Aizsargu grupas komandieris ar pirmā parauga aizsargu krūšu nozīmi.

Aizputes kājnieku pulka un bijuša Latvijas strēlnieku - Troickas bataljona kritušajiem karavīriem atklāšana Daugavpils cietoksnī. Atklāts 14.11.1924. Autors inženieris N. Reimers.

Jātnieku pulka kritušo karavīru piemineklis Jātnieku dārziņa pie kazarmām [tagad Andreja Pumpura skvērs], Jaunā pilsēta Daugavpilī. Atklāts 05.07.1923. Autors kara ierēdnis J. Lapkašs.

Aizputes kājnieku pulka un bijuša Latvijas strēlnieku - Troickas bataljona kritušajiem karavīriem atklāšana Daugavpils cietoksnī. Atklāts 14.11.1924. Autors inženieris N. Reimers.

Jātnieku pulka kritušo karavīru piemineklis Jātnieku dārziņa pie kazarmām [tagad Andreja Pumpura skvērs], Jaunā pilsēta Daugavpilī. Atklāts 05.07.1923. Autors kara ierēdnis J. Lapkašs.

Jātnieku pulka kritušo karavīru piemineklis Jātnieku dārziņa pie kazarmām [tagad Andreja Pumpura skvērs], Jaunā pilsēta Daugavpilī. Atklāts 05.07.1923. Autors kara ierēdnis J. Lapkašs. Iespējams Jātnieku pulka gadasvētkos 1939. gadā.

Daugavpils 22.06.1928. gadā. No kreisās 1.Jātnieku pulka komandieris pulkvedis Ceplītis, 2.Valsts Prezidents Gustavs Zemgals, 3.Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers, 4.Armijas komandieris ģenerālis Mārtiņš Peniķis, 5.Kara ministrs ģenerālis Eduards Kalniņš, 6. Ministru prezidents Pēteris Juraševskis, Baznīcas laukuma pieņem garnizona parādi, sakarā ar Daugavpils Brāļu kapu pieminekļa atklāšanu.

Rīgas pils vārti pagājušā gadsimta divdesmitajos vai trīsdesmitajos gados. Par to liecina Latvijas valsts ģerbonis vārtu augšējā daļā un sargkareivis. Latvijas Armijas štāba komandatūras komandas(no 1929.gada Štāba rotas, bet no 1936.gada - Štāba bataljona) karavīri sardzes dienesta pie Rīgas pils pildīja no 1923.gada 15.marta līdz 1940.gada 22.jūnijam.

Latvijas armijas Jūras aviācijas diviziona divvietīgā lidlaiva(hidroplāns) Hansa Brandenburg W-29. Lidmašīna iespējams, ka būvēta 1926.gadā Rīgā, A/S "Chr.Backman" lidmašīnu fabrikā(Rumpmuižas iela 50), jo šīs lidmašīnas prototipu nopirka pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū no Svenska Aero A.B. Stokholmā, kur pēc Pirmā pasaules kara būvēja vācu lidmašīnu konstruktora Dr. Ernsta Heinkeļa tipa lidmašīnas.

Fotogrāfijā redzamā ēka nav Ūdens iela 15 un nav Norvēģijas konsulāta ēka. Fotogrāfijā redzamā ēka ir Ūdens iela 5.

Skats uz Lielo ielu no Grunska kalna ar Poperta, Jekabsona, Beķeres, Blumberga namiem. Pa labi luterāņu draudzes nams un Baznīckalna nogāze.

"Mājoklis" Talsu ezermalā ir skolotāja Žaņa Draviņa nams Fabrikas ielā. Ēkā Otrā pasaules kara beigās atradās "Kurzemes katla" štābs un uzturejās SS obrgruppenfīfers Fridrihs Jekelns

Šī ēka ir bijušais Viļa Evaldsona (Kaijgara) nams Rožu ielā (skats no sētas puses), kur pēc Otrā pasaules kara darbojās Talsu rajona novadpētniecības muzejs. Tagad privātīpašums, notiek renovācija.

Rīgas latviešu biedrības nams Merķeļa ielā Nr. 17, Zemnieku savienības XV kongress 1931. gada 19/20. aprīlī,

Tempļa ielā, skats uz Ļermontova ielu. Priekšplānā Ļermontova ielā Nr. 3, Gr. 59/157, četru stāvu mūra ēku cēlis Pēteris Jurka pēc inženiera Bernharda Einberga 03.10.1930. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 02.06.1931. gadā. Skats uz divu stāvu kaka ēku Ļermontova ielā Nr. 4a, Gr. 59/165, cēlis Kārlis Ozoliņš pēc arhitekta Paula Lindenberga 02.03.1910. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 05.08.1910. gadā.

Tā saucamais Rūjas, jeb Valdemāra ielas tilts, kas savieno Rūjienas centrālo daļu ar Pārupi. Tilts atklāts 1924.gada gada rudenī. Tilta būves uzņēmējs bija inženieris K.Vinkmanis. Tilta būves projekta autors bija inženieris K.Tomels. 1996.gadā vasarā - rudenī notika tilta kapitālais remonts,ko veica SIA "Tilts" un 17.oktobrī tiltu atklāj satiksmei.

Rīgas pilsoņu grupa pie ēkas Stabu ielā Nr. 112, fotogrāfija veikta ap 1925. gadu, jo nav uzcelta ēka Stabu ielā Nr. 111 [celta 1930. gadā. Priekšplāna: divu stāvu koka īres ēka Stabu ielā Nr. 115/117,Gr. 32/24,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 1872.g. 7. martā apstiprināta projekta. Tālāk: vienstāvu koka dzīvojam ēka Stabu ielā Nr. 113,Gr. 32/25,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 1872.g. 9. oktobrī apstiprināta projekta. Nākoša: pusotrā stāva mūra skārnis Stabu ielā Nr. 113, Gr. 32/25,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 1882.g.30. novembrī apstiprināta projekta. Stabu ielā Nr. 111 un 109. ēkas nav redzamas. Stabu ielā Nr. 107., Gr. 32/28, četru stāvu mūra īres un tirdzniecības ēku cēlis tirgotājs Vladimirs Kratiņš pēc arhitekta Oskara Bāra 1904.g. 16. aprīlī apstiprināta projekta. Stabu ielā Nr. 105., Gr. 32/29, piecu stāvu mūra īres un tirdzniecības ēku cēlis tirgotājs Kārlis Kīperts pēc arhitekta Paula Klēvera 1913.g. 03. septembrī apstiprināta projekta.

Šī varētu būt ēka Vecpuišu parkā,centrā

Spriežot pēc ziedu apjoma un improvizētās goda sardzes tas diezgan droši ir 1941.g. Varētu būt pat pirmās vācu okupācijas nedēļas.

Spriežot pēc cepurēm, daļa (ja ne visi) varētu būt arī studenti.

Hotelis "Frankfurt am Main", vēlāk restorāns "Alhambra", tagād bijušais "Rīgas modes" nams, Brīvības ielā Nr.49/53, agrāk Aleksandra ielā Nr.25, Gr. 20/83, g.s. īpašnieks Firsts Oginskis.

Bikernieku sanatorija, celta 1913. gadā.

Maskavas un Toma ielu krustojums, Kojusala, Maskavas ielā Nr.134, agrāk 128, Policijas Nr. 97, Gr. 48/12. Koka ēku cēlis tirgotājs Tomas Pēteris Pļavnieks [ielas nosaukuma pamats], pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 13.03.1868. gadā apstiprināta projekta.

Maskavas un Elija ielu krustojums.

Stabu ielā Nr. 106,108,110,112 un t.t.