Jersikas ielā Nr. 35, Gr. 44/84., koka vienstāvu tirdzniecības un iebraucamo vietu namu būvējis 1818. gada Rīgas sīkpilsonis un tirgotājs Artemijs Merkuljevs, šīs īpašums piederējis dzimtai līdz 1929. gadam. Iebraucamas vietas staļļi, divdesmit zirgiem, vāgūzis un tirgotava, kas ierīkota 1890. gadā, pastāvēja vairāk kā simts gadu, 1929. Gadā tā reģistrēta uz Mihaila Valujeva vārdu.
Jersikas ielā Nr. 35, Gr. 44/84., koka vienstāvu tirdzniecības un iebraucamo vietu namu būvējis 1818. gada Rīgas sīkpilsonis un tirgotājs Artemijs Merkuljevs, šīs īpašums piederējis dzimtai līdz 1929. Gadam. Pagalma redzama dzīvojamas ēkas fragments, klēts un priverts, tipiskā XIX gadsimta Maskavas forštates pagalma apbūve.
Jersikas ielā Nr. 35, Gr. 44/84., koka vienstāvu tirdzniecības un iebraucamo vietu namu būvējis 1818. Gada Rīgas sīkpilsonis un tirgotājs Artemijs Merkuljevs, šīs īpašums piederējis dzimtai līdz 1929. Gadam, dzimta saistīta ar lielākam Maskavas forštates dzimtam: Kaškiniem, Remneviem, Kudrjavceviem, Novikoviem, Aksenoviem, Kuznecoviem, Nodonamiem, Kamkiniem un citiem. Dmitrijs Merkuljevs bijis Rīgas pilsētas domnieks un mecenāts Otrā Rīgas pilsētas teātra celtniecības komitejas pirmais priekšsēdētājs.
Jersikas ielā Nr. 11, Gr. 44/43. Divu stāvu koka īres namu būvējis zemnieks Jurre Grosbergs pēc tehniķa Heinriha [Indriķa] Devendrusa 23.02.1901. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 14.08.1901. gadā.
Priekšplāna vienstāvu dzīvojamo ēka Jersikas ielā Nr. 13, Gr. 44/42, būvēta ap 1820. Gadu tirgotājs Luka Koļesnikovs, dzimta gandrīz simts gadus nodarbojas ar no zvejniekiem uzpirka zivis un siļes, tās žāvēja un salija, vēlāk pārdeva Rīgas ostā stāvošiem kuģiem.
Jersikas ielā Nr. 11, Gr. 44/43. Divu stāvu koka īres namu būvējis zemnieks Jurre Grosbergs pēc tehniķa Heinriha [Indriķa] Devendrusa 23.02.1901. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 14.08.1901. gadā.
Priekšplāna vienstāvu dzīvojamo ēka Jersikas ielā Nr. 13, Gr. 44/42, būvēta ap 1820. Gadu tirgotājs Luka Koļesnikovs, dzimta gandrīz simts gadus nodarbojas ar no zvejniekiem uzpirka zivis un siļes, tās žāvēja un salija, vēlāk pārdeva Rīgas ostā stāvošiem kuģiem.
Faktiski bijušais zemesgabals Gr. 41/8, kas pievienots zemesgabalam Gr. 4/3, blakus zemesgabals 41/4, Timoteja ielā Nr. 3 [Riepnieku ielā Nr.1] uz kura jau 1813. gadā uzcelta koka savrupmāja, nojaukta 1939. gadā.
GOGOĻA IELĀ Nr. 1, Gr. 4/3, policijas Nr. 230, līdz 1889. gadam Jēzus draudzes īpašums, Timoteja ielas galā, agrāk Elizabetes ielas turpinājums, dzelzceļš [Riga Duenaburg Eisenbahn] īpašuma tiesības reģistrējis 03.11.1889. gadā. Ēka būve ļoti līdzīga Jēzus baznīcas būvei, iespējams būvēta kopa ar baznīcu, zemes gabals iznomāts draudzes vēl Esplanādes laikā.
