Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumiem.
Paldies par labojumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāriem.
Paldies par komentāriem.
Paldies par precizējumu.
Šajā gadījumā fotoattēliem pievienots oriģinālu glabātāju norādītais datējums, kas ne vienmēr ir precīzs. Paldies par Jūsu vērīgumu!
Šajā gadījumā fotoattēliem pievienots oriģinālu glabātāju norādītais datējums, kas ne vienmēr ir precīzs. Paldies par Jūsu vērīgumu!
Šajā gadījumā fotoattēliem pievienots oriģinālu glabātāju norādītais datējums, kas ne vienmēr ir precīzs. Paldies par Jūsu vērīgumu!
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par komentāriem.
Rīgas iela 4, kredītsabiedrības ēka, 1925.gads. Tagad - vietējas nozīmes kultūrvēsturisks objekts (arhitektūra).
Septitais un devitais - ledus vagons.
Ja tā nav Valtaiķu pils, lūdzu izņemt šo attēlu laukā. Es vadījos pēc vāciskā nosaukuma.
Te redzami vārti, kas atradās Tirgus laukuma pusē pie pastorāta, un veda uz Sv.Trīsvienības baznīcu. 1692.gadā tika uzbūvēti Sv.Trīsvienības baznīcas vārti, rotāti ar to divu tirgotāju - Aleksandra Vihmana un Daniela Dankelmeijera ģerboņiem, kas ziedoja būvei naudu.
Augšējā rindā 5. no kreisās Marta Vilmansone (vēlāk gleznotāja Žaņa Sūniņa sieva; dzimusi 1910.g).
Šis attēls patiešām iederētos portālā "Zudusī Igaunija", ja vien tāda tīmekļa vietne eksistē. Attēlā redzamās pilsdrupas atrodas Vastselīnā, Igaunijas dienvidaustrumos pie vecā Rīgas - Pleskavas ceļa. Par "Krustapili" tā dēvēta pēc brīnumdarītāja krusta pils kapelā. Nav jābūt valtaiķniekam, lai saprastu, ka šai pilij ar Valtaiķiem (vāciski arī Neuhausen) nav sakara - uz bildītes rakstīts "Livland" - tātad Vidzeme, bet Valtaiķi visos laikos bijuši "iekš" "Kurland".
Kārtējo reizi šokē "privātvēsturnieka" Eichenbauma kga komentāri. Ja nu tādi būtu viņa komentāri vien - tad maza bēda, bet vienlīdz odiozi ir šī kunga pārspriedumi par namu būvvēsturi un arhitektūras stilistiku, kas jo kuplā skaitā rodami viņa "pētījumos" dažādās tīmekļa vietnēs. Citēju: "Ēka būvēta Tautas nacionālā romantisma stilā ar izteiktiem stateniska vai „gotikas” stila elementiem. Fasādes apdarē izmantoti ziemeļu (norvēģu) tautas motīvi, piemērām saktas 1., 4. un 5.stāvā, segto balkonu kolonnās, centrālā jumta izbūvē, norvēģu baznīca, un otrā stāva pilastros logu sadalījumos, kā arī trešā stāva logu sandriķu apdarē, kas savienojas ar diviem mansardu sedzošiem „gotiskiem” frontoniem un fasādi sadalošiem piekto stāvu pilastru zīmējumos." Sevišķi uzjautrina teikuma vidū iespraustā "norvēģu baznīca" un ne tikai... Teikt, ka šādi apgalvojumi ir tikai kļūdaini, nenozīmē pateikt neko. Tas ir kas vairāk - šīs tematikas diskreditācija.
Cien. Dzelzkalējas kdze! Vai 20. gadsimta 20. gados Latvijā pasažieru pārvadājumiem izmantoja fotoattēlā redzamos vagonus? Nespēju ieraudzīt arī Jūsu minēto ledus vagonu.
Ak,Dievs,man liekas ka šeit redzu savu mammu. Un tā patiešām tas varētu būt,jo viņa daudz runāja par skaisto Staburdzi.....Tapēc,ka.....
Paldies! Šai mājā pavadīju savas bērnības vasaras pagājušā gadsimta sešdesmitajos-septiņdesmitajos gados. Diemžēl no mājām palikuši tikai skursteņa ķieģeļu lauskas, vecā klētiņa un, protams, atmiņas.
Arvīds Lediņš 2009. gada 18 jūnijā komentēja ieskanēto fotogrāfiju no Sava un Ainas albūma. Skenēts 2009.gada.10.aprīlī. 2013/10/07 Ķekavā, Atceras Biruta Millersone (Lielmane):Foto Vatrānes 4 gadīgā sākumskola. Skolotājs/pārzinis Nikolajs Kalniņš 2 no labās Nellija, Augusta Lielmaņa audžu meita.