Aleksandrs Apsītis ir tikai vinjetes autors. Fotogrāfijas [1921] autors ir Vilis Rīdzenieks.

1905. gads, Dubultu vasarnīca, fotogrāfs Jānis Riekstiņš.

[192-]

1930-to gadu fotogrāfija

1930-to gadu fotogrāfija.

Brīdis pirms pieminekļa atklāšanas. Ģenerālis Jānis Balodis un pulkvedis Krišs Ķūķis.

Mulsina uzrādītais gadskaitlis [193-]. Nevajadzētu minēt, kad tapusi viena vai otra fotokopija jeb reprodukcija, bet gan to, kad tapis attēla oriģināls. Turklāt vajadzētu vienmēr norādīt, ka attiecīgais attēls nav oriģināls.

Domāju, ka ši fotogrāfija tapusi 1920-tos gados, nevis rakstnieces pēdējā mūža gadā. Ir šaubas arī par autoru.

Domāju, ka ši fotogrāfija tapusi 1920-tos gados, nevis rakstnieces pēdējā mūža gadā. Ir šaubas arī par autoru.

Rucavniece!

Rucavnieces!

Rucavnieces!

Rucavnieces!

Rucavnieces!

Kurzemes iedzīvotāji visi ir -nieki. "Rucavietis" lai paliek alternatīvajā nosaukumā.

Šī nekādā ziņā nav 1940-to gadu pastkarte. Tā ir viena no Jāņa Grestes 1923. gadā dibinātā Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģijas muzeja izdoto Blaumanim veltīto pastkaršu sērijas. Domājams, tā tika izdota 20. gados.

Šī pastkarte ir iespiesta 20. gs. sākumā Cēsīs J. Ozola tipogrāfijā.

Šī nekādā ziņā nav 1940-to gadu pastkarte. Tā ir viena no Jāņa Grestes 1923. gadā dibinātā Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģijas muzeja izdoto Blaumanim veltīto pastkaršu sērijas. Domājams, tā tika izdota 20. gados.

Aplūkojamā latvju zeltene ir nīceniece (vācu Niederbartau - latviešu Nīca, Oberbartau - Bārta). Nebūtu arī par ļaunu minēt šīs pastkartes (kādēļ fototipija?)izdevēju: Verlag von Fritz Würtz, Berlin-Steglitz, kas apkalpoja vācu armiju 1. pasaules kara gados. Līdz ar to domājams, ka PK ir izdota 1910-to gadu vidū.

Ķemeri. Kūrorta pārvaldes ēka.

Bulduru tirgus.

Vai tomēr nevajadzētu vienoti pieturēties pie mūsdienu vietvārdiem?

Vai tomēr nevajadzētu vienoti pieturēties pie mūsdienu vietvārdiem?

Laikam tomēr ieeja Dzintaru kūrmājas un kazino dārzā.

Belvedēra Gulbju dīķī.