L.S.K. - LATVIJAS SARKANAIS KRUSTS.

Ļoti interesanti! Vai patiešām Bulduri? Vai redzamais, bet monitora ekrānā nesalasāmais uzraksts uz ēkas gala sienas nav krievu valodā?

Tiltiņš ved uz Mīlestības saliņu.

Ķemeru peldu iestāde.

Tie ir Dzintari!!! Asari bija - Assern.

Pastkarte izdota pirms Pirmā pasaules kara.

Šķiet, nepamanīts palicis uzraksts pastkartes labā apakšmalā: Aa-Ufer, proti, Lielupes krastmala.

Tiltam ir nosaukums - Akmens tilts.

Nezinu, kāds pamats ir apgalvojumam, ka vārds "saka" nozīmē upju satekas vietu, toties zinu, ka jau vismaz 15. gadsimtā šī teritorija piederēja fon Zakeniem (von Sacken), kas deva arī vārdu muižai - Sackenhausen - Zaku nams/mītne.

Gadskaitlis, domājams, ir [191-?], katrā ziņā ne 193-?.

1920-tie gadi.

Nešaubīgi 1920-tie gadi.

Šī fotogrāfija ir tapusi pirms 1907. gada, un tajā redzama Aizputes Pilsmuižas alusdarītavas sarkano ķieģeļu ēka, bet kreisā pusē aiz kokiem Livonijas ordeņa pils. Kreisā malā - vecais koka tilts pār Tebru, ko 1907. gadā nomainīja Akmens tilts.

Norādē uz fotogrāfijas ieviesusies kļūda. Šis nav ceļš uz saciju. Tā ir Liepājas iela, kas pēc apm. 500 m turpināsies kā Liepājas šoseja. Skatāmā dzīvojamā māja ir Liepājas ielā Nr. 5. Līdz ceļam uz Aizputes -Liepājas un Aizputes - Saldus staciju pa šo ielu bija vēl jānosoļo kādi 200 m un tad jānogriežas pa labi. Tā nešaubīgi ir 1920-to gadu fotogrāfija.

Labi redzams arī 1907. gadā būvētais Akmens tilts pār Tebru.

Redzami Liepājas ielas Nr. 10, Nr. 8, Nr. 6 un Nr. 4 nami. Neviens no tiem līdz mūsdienām nav saglabājies. Labā pusē Baznīckalns.

Šo attēlu noteikti vajag atstāt. Anotācijas pirmais teikums ir pareizs. Otrais - par pagasta pamatskolu ir lieks, jo tam nav nekāda sakara ar šo, pilsētas, pamatskolu.

Taisnība, Sv. Jāņa baznīca pirmoreiz pieminēta, Aizputei 1378. gadā piešķirot pilsētas tiesības. Šajā dokumentā tika noteiktas pilsētas robežas. Baznīca ar baznīckalnu ietilpa pilsētas teritorijā, iezīmējot vienu pilsētas robežas vietu. Labā pusē redzamā māja pastkartes tapšanas laikā ir Aizputes Pilsmuižas (Schloss-Hasenpoth), nevis pilsētas daļā. Tas pats sakāms par Dzirnavu dīķi (Tebras upes pirms dzirnavu slūžām). Šo teritoriju pilsētai pievienoja tikai 1920. gados pēc agrārās reformas.

Anotācijā minētais Aizputes agrākais nosaukums ir kļūdains. Tas pats sakāms par pastkarti. Jābūt - Hasenpoth.

Baznīca ir uzcelta kādreizējā kuršu pilskalnā. Aizputes kuršu pili krustneši ieņēma tikai pēc Dzintares kaujas 1261. gadā (Sk. Atskaņu hroniku), līdz ar to 1254. gadā baznīca šajā vietā nevarēja būt.

Paldies par aizrādījumu, Jums ir taisnība.

Paldies par komentāru. Ja uz fotogrāfijas rakstīts P.Zelmin, tad tieši tā rakstam aprakstā, īpaši tad, ja mums nav ziņas par šo fotogrāfu. Neiebilstu, ka viņš ir Celmiņš, bet uzraksts uz fotogrāfijas liek rakstīt tā, kā norādīts.

Paldies par komentāru. Precizēšu ziņas par šo gleznu fotogrāfijas autora Vitolda Mašnovska izdevumā Latvijas luterāņu baznīcas. Tā varētu būt "Kristus Ģetzemanes dārzā"( 1833.g., J.I. Eginks), bet pārbaudīšu un tad izlabošu.

Paldies par aizrādījumu, izlaboju šo nelāgo kļūdu.

Paldies, piekritīšu Jums un izlaboju gadu.