Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

1913. gada 3/16 maijā Nikolaja ielas un Todlebena bulvāra stūrī, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, kopā koros piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.

1913. gada 3/16 maijā Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, kopā korso piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.

1913. gada 3/16 maijā Elizabetes ielā, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, ar pirmo godalgu apbalvota konsula Alīses Stolterfota dz. fon Bērens kundzes kariete, kopā korso piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.

1913. gada 3/16 maijā Nikolaja ielas un Todlebena bulvāra stūrī, Baltās puķes dienas pirmais puķu korso Rīgā, ar otro godalgu apbalvotājs Hensela kundzes automobilis, kopā koros piedalījās trīsdesmit kariešu un automobiļu.

Skrundas pirmajā fotosalonā saimniekoja sieviete, vēsturnieka A.Heniņa mamma.

A.Heniņš savā grāmatā "Skrundas sakta"(Preses nams, 2002.) 378., 379., 380.lpp. par elevatoru raksta: " Elevatora pamatakmens likšanas svinības 1930.gada 3.novembrī plašu zemnieku kopdarbības svētku ietvaros vietējais gadskārtējais laikraksts " Skrundas dzīve"." "Pēc pusotra gada šī pirmā piecstāvu visaugstākā Skrundas miesta celtne, kurus vadīja būvuzņēmējs, inženieris E.Malta, bija gatava uzņemt 500 tonnu labības. Būve līdz ar iekārtu izmaksājusi nepilnus 60 tūkstošus latu. Elevatora atklāšanas svētku cermonija 1932.gada 11.jūnijā maz ko atšķīrās no pamatakmens likšanas svinībām."

Šī ir mazbānīša stacija.

Šī bilde ir publicēta arī A.Heniņa grāmatā "Skrundas sagša"(Jumava, 2012.)199.lpp. Paraksts: "Edgars Krūmiņš ar draugiem vecāku Skrundas veikala un dzīvojamās mājas priekšā." Edgars Krūmiņš ir Kanādas gleznotājs un televīzijas scenogrāfs.

No 1909. līdz 1919.g. Pulvertornis bija vācbaltu studentu korporācijas ''Rubonia'' mītne.

Aplūkojot šo fotogrāfiju var secināt, ka tā ir uzņemta laika posmā 1938-40gads. 30-to gadu vidū ir bijis ugunsgrāks un ir atjaunota šādā izskatā.Centīšos nosūtīt foto kāda ir bijusi Grūbes papes fabrika sākotnējā izskatā. Dzintars Raibekazs

Aldaru ielā Nr. 5/7, gr. 8/88., bijušo Atslēdznieka meistara Johana Pētersona dzīvojamo divu stāvu māju un atslēdznieku darbnīcu pārbūvēja par četru stāvu ēku korporācijas Concordia Rigensis (dib. 29.11.1869.) dzīvoklim, pēc arhitekta Oskara Hakeļa 09.08.1910. gadā apstiprināta projekta, pārbūve pabeigta 16.06.1911. gadā, un to ieguva sava īpašuma korporācijas Concordia Rigensis filistru biedrība (dib. 1895.), skats no Atgriežu ielas.

Ausekļa iela Nr. 20. (Valkas iela Nr. 2.), Gr.11/35, trīs stāvu mūra ēku celis kuģu ielādēšanas un izkraušanas aģents Georgs Mihaels Bekmans pēc arhitekta Hugo Villa 13.07.1879. gadā apstiprināta projekta.

Ausekļa iela Nr. 20. (Valkas iela Nr. 2.), Gr.11/35, trīs stāvu mūra ēku celis kuģu ielādēšanas un izkraušanas aģents Georgs Mihaels Bekmans pēc arhitekta Hugo Villa 13.07.1879. gadā apstiprināta projekta.

Latvijas armijas vieglais tanks, jeb tankete, Vickers - Armstrong Carden - Lloyd. Foto izdarīts pēc 1935.gada, jo, saskaņā ar Edgara Andersona grāmatu "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture", šajā gadā armija iegādājās 18 šāda tipa izlūku tanketes. Sešas tanketes bija bruņotas ar 40 mm lielgabalu, bet pārējās, kā attēlā redzamā, ar ložmetēju.

