No diska "Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija" (2008): "Dzīvojamais nams Pils ielā pie Sv.Trīsvienības baznīcas vārtiem. Bieži dēvēts par vēcako ēku Jelgavā. To apstiprina tās stāvais jumts un vienkāršais kubveida būvapjoms. 19.gs. 90. gadu pārbūves laikā uz vecās fasādes uzliktās hercoga Frīdriha valdīšanas laika ormanentālo motīvu stilizācijas pastiprināja senatnīguma iespaidu. Mūra nams nevarēja būt senāks par 17.gs. otro pusi. Dažkārt KĻŪDAINI dēvēts par "veco rātsnamu"."
No diska "Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija" (2008): "Dzīvojamais nams Pils ielā pie Sv.Trīsvienības baznīcas vārtiem. Bieži dēvēts par vēcako ēku Jelgavā. To apstiprina tās stāvais jumts un vienkāršais kubveida būvapjoms. 19.gs. 90. gadu pārbūves laikā uz vecās fasādes uzliktās hercoga Frīdriha valdīšanas laika ormanentālo motīvu stilizācijas pastiprināja senatnīguma iespaidu. Mūra nams nevarēja būt senāks par 17.gs. otro pusi. Dažkārt KĻŪDAINI dēvēts par "veco rātsnamu"."
No diska "Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija" (2008): "Dzīvojamais nams Pils ielā pie Sv.Trīsvienības baznīcas vārtiem. Bieži dēvēts par vēcako ēku Jelgavā. To apstiprina tās stāvais jumts un vienkāršais kubveida būvapjoms. 19.gs. 90. gadu pārbūves laikā uz vecās fasādes uzliktās hercoga Frīdriha valdīšanas laika ormanentālo motīvu stilizācijas pastiprināja senatnīguma iespaidu. Mūra nams nevarēja būt senāks par 17.gs. otro pusi. Dažkārt KĻŪDAINI dēvēts par "veco rātsnamu"."
Rīgas tvaikoņu satiksmes gadā pasažieru skrūvju speciālais kuģis „P”, būvēts 1913. gadā pēc inženiera Č. Klarka projekta, satiksmei zem Pirtsalas tilta Zundas līnijā,
Rīgas tvaikoņu satiksmes riteņu pasažieru kuģis „E”, būvēts 1884. gadā Rīgas kuģu būvētava „Lange & Skuje” un pasažieru skrūvju kuģis – ledlauzis „N”, būvēts 1911. gadā.
Meklēt news.lv par "Vatrānes muiža"
_Adrese: Vatrāne Ķeipenes pag. Ogres raj.
1988. gadā bijušās muižas ēka nodega.
Ap muižu bijis skaists parks, kas minēts jau 1759.gadā.
• Bijušie īpašnieki: Vatrāne pirmo reizi pieminēta zviedru - poļu kara laikā (1600-1629). Zviedri, ieņemot Vidzemi un nostiprinot tajā savu varu, daudzas muižas, tai skaitā arī Vatrānes muižu, nodeva pārvaldīšanā saviem virsniekiem.
Pēc 1698. gada ap muižu jau bija izveidojusies apdzīvota vieta.
1834. gadā muiža nonāca vācu barona Tranzē dzimta īpašumā. 1905. gada nemieros muiža tika nodedzināta; vēlāk tā atjaunota.
Pēdējais Vatrānes muižas īpašnieks bija barons profesors Pauls Sokolovskis.
Padomju gados skolas ēkā bija skola; 70-to gados tika likvidēta un muižā izveidoti dzīvokļi.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par papildinājumu.
No diska "Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija" (2008): "Dzīvojamais nams Pils ielā pie Sv.Trīsvienības baznīcas vārtiem. Bieži dēvēts par vēcako ēku Jelgavā. To apstiprina tās stāvais jumts un vienkāršais kubveida būvapjoms. 19.gs. 90. gadu pārbūves laikā uz vecās fasādes uzliktās hercoga Frīdriha valdīšanas laika ormanentālo motīvu stilizācijas pastiprināja senatnīguma iespaidu. Mūra nams nevarēja būt senāks par 17.gs. otro pusi. Dažkārt KĻŪDAINI dēvēts par "veco rātsnamu"."