Vācijas pavalstnieks - Hermanis Petersens A/S „Juglas Manufaktūras” [A/G „Jaegel Manuaktur”] un A/S „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpniecības” [agrāk A/G „Russisch Rheinische Bleihfahrbenfabrik”] līdzīpašnieks un direktors, A/S „Rīgas apbūves biedrība” [agrāk „Rigaer Baugesellschaft”] dibinātājs un direktors. „Vācijas kara flotes” Rīgas grupas biedrs, 1915. Gadā izsūtīts uz Ufas guberņu, par pretvalstisko darbību. Atgriezās un atjaunoja A/S „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpniecības” uzņēmumu, statūti apstiprināti 06.04.1925. gadā.
Hamburgas ielā Nr. 9, Gr. 84/47 un 48, divu stāvu mūra vasaras savrupmāju būvējis Hermanis Petersens pēc arhitekta Kārļa Felsko 08.08.1908. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 09.06.1909. gadā.
Labdien!
Vai šajā baznīcā ir saglabājušās baznīcu grāmatas līdz 1881. gadam?
Būšu pateicīgs, ja dosiet kādu ziņu.
Ar cieņu,
Emīls Brigmanis
e-pasts: brigmanisemils@gmail.com
Pēc visa tās nav Slates, bez Mazslates muižas rijas, kas agrāk Slates pagastā, tagad Rubenes pagastā. Patlaban to vietā krūmiem apaugusi akmeņu kaudze, bet ļaudis zina, ka tās paliekas no muižas.
Brīvzemnieka ielā Nr. 14/16 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.14/16, Policija Nr. 136.],Gr,54/36. Koka vienstāvu savrupmāju būvējis mūrnieka amata meistars Augusts Hoffmans pēc arhitekta Fridriha Jeleja 02.06.1868. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 7a [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.7, Policija Nr. 82a], Gr.54/27. Koka zirgu staļļus būvējis Rīgas tirgotājs Robert’s Džon’s Hafferberg’s pēc arhitekta Gustava Vinklera 10.02.1881. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 7a [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.7, Policija Nr. 82a], Gr.54/27. Koka zirgu staļļus būvējis Rīgas tirgotājs Robert’s Džon’s Hafferberg’s pēc arhitekta Gustava Vinklera 10.02.1881. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 14/16 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.14/16, Policija Nr. 136.],Gr,54/36. Koka pusotra stāvu savrupmāju būvējis mūrnieka amata meistars un būvuzņēmējs Augusts Hoffmans pēc arhitekta Viktora de Grabbe 19.11.1873. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 2 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.2, Policija Nr. 106.a.],Gr,54/30. Koka vienstāvu dzīvojamo ēku pārbūvējis par pusotra stāvu īres namu Johans Leonhards Duersts (1840-1922), pēc arhitekta Alfreda Pilemana 11.02.1900. gadā apstiprināta projekta, pārbūve pabeigta 29.04.1900. gadā.
Ekskaralis apmetas Pēterpils viesnīca pretim pilīm, visiem maksājis ar 100 latiem, mazāk naudas vienības viņam nav bijusi, pirms aizbraukšanas ēda Vīnes šniceli uzdzerot vīnu, kuru garšoja speciālais „sēņu” vecis. 1938. gadā salaulājies ar Čehoslovākijas grāfieni, skaistuli Džeraldīnu Aponji.
Jersikas ielā Nr. 35, Gr. 44/84., koka vienstāvu tirdzniecības un iebraucamo vietu namu būvējis 1818. gada Rīgas sīkpilsonis un tirgotājs Artemijs Merkuljevs, šīs īpašums piederējis dzimtai līdz 1929. gadam. Iebraucamas vietas staļļi, divdesmit zirgiem, vāgūzis un tirgotava, kas ierīkota 1890. gadā, pastāvēja vairāk kā simts gadu, 1929. Gadā tā reģistrēta uz Mihaila Valujeva vārdu.
