Latviešu Sadraudzīgās biedrības nams. Talsi, Lielā iela.
Fotogrāfs - Ansis Druviņš.
Šit ir redzama tikai apmēram 1/3 daļa no oriģināla.
Negatīvs ir saglabājies.
Talsu dzelzceļa stacija. Uzcelta 1930.gadā, nevis 191-?, ka minēts šeit.
Tātad fotogrāfēts pēc a930.gada. Fotogrāfijas autors un izgatavotājs ir Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Vispār 30tajos gados nekāda dižā apbūve tur nebija, vien Rūjienas, Rīgas, Baznīcas un Pasta ielas. Par cik attēlā izskatās, ka nomale pāriet pilsētā, tad sanāk, ka Rūjienas iela. Jāatrod tā mūra māja ar tornīti.
Kāda sakritība, bet esmu bijis abās Vārvēs daudzas reizes un tā no galvas nepateikšu kura ir īstā ēka.
Liekas, ka Liepājas Vārvē muižiņa nemaz nebija, tikai saimniecības ēkas.?
Savukārt Ventspils Vārvē ēka ir pārtaisīta psrs laikos un pie centrālās ieejas tāds kalns nav. iespējams, ka izlīdzināts.
Žēl, ka nedraudzējos ar fotoaparātu:)
Tā nav ēka Aglonā, bet gan ēka Jaunaglonā! Agrāk tā bijusi Reuta muiža un vēlāk (Latvijas pirmās brīvvalsts laikos) Nabadzīgā bērna Jēzus māsu klosteris.
Intereses pēc papētiju aizmgurē esošos parakstus un salīdzināju ar 1931. gada absolventu sarakstu.
Fotogrāfijā vēl ir redzami:
Beitmanis Rūdolfs, Brencsons Hermanis ? Dobelis Vilis un pasniezējs Jānis Sudmalis. Vienu parakstu gan nevaru atšifrēt.
Jānis Sudmalis bijis viens no Liepājas mākslas veicināšanas biedrības dibinātājiem (1919 – 40), tās pirmais vadītājs. Piedalījies Liepājas Vēstures un mākslas muzeja dibināšanā, bijis tā mantzinis, direktors, vadītājs (1923 – 58). Viens no Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dibinātājiem, mācību programmas veidotājs, līdztekus teorētisko priekšmetu mācīšanai viņš vadīja arī dekoratīvās glezniecības un koktēlniecības darbnīcas (1926 – 40), direktors (1940 – 41, 1945 – 48).
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš.
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Fotogrāfijas autors: Ansis Druviņš Negatīvs ir saglabājies.
Latviešu Sadraudzīgās biedrības nams. Talsi, Lielā iela. Fotogrāfs - Ansis Druviņš. Šit ir redzama tikai apmēram 1/3 daļa no oriģināla. Negatīvs ir saglabājies.
Talsu dzelzceļa stacija. Uzcelta 1930.gadā, nevis 191-?, ka minēts šeit. Tātad fotogrāfēts pēc a930.gada. Fotogrāfijas autors un izgatavotājs ir Ansis Druviņš. Negatīvs ir saglabājies.
Kļūdains objekta nosaukums. Attēlā redzama rijas daļa Zaubes pagasta "Ragaiņos" 1970.-80.g., nav saglabājusies.
Māris Locs patiesi ir unikāls cilvēks. Mums prieks ar viņu sadaraboties. Viņa foto arī pie mums - https://www.kapuparvalde.lv/rigas-bralu-kapi/
Tas nav kulturas nama viete,bet preti kulturas namam uz skolas pusi.Kreisaja puse var redzet saldejuma kiosku un ieeju uz parku.
Vispār 30tajos gados nekāda dižā apbūve tur nebija, vien Rūjienas, Rīgas, Baznīcas un Pasta ielas. Par cik attēlā izskatās, ka nomale pāriet pilsētā, tad sanāk, ka Rūjienas iela. Jāatrod tā mūra māja ar tornīti.
Labdien,kuram ir varianti par ielu Mazsalacā,kura iela
Perfekti1 Tā ir Ventspils Vārves muiža, jāmaina koordinātes. Foto: https://hatmullin.blogspot.com/2011_11_01_archive.html
Kāda sakritība, bet esmu bijis abās Vārvēs daudzas reizes un tā no galvas nepateikšu kura ir īstā ēka. Liekas, ka Liepājas Vārvē muižiņa nemaz nebija, tikai saimniecības ēkas.? Savukārt Ventspils Vārvē ēka ir pārtaisīta psrs laikos un pie centrālās ieejas tāds kalns nav. iespējams, ka izlīdzināts. Žēl, ka nedraudzējos ar fotoaparātu:)
Neizskatās pēc Ventspils Vārves muižas. Šī drīzāk ir cita Vārves muiža, kas Durbes novada Tadaiķu pagastā
Varkaļu krāces Ventā Skrundas novads Nīkrāces/Skrundas pagasts uz dienvidiem no Lēnām
Tā ir kapela Ludzā.
Bērzgales Sv. Annas baznīca atrodas Rēzeknes rajona Bērzgalē. Šī ir Aglonas pagasta Bērzgales baznīca, kas celta Dieva apredzības godam.
Tā nav ēka Aglonā, bet gan ēka Jaunaglonā! Agrāk tā bijusi Reuta muiža un vēlāk (Latvijas pirmās brīvvalsts laikos) Nabadzīgā bērna Jēzus māsu klosteris.
56° 1' 39.06" N 27° 37' 14.99" E
Intereses pēc papētiju aizmgurē esošos parakstus un salīdzināju ar 1931. gada absolventu sarakstu. Fotogrāfijā vēl ir redzami: Beitmanis Rūdolfs, Brencsons Hermanis ? Dobelis Vilis un pasniezējs Jānis Sudmalis. Vienu parakstu gan nevaru atšifrēt. Jānis Sudmalis bijis viens no Liepājas mākslas veicināšanas biedrības dibinātājiem (1919 – 40), tās pirmais vadītājs. Piedalījies Liepājas Vēstures un mākslas muzeja dibināšanā, bijis tā mantzinis, direktors, vadītājs (1923 – 58). Viens no Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dibinātājiem, mācību programmas veidotājs, līdztekus teorētisko priekšmetu mācīšanai viņš vadīja arī dekoratīvās glezniecības un koktēlniecības darbnīcas (1926 – 40), direktors (1940 – 41, 1945 – 48).