Tie ir Latvijas armijas vieglie tanki, jeb tanketes, Vickers - Armstrong Carden - Lloyd 4, bruņoti ar ložmetējiem.

Būtu labi precizēt, ka tie ir krievu armijas karavīri.

Laivu ielā Nr. 1, Gr. 50/118, divu stāvu koka strādnieku kazarmas ēku celis Johans Sausiņš, pēc inženiera Oskara Takkeļa 24.04.1909. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 08.10.1909. gadā. Trīs stāvu jaukto strādnieku kazarmas un tirdzniecības ēku celis tirgotājs Jānis Rozenfelds pēc arhitekta Jāņa Alkšņa 19.05.1912. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 16.11.1913. gadā.

www.vejdzirnavas.lv

Avotos minēts, ka jau 1297. gadā tika ierīkota laivu pārceltuve, kas savienoja abus Daugavas krastus. Laivas, kuģīši, vēlāka arī pārceltuves savienojušas Krustpili un Jēkabpili līdz pat 1936. gada 16. novembrim, kad tika atklāts Krustpils-Jēkabpils tilts. Taču tā mūžs bija īss, jo 1944. gada 7.—8. augustā to uzspridzināja vācu sapieri Otrā Tēvijas kara laikā. Tāpēc vēlāk satiksmi starp abām pilsētām nodrošināja atkal kuģītis "Gulbis", tautā saukts par Gulbīti, kas bija paredzēts pasažieru pārvadāšanai un pārceltuve, kas bija paredzēta kravu, pajūgu, vēlākos gados arī auto pārcelšanai uz otru krastu. "Gulbis" kursēja no agra rīta līdz pusnaktij, citā laikā varēja sarunāt pārcelties ar laivām. Ziemas laikā satiksmi nodrošināja ledus ceļš. Pavasara palu un rudens vižņu laikā abas pilsētas bija pilnībā šķirtas. Krustpilī pārceltuve un kuģīša piestātne atradās līdzās tagadējo Celtuves un Kuģu ielu savienojumā ar Krasta ielu, padomju gados pārceltuve atradās blakus Rīgas ielas 107. namam, bet kuģīša piestātne saglabāja savu iepriekšējo vietu. Jēkabpilī pārceltuve un kuģīša piestātne atradās līdzās Ostas un Pļaviņu ielu krustojumam, padomju varas gados pārceltuve atradās netālu no Pļaviņu ielas posmā starp Dambja un Viestura ielām.

Piebildīšu, ka Arvīds Brēmers bija arī Latvijas Tautas padomes loceklis. Vienlaikus apšaubāma ir norāde par krejotavas atklāšanu, jo izskatās, ka pagasta ļaudis sapulcējušies, lai godinātu kādu visu cienītu vecāku pāri, kas nosēdināts pašā priekšā goda krēslos.

Cienījamā Eichenbauma kunga komentārs jāprecizē. Kad 1919. gada decembrī Lejaskurzemes karaspēka vienības pārformēja par Zemgales divīziju, uz šā kara apgabala artilērijas vienību bāzes 1920. gada 3. janvārī tika formēts Zemgales artilērijas pulks (10., 11. un 12. artilērijas divizions). Pirmo saformēja 10. divizionu (redzams pievienotajā fotogrāfijā), ko nosūtīja uz Liepājas-Palangas robežapsardzības rajonu, un tur tas atradās visu Latvijas Brīvības cīņu laiku. 1920. gada maijā uz Latgales fronti pārdislocēja 11. un 12. divizionu, bet uz Daugavpili Zemgales artilērijas pulku pārdislocēja vien pēc kara darbības izbeigšanās 1920. gada augustā (6. augustā divizionus pārnumurēja par 1., 2., 3.). Konkrētā fotogrāfija varētu būt tapusi 1920. gada janvārī, kad 10. divizions dodas uz savu robežapsardzības rajonu.