No diska "Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija" (2008): "Dzīvojamais nams Pils ielā pie Sv.Trīsvienības baznīcas vārtiem. Bieži dēvēts par vēcako ēku Jelgavā. To apstiprina tās stāvais jumts un vienkāršais kubveida būvapjoms. 19.gs. 90. gadu pārbūves laikā uz vecās fasādes uzliktās hercoga Frīdriha valdīšanas laika ormanentālo motīvu stilizācijas pastiprināja senatnīguma iespaidu. Mūra nams nevarēja būt senāks par 17.gs. otro pusi. Dažkārt KĻŪDAINI dēvēts par "veco rātsnamu"."
No diska "Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija" (2008): "Dzīvojamais nams Pils ielā pie Sv.Trīsvienības baznīcas vārtiem. Bieži dēvēts par vēcako ēku Jelgavā. To apstiprina tās stāvais jumts un vienkāršais kubveida būvapjoms. 19.gs. 90. gadu pārbūves laikā uz vecās fasādes uzliktās hercoga Frīdriha valdīšanas laika ormanentālo motīvu stilizācijas pastiprināja senatnīguma iespaidu. Mūra nams nevarēja būt senāks par 17.gs. otro pusi. Dažkārt KĻŪDAINI dēvēts par "veco rātsnamu"."
Rīgas tvaikoņu satiksmes pasažieru skrūvju kuģis – ledlauzis „O”, būvēts 1911. gadā.
Rīgas tvaikoņu satiksmes riteņu pasažieru kuģis „B”, būvēts 1884. gadā Rīgas kuģu būvētava „Lange & Skuje”, uzsāka navigāciju 01.06.1884. gadā.
Rīgas tvaikoņu satiksmes riteņu pasažieru kuģis „D”, būvēts 1884. gadā Rīgas kuģu būvētava „Lange & Skuje”, uzsāka navigāciju 01.06.1884. gadā.
Rīgas tvaikoņu satiksmes riteņu pasažieru kuģis „A”, būvēts 1884. gadā Rīgas kuģu būvētava „Lange & Skuje”, uzsāka navigāciju 01.06.1884. gadā.
Rīgas tvaikoņu satiksmes riteņu pasažieru kuģis „B”, būvēts 1884. gadā Rīgas kuģu būvētava „Lange & Skuje”, uzsāka navigāciju 01.06.1884. gadā.
Rīgas tvaikoņu satiksmes gadā pasažieru skrūvju speciālais kuģis „P”, būvēts 1913. gadā pēc inženiera Č. Klarka projekta, satiksmei zem Pirtsalas tilta Zundas līnijā,
Rīgas tvaikoņu satiksmes riteņu pasažieru kuģis „E”, būvēts 1884. gadā Rīgas kuģu būvētava „Lange & Skuje” un pasažieru skrūvju kuģis – ledlauzis „N”, būvēts 1911. gadā.
Meklēt news.lv par "Vatrānes muiža" _Adrese: Vatrāne Ķeipenes pag. Ogres raj. 1988. gadā bijušās muižas ēka nodega. Ap muižu bijis skaists parks, kas minēts jau 1759.gadā. • Bijušie īpašnieki: Vatrāne pirmo reizi pieminēta zviedru - poļu kara laikā (1600-1629). Zviedri, ieņemot Vidzemi un nostiprinot tajā savu varu, daudzas muižas, tai skaitā arī Vatrānes muižu, nodeva pārvaldīšanā saviem virsniekiem. Pēc 1698. gada ap muižu jau bija izveidojusies apdzīvota vieta. 1834. gadā muiža nonāca vācu barona Tranzē dzimta īpašumā. 1905. gada nemieros muiža tika nodedzināta; vēlāk tā atjaunota. Pēdējais Vatrānes muižas īpašnieks bija barons profesors Pauls Sokolovskis. Padomju gados skolas ēkā bija skola; 70-to gados tika likvidēta un muižā izveidoti dzīvokļi.
Paldies par komentāru.
Ceturtais no labās - Jūlijs Raibekazs (miris 4.03.1954)
Parādi pieņem R.von der Golcs, P.Bermonds otrā rindā
Parāde notika pretī Jelgavas pilij Lielupes labā krastā
Virsnieki priekšplānā ir ar RAD atšķirības zīmēm - Reich Arbeit Dienst - darbadienests