Jersikas ielā Nr. 35, Gr. 44/84., koka vienstāvu tirdzniecības un iebraucamo vietu namu būvējis 1818. gada Rīgas sīkpilsonis un tirgotājs Artemijs Merkuljevs, šīs īpašums piederējis dzimtai līdz 1929. Gadam. Pagalma redzama dzīvojamas ēkas fragments, klēts un priverts, tipiskā XIX gadsimta Maskavas forštates pagalma apbūve.
Jersikas ielā Nr. 35, Gr. 44/84., koka vienstāvu tirdzniecības un iebraucamo vietu namu būvējis 1818. Gada Rīgas sīkpilsonis un tirgotājs Artemijs Merkuljevs, šīs īpašums piederējis dzimtai līdz 1929. Gadam, dzimta saistīta ar lielākam Maskavas forštates dzimtam: Kaškiniem, Remneviem, Kudrjavceviem, Novikoviem, Aksenoviem, Kuznecoviem, Nodonamiem, Kamkiniem un citiem. Dmitrijs Merkuljevs bijis Rīgas pilsētas domnieks un mecenāts Otrā Rīgas pilsētas teātra celtniecības komitejas pirmais priekšsēdētājs.
Jersikas ielā Nr. 11, Gr. 44/43. Divu stāvu koka īres namu būvējis zemnieks Jurre Grosbergs pēc tehniķa Heinriha [Indriķa] Devendrusa 23.02.1901. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 14.08.1901. gadā. Priekšplāna vienstāvu dzīvojamo ēka Jersikas ielā Nr. 13, Gr. 44/42, būvēta ap 1820. Gadu tirgotājs Luka Koļesnikovs, dzimta gandrīz simts gadus nodarbojas ar no zvejniekiem uzpirka zivis un siļes, tās žāvēja un salija, vēlāk pārdeva Rīgas ostā stāvošiem kuģiem.
Jersikas ielā Nr. 11, Gr. 44/43. Divu stāvu koka īres namu būvējis zemnieks Jurre Grosbergs pēc tehniķa Heinriha [Indriķa] Devendrusa 23.02.1901. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 14.08.1901. gadā. Priekšplāna vienstāvu dzīvojamo ēka Jersikas ielā Nr. 13, Gr. 44/42, būvēta ap 1820. Gadu tirgotājs Luka Koļesnikovs, dzimta gandrīz simts gadus nodarbojas ar no zvejniekiem uzpirka zivis un siļes, tās žāvēja un salija, vēlāk pārdeva Rīgas ostā stāvošiem kuģiem.
Švarcmuiža, Daugavgrīvas 21. Anša Grīnberga foto.
Patreizējā ēkas adrese ir Maskavas 99.
Faktiski bijušais zemesgabals Gr. 41/8, kas pievienots zemesgabalam Gr. 4/3, blakus zemesgabals 41/4, Timoteja ielā Nr. 3 [Riepnieku ielā Nr.1] uz kura jau 1813. gadā uzcelta koka savrupmāja, nojaukta 1939. gadā.
GOGOĻA IELĀ Nr. 1, Gr. 4/3, policijas Nr. 230, līdz 1889. gadam Jēzus draudzes īpašums, Timoteja ielas galā, agrāk Elizabetes ielas turpinājums, dzelzceļš [Riga Duenaburg Eisenbahn] īpašuma tiesības reģistrējis 03.11.1889. gadā. Ēka būve ļoti līdzīga Jēzus baznīcas būvei, iespējams būvēta kopa ar baznīcu, zemes gabals iznomāts draudzes vēl Esplanādes laikā.
Pēc I pasaules kara kalējs Ignatijs Sivcovs uzcēla smēdi un klēti Jēkabpilī Brīvības ielā 76. Viņš bija ievērojams kalējs un apkala riteņus.
