks no 1912.gada līdz 1940.gadam bija Jaunjelgavas sīkpilsonis spiestuves „Latvija” un „Liepājas burtnieks” un Bulduru kazino īpašnieks Jānis Jēkaba d. Niedre-Valters, [dzim. 1877.gada 7.janvārī (pēc vecā stila 1876.g. 26.decembrī), miris 1941.gada 12.jūlijā.]

Priekšplāna Pulkvež Brieža, Hanzas, Ganību dambis, Pētersalas, Alūksnes ielas, rīgas Preču stacija. Talumā Ceļš uz Mīlgrāvi,Sarkandaugava, Mežaprks.

ATTĒLĀ: RPI Starpaugstskolu skaitļošanas centrs. Mašīnzāle, Ausekļa ielā 11. 3 stāvs, pa labi logos skats uz Fabriciusa patlaban Vašingtona laukumu. Atēlā redzama Minskā ražota Elektroniskā skaitļošanas mašīna modelis: ES-1022. (Šajās telpās pēc II pasaules kara bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas telpas)

Šīs pastkartes datējums 190- nebūs pat aptuvens. Acīmredzot, pastkartē redzamais attēls būs uzņemts 1. pasaules kara laikā drīz pēc vācu armijas ienākšanas Rīgā. Krievu sagrautie tilti vēl nav atjaunoti un satiksmei pār Daugavu izmanto pārceltuvi.

Kā vienmēr, savos publicējumos un komentāros allaž pārsteidz V.Eichenbauma kungs. Ir dzirdēts par somu, turku, krievu pirtīm, bet "Tirdzniecības tvaiku pirts" līdz šim nebija dzirdēta. Tiem nu gan jābūt īpašiem tvaikiem, kas ceļas no tirdzniecības!

Kā vienmēr, savos publicējumos un komentāros allaž pārsteidz V.Eichenbauma kungs. Ir dzirdēts par somu, turku, krievu pirtīm, bet "Tirdzniecības tvaiku pirts" līdz šim nebija dzirdēta. Tiem nu gan jābūt īpašiem tvaikiem, kas ceļas no tirdzniecības!

Pastkarte ar zīmējumu, kurā attēlota Trokšņu iela, tādēļ, atbilstoši "tradīcijai", nosaukumā būtu jānorāda šī iela.

Kapec sim attelam nosaukuma noradits '1935' gads, ja divas citas seit ievietotas, acimredzami tai pat laika uznemtas fotografijas, noraditi viena 193-. un otra 1934. gads. Neticami, ka dazados laikos makoni fona varetu izkartoties tadas pasas formas. Kas ir avots attela uznemsanas laika noteiksanai? Ja zinams konkrets gads, kas minets uz vai foto otra puse, vai tas izsecinams pec esosu eku vai tirgotavu esamibas, buvniecibas u.c. apstakliem, ir lieliski to noradit, bet ja gads ir neveikls minejums, to labak minet komentaros, nevis maldinat ievietojot nosaukuma.

Kapec sim attelam nosaukuma noradits '1934' gads, ja divas citas seit ievietotas, acimredzami tai pat laika uznemtas fotografijas, noraditi viena 193-. un otra 1935. gads. Neticami, ka dazados laikos makoni fona varetu izkartoties tadas pasas formas.