1913. gada 3/16 maijā Nikolaja ielas un Todlebena bulvāra stūrī, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, kopā koros piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.
1913. gada 3/16 maijā Elizabetes ielā, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, ar pirmo godalgu apbalvota konsula Alīses Stolterfota dz. fon Bērens kundzes kariete, kopā korso piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.
1913. gada 3/16 maijā Nikolaja ielas un Todlebena bulvāra stūrī, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, ar otro godalgu apbalvotājs Hensela kundzes automobilis, kopā koros piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.
A.Heniņš savā grāmatā "Skrundas sakta"(Preses nams, 2002.) 378., 379., 380.lpp. par elevatoru raksta:
" Elevatora pamatakmens likšanas svinības 1930.gada 3.novembrī plašu zemnieku kopdarbības svētku ietvaros vietējais gadskārtējais laikraksts " Skrundas dzīve"."
"Pēc pusotra gada šī pirmā piecstāvu visaugstākā Skrundas miesta celtne, kurus vadīja būvuzņēmējs, inženieris E.Malta, bija gatava uzņemt 500 tonnu labības.
Būve līdz ar iekārtu izmaksājusi nepilnus 60 tūkstošus latu.
Elevatora atklāšanas svētku cermonija 1932.gada 11.jūnijā maz ko atšķīrās no pamatakmens likšanas svinībām."
Šī bilde ir publicēta arī A.Heniņa grāmatā "Skrundas sagša"(Jumava, 2012.)199.lpp.
Paraksts:
"Edgars Krūmiņš ar draugiem vecāku Skrundas veikala un dzīvojamās mājas priekšā."
Edgars Krūmiņš ir Kanādas gleznotājs un televīzijas scenogrāfs.
Aplūkojot šo fotogrāfiju var secināt, ka tā ir uzņemta laika posmā 1938-40gads. 30-to gadu vidū ir bijis ugunsgrāks un ir atjaunota šādā izskatā.Centīšos nosūtīt foto kāda ir bijusi Grūbes papes fabrika sākotnējā izskatā.
Dzintars Raibekazs
Paldies par precizējumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāru.
Vācu studentu korporācijas "Rubonia" mītne pulvertornī atradās kopš 1892.gada (pēc citiem avotiem kopš 1893.gada).
Paldies par papildinājumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
1913. gada 3/16 maijā Nikolaja ielas un Todlebena bulvāra stūrī, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, kopā koros piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.
1913. gada 3/16 maijā Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, kopā korso piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.
1913. gada 3/16 maijā Elizabetes ielā, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, ar pirmo godalgu apbalvota konsula Alīses Stolterfota dz. fon Bērens kundzes kariete, kopā korso piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.
1913. gada 3/16 maijā Nikolaja ielas un Todlebena bulvāra stūrī, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, ar otro godalgu apbalvotājs Hensela kundzes automobilis, kopā koros piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.
Skrundas pirmajā fotosalonā saimniekoja sieviete, vēsturnieka A.Heniņa mamma.
A.Heniņš savā grāmatā "Skrundas sakta"(Preses nams, 2002.) 378., 379., 380.lpp. par elevatoru raksta: " Elevatora pamatakmens likšanas svinības 1930.gada 3.novembrī plašu zemnieku kopdarbības svētku ietvaros vietējais gadskārtējais laikraksts " Skrundas dzīve"." "Pēc pusotra gada šī pirmā piecstāvu visaugstākā Skrundas miesta celtne, kurus vadīja būvuzņēmējs, inženieris E.Malta, bija gatava uzņemt 500 tonnu labības. Būve līdz ar iekārtu izmaksājusi nepilnus 60 tūkstošus latu. Elevatora atklāšanas svētku cermonija 1932.gada 11.jūnijā maz ko atšķīrās no pamatakmens likšanas svinībām."
Šī ir mazbānīša stacija.
Šī bilde ir publicēta arī A.Heniņa grāmatā "Skrundas sagša"(Jumava, 2012.)199.lpp. Paraksts: "Edgars Krūmiņš ar draugiem vecāku Skrundas veikala un dzīvojamās mājas priekšā." Edgars Krūmiņš ir Kanādas gleznotājs un televīzijas scenogrāfs.
No 1909. līdz 1919.g. Pulvertornis bija vācbaltu studentu korporācijas ''Rubonia'' mītne.
Aplūkojot šo fotogrāfiju var secināt, ka tā ir uzņemta laika posmā 1938-40gads. 30-to gadu vidū ir bijis ugunsgrāks un ir atjaunota šādā izskatā.Centīšos nosūtīt foto kāda ir bijusi Grūbes papes fabrika sākotnējā izskatā. Dzintars Raibekazs