Maskavas [Latgales] Nr. 135 [agrāk 143], gr. 44/118, vienstāvu koka ēka celta ap 1830.gadu tirgotāju Merkuljevu dzimtas īpašums , 25.04.1897.gadā pēc arhitekta Alfreda Pilemaņa projekta pārbūvēta par divu stāvu koka ēku, 1866.gadā minēta kā iebraucama vieta „Zum Loewen” [Lauvas], turētājs F. Stelps, 1933.gadā reģistrēta kā Fetinijas Tolstojs iebraucama vieta, 1948.gadā staļļi pārbūvēti par Sojuzgiprotorgs garāžām., tagad sagruvuši.

Vakar braucu pa ceļu, kura malā agrāk atradās pagasta vades nams, kā arī mazliet tālāk skolas nams un citas ēkas un saimniecības. Tagad tikai dažu māju drupas, pamati, mežš un cirsmas... Jāuzteic tie, kas tādā nekurienē izvietojuši informatīvo planšeti (Idus skolas atrašanās vietā), kur var aplūkot kā bijis agrāk.

PAGāJšGAD TīROT AIVIEKSTES GūLTNI,TIKA ATRASTS VECā TILTA FRAGMENTS(GRANīTA AKMENS)AR TAJā IEGRAVēTU GADU-1860

Jā, tilts tika spridzināts divas reizes. Tilts eksistēja no tā atklāšanas dienas 1936. gada 16. novembrī līdz tā uzspridzināšanai 1944. gada 7.—8. augustā. Otrā Pasaules kara laikā, 1941. gada 28. jūnijā šī tilta vienu posmu uzspridzināja padomju sapieri, savukārt 1944. gada 7. augustā tiltu uzspridzināja vācu sapieri, to pilnībā noārdot.

Jautājums, vai šāds attēls un tam līdzīgi, kas uzņemti mūsdienās un pašlaik nav mainījušies atbilst portāla Zudušā Latvija uzstādījumiem kā kultūrvēsturiski bijis vai izmainīts objekts? Iespējams, nebūšu objektīvs, jo Saldus pilsēta man ir sveša un, iespējams, šis tilts jau ir pārbūvēts, bet ja ne, tad saprotu, ka var iekļaut portālā arī jaunas bildes?

Tā ir Valdeķu muižas dzīvojamā māja. Kopš 1932.gada tā piederēja izdevējam, žurnālistam un rakstniekam Antonam Benjamiņam (1860-1939), kurš 30.gadu beigās tajā izveidoja lauku paraugsaimniecību.

Skats no pilskalna uz tirgus pusi

Šī ēka atrodas pašreizējā Jaunbērzes pagastā.Savulaik bija divas Sīpeles skolas-viena atradās pašreizējā Dobeles pagastā,šī atrodas Lustes pils tuvuma,acīmredzot tāpēc arī nosaukums Sīpeles-Lustes pamatskola.Vai abas skolas pastāvēja vienlaicīgi-nezinu.

Pārstedzoši labi saglabājušies!

Interesanti, ka 1944.gada vasarā Daugavas ūdens līmenis ir tik zems pie pārceltuves un pilsdrupas tur augšā kalnā tādas milzīgas izskatās. Tā pārceltuve laikam tā pati, kas 1924.gadā bildē ar mašīnu uz laivas platformas(obj.7745).

Manuprāt tur ir uz pasta zīmoga:"Riga 4- 7- 11, Tātad cara laikā 1911.gadā.Arī marka, manuprāt ir cara laika. Interesanti jau ir arī tas, kā mainās vide ap Koknesi.

Un atkal pārkopētais teksts par pilsdrupām!Bet kāpēc paliek ignorēta informācija par pirmās brīvvalsts aizmirstajiem pirmajiem fotoamatniekiem.Tie bija fotogrāfijas pirmsākumi, tad jebkurš tā nemaz nevarēja knipsēt, kā tagad katrs bērns ar mobilo! Kartiņas reversā ir zīmogs : "Kokneses brīvās dabas fotogrāfs V.Stankevičs Stūres lejā,tālr.48". Lūk materiāls Kokneses novadpētniekiem un fotogrāfijas vēstures pētniekiem

Šai bildei jau nu gan, manuprāt, neder daudzreiz pārkopētais teksts par pilsdrupām. Tas skats uz to laivu ar platformu un kā uz to 6 vīri uzstumj tā laika auto - tas ir tieši tas interesantākais un tā laika vēsturiskais moments šajā fotogrāfijā. Tā būtu jāpārdēvē: "Prāmis pie Kokneses" vai kaut kā tamlīdzīgi. Ziedonis Kraulis.

