Spriežot pēc pastkartes sūtītāja vietas apzīmējumam "Rennbahn" (hipodroms) priekšā pierakstītā papildinājuma "Rad", attēlā redzams velodroms. Vēstulītē ir runa vien par redzamo māju, kas, spriežot pēc teksta satura, ir dzīvojamā māja.
Pirmkārt, šī pilnīgi noteikti nav 40-to gadu fotogrāfija.
Otrkārt, tā ievietota sadaļas PĒC TĒMAS apakšsadaļā Daugava, upe, lai gan ar Daugavu tai nav nekāda sakara.
Treškārt, anotācijā sajaukti kopā divi tilti: attēlā redzamais, saukts arī par Gaisa tiltu, un dzelzceļa tilts pār Daugavu.
Ceturtkārt, šis attēls nav atrodams sadaļā "Daugavpils", kur tam ir īstā vieta.
Ir vērts padomāt, vai šai pastkartei nebūtu pareizāks nosaukums - Kuldīgas novads. Uz to attiecināmi visi 4 attēli, uz Turlavas pagastu tikai 1. Turklāt Vilgāles (Kurmāles pag.) vējdzirnavas diez vai kādam var ienākt prātā meklēt Turlavas pagastā. Citi meklēšanas ceļi (Vilgāle, Kurmāle, Kuldīgas novads) tās neuzrāda.
Fotogrāfija patiešām tapusi Miķeļdienas gadatirgus sakarā. Taču fotogrāfijā redzamie cilvēki ir pulcējušies pilsētas tirgus laukumā nevis, lai ko pirktu vai pārdotu, bet uz Jēkaba Baloža ceļojošā cirka trupas atrakcijām. Spriežot pēc lielā ļaužu pieplūduma, tā varētu būt pirmā reize, kad šis cirks viesojas Aizputē.
Aizmugurē kreisā pusē redzamās divstāvu mūra ēkas (tagadējā Atmodas ielā 16) otrā stāvā bija "Jaunā aptieka".
KĻŪDA! Iepriekšējais komentārs attiecas uz Aizputes apriņķa kooperatīva ēku Lielā [Atmodas] ielā 26.
Pareizi:
Anotācijā minētā ēka veciem aizputniekiem nebija vis „Šekumercenbergs”, bet „Šekumercenberģis”, un pirmās ziņas par šo vietu atrodamas jau 1843. gadā, kad baronese Jūlija fon Zakena pārdod par 10 sudraba rubļiem savu būvlaukumu starp Jelgavas un Boju [agrākais Kalvenes ielas nosaukums] ielām, sauktu par Trīsstūri, ratniekam Frīdriham Kristofam Langem, kurš tajā pašā gadā uzceļ te savu namu. Ebrejiem Hercenbergiem šis fotogrāfijā redzamais nams piederēja jau kopš 1894. gada. Kā pirmais - Žanno, tad Jozefs, pēc tam Jozefa mantinieki.
Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802.
Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā.
Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”.
Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai.
Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
Interesanti, kopš kura laika šeit bija pasta - telegrāfa kantoris. 20. gs. sākumā te bija adatu fabrika.
Aptiekas ēkā 20. gs. sākumā bija adatu fabrika, pēc tam pasta - telegrāfa kantoris.
20. gs. sākumā šajā ēkā bija adatu fabrika.
Interesanti, kopš kura laika šeit bija pasta - telegrāfa kantoris. 20. gs. sākumā te bija adatu fabrika.
Spriežot pēc pastkartes sūtītāja vietas apzīmējumam "Rennbahn" (hipodroms) priekšā pierakstītā papildinājuma "Rad", attēlā redzams velodroms. Vēstulītē ir runa vien par redzamo māju, kas, spriežot pēc teksta satura, ir dzīvojamā māja.
Šis nav tilts pār Daugavu, par kuru stāstīts anotācijā.
Pirmkārt, šī pilnīgi noteikti nav 40-to gadu fotogrāfija. Otrkārt, tā ievietota sadaļas PĒC TĒMAS apakšsadaļā Daugava, upe, lai gan ar Daugavu tai nav nekāda sakara. Treškārt, anotācijā sajaukti kopā divi tilti: attēlā redzamais, saukts arī par Gaisa tiltu, un dzelzceļa tilts pār Daugavu. Ceturtkārt, šis attēls nav atrodams sadaļā "Daugavpils", kur tam ir īstā vieta.
20.gadsimta 30.gados ir izdota ātklātne.
Piekrītu, ievietošu Jēkabu Kazāku nosaukumā
Paldies par papildināumu, ievietoju aprakstā.
Paldies, ievietoju šo papildinājumu aprakstā.
Paldies, pievienoju šo aprakstā.
Paldies, pievienoju aprakstam fotogrāfijas uzņemšanas gadu un fotogrāfu.
[192-] ir norāde u atlātnes izdošanas gadu aptuveni 20.gs. 20.gados.
Atstāšu izdevēju Reeckstein, pievienošu fotogrāfu Jāni Riekstiņu.
Paldies, rakstīšu, ka 30.gados ir izgatavota atklātne.
KĻŪDA: 20. GS. SĀKUMS!
19. gs. sākums.
Ir vērts padomāt, vai šai pastkartei nebūtu pareizāks nosaukums - Kuldīgas novads. Uz to attiecināmi visi 4 attēli, uz Turlavas pagastu tikai 1. Turklāt Vilgāles (Kurmāles pag.) vējdzirnavas diez vai kādam var ienākt prātā meklēt Turlavas pagastā. Citi meklēšanas ceļi (Vilgāle, Kurmāle, Kuldīgas novads) tās neuzrāda.
Pareizais nosaukums - Pēc dievkalpojuma.
Fotogrāfija patiešām tapusi Miķeļdienas gadatirgus sakarā. Taču fotogrāfijā redzamie cilvēki ir pulcējušies pilsētas tirgus laukumā nevis, lai ko pirktu vai pārdotu, bet uz Jēkaba Baloža ceļojošā cirka trupas atrakcijām. Spriežot pēc lielā ļaužu pieplūduma, tā varētu būt pirmā reize, kad šis cirks viesojas Aizputē. Aizmugurē kreisā pusē redzamās divstāvu mūra ēkas (tagadējā Atmodas ielā 16) otrā stāvā bija "Jaunā aptieka".
KĻŪDA! Iepriekšējais komentārs attiecas uz Aizputes apriņķa kooperatīva ēku Lielā [Atmodas] ielā 26. Pareizi: Anotācijā minētā ēka veciem aizputniekiem nebija vis „Šekumercenbergs”, bet „Šekumercenberģis”, un pirmās ziņas par šo vietu atrodamas jau 1843. gadā, kad baronese Jūlija fon Zakena pārdod par 10 sudraba rubļiem savu būvlaukumu starp Jelgavas un Boju [agrākais Kalvenes ielas nosaukums] ielām, sauktu par Trīsstūri, ratniekam Frīdriham Kristofam Langem, kurš tajā pašā gadā uzceļ te savu namu. Ebrejiem Hercenbergiem šis fotogrāfijā redzamais nams piederēja jau kopš 1894. gada. Kā pirmais - Žanno, tad Jozefs, pēc tam Jozefa mantinieki.
Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
Tā noteikti nav 1930. gadu fotogrāfija. Izskatās pēc 1950. gadiem.
Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.