Dārza ielā Nr. 3, Gr. 64/69., piepilsētas muižas ansamblis sastāvēja no četrām koka ēkām, staļļi, kalpotāju un virtuves namu un divām dzīvojamam ēkām, centrālā ēka divu un vienu stāvu šveiciešu vasarnīcu arhitektūras stila, celis ap 1850.g. tirgotājs un Lielas Ģildes vecākais Eberhards Mihaelis fon Bulmerings, kas ieguva šo zemes gabalu 1849. g. no Zasulaukas muižas īpašnieka Eižena Šnakenburga [Eiženijas ielas nosaukuma pamats], virs īpašnieks līdz 1928.g.. 1884. g. īpašums pāriet kā vasaras dārzu māja [ielas nosaukuma pamats] fabrikantam un Lielas Ģildes vecākam Kārlim Gustavam fon Zengbušam kura dzimtai tas pieder līdz 1928. g., kad agrāras reformas rezultāta tas pāriet valsts īpašumā un Zengbuša ģimene to izpērk par Ls 6833,-. 1937. g. Zemes īpašnieks Rīgas pilsēta, atpērk to par Ls 104821,30 un ierīko 1939.g. Rīgas pilsētas tūristu mītni. Priekšplāna t.s. „Zelta riņķis”, kas saglabājies līdz mūsdienam.

Mārtiņa kapi - NARIŅŠ Georgs, Doles Ķekavas zvejniecības biedrības „Daugava” goda biedrs, Rīgas Centrāltirgus lašu tirgotāju grupas loceklis Sv. Jāņa baznīcas padomes loceklis, viens no Ķīpsalas zvejnieku dzimts pārstāvis, miris 05.02.1932., 55 gadu vecuma, apbedīts 07.02.1932. Mārtiņa kapos Rīgā.

Agrāk Baložu ielā Nr. 37.

Būve pabeigta 24.10.1903. gadā.

Baložu ielā Nr. 29, Gr. 60/89, divu stāvu koka īres namu celis Lizdēnu pagasta[tagad Burtnieku novāds] zemnieks Kārlis Pētera d. Ballod’s pēc tehniķa Vilhelma Hofmaņa 17.09.1899. apstiprināta projekta, būve pabeigta 28.08.1900.

Baložu ielā Nr. 26, Gr. 60/88, divu stāvu koka īres namu celis Rīgas sīkpilsonis un amatnieks Albinus Augsta d. Herrnbergers pēc inženiera Edmunda fon Trompovska 18.04.1903. gadā apstiprināta projekta. Fotogrāfija pēc. 1920. g., kad tika nojaukta blakus Mārtiņa un Baložu ielu stūri celta divu stāvu koka ēka, redzama divu stāvu koka ēka Baložu ielā Nr. 28.

1938g.Tagad Jomas iela 54. Eka nesaglabajas. Padomju laika šeit uzbuveta kafejnica "JOMA"

Tagad Jomas iela 37. Skats no Tirgoņu ielas. Padomju laika ednica "KORSO"

Rīgas Pētera brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība * 13.06.1911. + 12.05.1941. Ap. 1925. gadu priekšplāna divi latviešu vecie strēlnieki (I rindā - 3un4], brīvības kara dalībnieki I rinda -2, II rinda -5), Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme izdota 1923/1924. gados.

Rīgas ostas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība * 16.08.1911. + 12.05.1941. 20.09.1922. pārdēvēta agrāk "Pēterpils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība"

Bornsmindes pilī Ziedoņa dārzkopības skola tika atklāta 1927.gada 4.septembrī.

Dubultu prospekts 5. Padomju laika kinoteatris VETRA. Tagad kazino.

Komentēšana sāk šķist bezjēdzīga, kad redzi, ka attēlu aprakstītājs ignorē pat pasta zīmogos lasāmos gadskaitļus.

Saskatāmais uzraksts "Марiенбургъ" nešaubīgi norāda, ka runa nav par 1920. gadiem.

1930. gados Latvijā pastkaršu/atklātņu izdevēji nelietoja krievu valodu!

Vai tad 1978. gadā šī bija Rakstnieku pils, kā lasāms uz fotokrāfijas? 1978. gadā Bongs papildināja savu kolekciju ar šo pastkarti.

1957-06-4 ir datums, kad Oto Bongs ieguva šo pastkarti savai kolekcijai. Fotogrāfija ir no pag. gs. 20. gadiem.

Vai arī šai fotogrāfijai nav otrā pusē norāde: „ОТКРЫТОЕ ПИСЬМО”?

Dīvains nosaukums... Katrā ziņā tie ir 30. gadi.

Spriežot pēc otrā pusē iespiestā „ОТКРЫТОЕ ПИСЬМО”, fotogrāfija ir no 20. gs. sākuma gadiem.

20. gs. sākums.

Šīs suvenīru pastkartes Šulca izdevniecība laida klajā laikā no 1896. līdz 1898. gadam.

Nav saprotams, kādēļ ir pilnīgi ignorēts teksts fotogrāfijas otrā pusē: "Kāpnes no vecās katoļu baznīcas Katoļu ielā, kuras veda uz Francijas kādreizējā karaļa Ludviga XVIII ložu." Spriežot pēc fotopapīra, fotogrāfija varētu būt tapusi 1940. gadu sākumā, varbūt 1943. gadā sakarā ar muzeja jubileju.

Foto izdarīts pēc 1926. gada, jo minētā gada 19. martā Latvija pasūtīja firmai "Societe Anonvme Fiat" Turīnā 6 vieglos tankus "Fiat" 3000 A. Diviem tankiem vajadzēja būt apgādātiem ar 37 mm lielgabaliem (kā attēlā redzamajam tankam), kurus pasūtīja Francijā, bet pārējiem 4 - ar "Vickers" ložmetējiem, kurus pasūtīja Lielbritānijā. 1927. gada septembra sākumā jaunie "Fiat" tanki ieradās Latvijā. Tos iekļāva Auto-tanku pulkā Rīgā divos vados un turēja Slokas ielā pulka garāžās.

Latvijas armijas Štāba bataljona karavīri Rīgā, Citadelē(Kronvalda bulvāra un Muitas ielas stūris), kur līdz 1940.gada rudenim bija Armijas štāba bataljona kazarmas.