Bildē nav redzma muiža. Rudbāržu muiža atrodas pa kreisi no fotogrāfijā uzņemtā skata :) https://www.google.lv/imgres?sa=X&biw=1024&bih=625&tbm=isch&tbnid=TdGhkkG2nRsx7M:&imgrefurl=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/9439/&docid=pdkkfNSQBtxS6M&imgurl=https://www.zudusilatvija.lv/static/files/10/11/16/Rudbarzu_muiza_11.07.2010_144_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg&w=564&h=375&ei=88nyUa36Iqev4ATpjIGACQ&zoom=1&ved=1t:3588,r:2,s:0,i:85&iact=rc&page=1&tbnh=164&tbnw=222&start=0&ndsp=12&tx=63&ty=85

Viss pareizi, vienīgi sākotnējais projekts paredzēja lauka platuma dzelzceļu ievilkt Krustpils stacijā. Vēlāk noskaidrojās, ka lietderīgāk nevis pārbūvēt Krustpils dzelzceļa mezglu, bet pārkraut Krustpils cukurfabrikai paredzētās bietes Jēkabpils stacijā no "bānīša" krievu platuma vagonos.

Kuriozā,līdz šim vēl neredzētā apzīmējuma "Otrais Tēvijas karš" vietā labāk gan iederētos vispārpieņemtais "Otrais pasaules karš".

Diskusija par šaursliežu līniju platumu šoreiz ir nevietā. 1936. gadā atklātā Krustpils - Jēkabpils līnija bija platsliežu jeb, kā toreiz mēdza teikt, krievu platuma līnija. Preču pārkraušana uz (un no) šaursliežu līnijas un jaunizbūvēto Krustpils - Jēkabpils līniju notika Jēkabpils stacijā.

Turklāt Salacas dzelzceļa tilts izskatījās pavisam savādāk — tās nesošais elements bija dzelzsbetona arka bez nekādiem balstiem upes vidū.

Tajā laikā standarts bija gan 600 mm (lauka dzelzceļu platums), gan 750 mm (tā saucamais pievedceļu platums). Jēkabpils pusē 1. pasaules kara laikā vācieši bija sabūvējuši 600 mm dzelzceļus un tādi tie pastāvēja līdz pilnīgai likvidācijai 70. gadu sākumā.

Citēju, "(sākotnēji paredzētās 600 mm šaursliežu līnijas vietā tika uzbūvēta 1524 mm platsliežu līnija)" Vai tad šaursliežu dzelzceļa standarts nebija 750 mm?

Zem bildes "Kuģītis Gulbis" minēts - "Sarkanajai armijai atkāpjoties, 1941. gada 28. jūnijā ap plkst. 8.00 tika uzspridzināts 1936. gadā atklātais tilts starp Jēkabpili un Krustpili". Vai tiltu spridzināja divreiz?

Šis nav dzelzceļa tilts, jo dzelzceļa tiltu Mazsalacā nodeva ekspluatācijā 1937.gada oktobra sākumā, kad 9.oktobrī atklāja jaunbūvētās Rīgas - Rūjienas dzelzceļa līnijas 16 kilometru garo posmu no Alojas līdz Mazsalacai.

Te tekstā, ka "No 1940. gada līdz 1959. gadam pilsēta ietilpa Rūjienas rajonā, pēc tam Valmieras rajonā.", vajadzētu palabot, ka līdz 1949.gadam Mazsalaca ietilpa Valmieras apriņķī, bet no tikai no 1949.līdz 1959.gadam Rūjienas rajonā.

Varbūt, ka vajadzētu precizēt, ka tie vācu armijas karvīri.

Tas pilnīgi mierīgi var būt 1940.gads. Latvijas armijai formas tērpi jau palika tie paši vēl vairākus mēnešus pēc okupācijas.