Vācijas pavalstnieks - Hermanis Petersens A/S „Juglas Manufaktūras” [A/G „Jaegel Manuaktur”] un A/S „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpniecības” [agrāk A/G „Russisch Rheinische Bleihfahrbenfabrik”] līdzīpašnieks un direktors, A/S „Rīgas apbūves biedrība” [agrāk „Rigaer Baugesellschaft”] dibinātājs un direktors. „Vācijas kara flotes” Rīgas grupas biedrs, 1915. Gadā izsūtīts uz Ufas guberņu, par pretvalstisko darbību. Atgriezās un atjaunoja A/S „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpniecības” uzņēmumu, statūti apstiprināti 06.04.1925. gadā.
Hamburgas ielā Nr. 9, Gr. 84/47 un 48, divu stāvu mūra vasaras savrupmāju būvējis Hermanis Petersens pēc arhitekta Kārļa Felsko 08.08.1908. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 09.06.1909. gadā.
Tā ir Bauskas sinagoga.
Labdien! Vai šajā baznīcā ir saglabājušās baznīcu grāmatas līdz 1881. gadam? Būšu pateicīgs, ja dosiet kādu ziņu. Ar cieņu, Emīls Brigmanis e-pasts: brigmanisemils@gmail.com
Tas ir Augšpils jeb Višgorodokas pilskalns; pašā Abrenē jeb Pitalovā pilskalna nav.
Atradās kādreizējā Slates pagastā, pie Siliem. Nav saglabājusies. Nostāsti par dedzinātāju, kas nodedzinājusi Silu ciemu.
Priede nav saglabājusies. Ar to saistās vairāki nostāsti.
Pēc visa tās nav Slates, bez Mazslates muižas rijas, kas agrāk Slates pagastā, tagad Rubenes pagastā. Patlaban to vietā krūmiem apaugusi akmeņu kaudze, bet ļaudis zina, ka tās paliekas no muižas.
Brīvzemnieka ielā Nr. 14/16 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.14/16, Policija Nr. 136.],Gr,54/36. Koka vienstāvu savrupmāju būvējis mūrnieka amata meistars Augusts Hoffmans pēc arhitekta Fridriha Jeleja 02.06.1868. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 7a [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.7, Policija Nr. 82a], Gr.54/27. Koka zirgu staļļus būvējis Rīgas tirgotājs Robert’s Džon’s Hafferberg’s pēc arhitekta Gustava Vinklera 10.02.1881. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 7a [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.7, Policija Nr. 82a], Gr.54/27. Koka zirgu staļļus būvējis Rīgas tirgotājs Robert’s Džon’s Hafferberg’s pēc arhitekta Gustava Vinklera 10.02.1881. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 14/16 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.14/16, Policija Nr. 136.],Gr,54/36. Koka pusotra stāvu savrupmāju būvējis mūrnieka amata meistars un būvuzņēmējs Augusts Hoffmans pēc arhitekta Viktora de Grabbe 19.11.1873. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 2 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.2, Policija Nr. 106.a.],Gr,54/30. Koka vienstāvu dzīvojamo ēku pārbūvējis par pusotra stāvu īres namu Johans Leonhards Duersts (1840-1922), pēc arhitekta Alfreda Pilemana 11.02.1900. gadā apstiprināta projekta, pārbūve pabeigta 29.04.1900. gadā.
Корабль - клипер СТРЕЛОК из состава Учебного отряда Росс.Балтийского флота.
Ekskaralis apmetas Pēterpils viesnīca pretim pilīm, visiem maksājis ar 100 latiem, mazāk naudas vienības viņam nav bijusi, pirms aizbraukšanas ēda Vīnes šniceli uzdzerot vīnu, kuru garšoja speciālais „sēņu” vecis. 1938. gadā salaulājies ar Čehoslovākijas grāfieni, skaistuli Džeraldīnu Aponji.