Taisnība, Sv. Jāņa baznīca pirmoreiz pieminēta, Aizputei 1378. gadā piešķirot pilsētas tiesības. Šajā dokumentā tika noteiktas pilsētas robežas. Baznīca ar baznīckalnu ietilpa pilsētas teritorijā, iezīmējot vienu pilsētas robežas vietu. Labā pusē redzamā māja pastkartes tapšanas laikā ir Aizputes Pilsmuižas (Schloss-Hasenpoth), nevis pilsētas daļā. Tas pats sakāms par Dzirnavu dīķi (Tebras upes pirms dzirnavu slūžām). Šo teritoriju pilsētai pievienoja tikai 1920. gados pēc agrārās reformas.
Baznīca ir uzcelta kādreizējā kuršu pilskalnā. Aizputes kuršu pili krustneši ieņēma tikai pēc Dzintares kaujas 1261. gadā (Sk. Atskaņu hroniku), līdz ar to 1254. gadā baznīca šajā vietā nevarēja būt.
Paldies par komentāru. Ja uz fotogrāfijas rakstīts P.Zelmin, tad tieši tā rakstam aprakstā, īpaši tad, ja mums nav ziņas par šo fotogrāfu. Neiebilstu, ka viņš ir Celmiņš, bet uzraksts uz fotogrāfijas liek rakstīt tā, kā norādīts.
Paldies par komentāru. Precizēšu ziņas par šo gleznu fotogrāfijas autora Vitolda Mašnovska izdevumā Latvijas luterāņu baznīcas. Tā varētu būt "Kristus Ģetzemanes dārzā"( 1833.g., J.I. Eginks), bet pārbaudīšu un tad izlabošu.
Uzticējāmies fotogrāfijas parakstam. Ir divas iespējas - izņemt šo fotogrāfiju no portāla, vai arī atstāt un tomēr cerēt, ka to kāds atpazīst. Nolemju atstāt un turpināt arī meklēt precīzas ziņas
Acīmredzot fotogrāfs nav bijis kuldīdznieks, jo nav sapratis, ko fotogrāfē.
Kuldīga savulaik bija slavena ar to, ka šeit zivis ķer gaisā. Rudenī laši no jūras atgriežas Ventā, lai nārstotu. Tie peld pret straumi un cenšas pārvarēt ūdenskritumu. Jau hercoga Jēkaba laikā tika ieviesta interesanta metode lašu ķeršanai, kuru sekmīgi izmantoja trīssimt gadus. Lašu nārsta laikā gar Rumbu izvietoja īpašus grozus, kuros nokļuva tās zivis, kas nespēja pārlēkt ūdenskritumu un krita atpakaļ. Dienā varēja noķert 80 līdz 100 lašus. Līdzīgi lašiem pavasarī- maija sākumā pāri Rumbai lec vimbas.
Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca celta 1742.-1758.gadam, pēc Kēnigsbergas būvmeistara Johana Kristofa Dorna projekta. Celta vācu draudzes vajadzībām vēlā baroka stilā. Grezns portāls ar Liepājas ģerboni un smilšakmens figūrām - Ticību un Mīlestību. 1866. gadā dievnamam uzcelts 55 m augsts tornis. Ērģeles no 1885. - 1912. gadam bija lielākās pasaulē. Ērģeles 1773. - 1780. gadā būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs H.A. Konciuss, tās vairākkārt pārbūvētas un papildinātas. Kopš 1885. gada ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi, vairāk nekā 7000 stabuļu. Baznīcai krāšņs interjers ar rokoko stila elementiem. No altāra pa labi - Kurzemes hercoga loža ar ģerboņiem. 1100 sēdvietas.
Ļoti laba Fridriha torņa fotogrāfija. Tikai lūgums izlabot atrašanās vietu: Ķekava, Ķekavas novads, nevis Salaspils.Tornis neatrodas Doles salā!
Paldies!
Aija Grīnvalde, Ķekavā
Taisnība, Sv. Jāņa baznīca pirmoreiz pieminēta, Aizputei 1378. gadā piešķirot pilsētas tiesības. Šajā dokumentā tika noteiktas pilsētas robežas. Baznīca ar baznīckalnu ietilpa pilsētas teritorijā, iezīmējot vienu pilsētas robežas vietu. Labā pusē redzamā māja pastkartes tapšanas laikā ir Aizputes Pilsmuižas (Schloss-Hasenpoth), nevis pilsētas daļā. Tas pats sakāms par Dzirnavu dīķi (Tebras upes pirms dzirnavu slūžām). Šo teritoriju pilsētai pievienoja tikai 1920. gados pēc agrārās reformas.
Anotācijā minētais Aizputes agrākais nosaukums ir kļūdains. Tas pats sakāms par pastkarti. Jābūt - Hasenpoth.
Baznīca ir uzcelta kādreizējā kuršu pilskalnā. Aizputes kuršu pili krustneši ieņēma tikai pēc Dzintares kaujas 1261. gadā (Sk. Atskaņu hroniku), līdz ar to 1254. gadā baznīca šajā vietā nevarēja būt.
Paldies par aizrādījumu, Jums ir taisnība.
Paldies par komentāru. Ja uz fotogrāfijas rakstīts P.Zelmin, tad tieši tā rakstam aprakstā, īpaši tad, ja mums nav ziņas par šo fotogrāfu. Neiebilstu, ka viņš ir Celmiņš, bet uzraksts uz fotogrāfijas liek rakstīt tā, kā norādīts.
Paldies par komentāru. Precizēšu ziņas par šo gleznu fotogrāfijas autora Vitolda Mašnovska izdevumā Latvijas luterāņu baznīcas. Tā varētu būt "Kristus Ģetzemanes dārzā"( 1833.g., J.I. Eginks), bet pārbaudīšu un tad izlabošu.
Paldies par aizrādījumu, izlaboju šo nelāgo kļūdu.
Paldies, piekritīšu Jums un izlaboju gadu.
Uzticējāmies fotogrāfijas parakstam. Ir divas iespējas - izņemt šo fotogrāfiju no portāla, vai arī atstāt un tomēr cerēt, ka to kāds atpazīst. Nolemju atstāt un turpināt arī meklēt precīzas ziņas
Paldies par Jūsu komentāru. Tā nu fotogrāfam izdevies nofotogrāfēt. Ievietoju Jūsu papildinājumu aprakstā.
Acīmredzot fotogrāfs nav bijis kuldīdznieks, jo nav sapratis, ko fotogrāfē. Kuldīga savulaik bija slavena ar to, ka šeit zivis ķer gaisā. Rudenī laši no jūras atgriežas Ventā, lai nārstotu. Tie peld pret straumi un cenšas pārvarēt ūdenskritumu. Jau hercoga Jēkaba laikā tika ieviesta interesanta metode lašu ķeršanai, kuru sekmīgi izmantoja trīssimt gadus. Lašu nārsta laikā gar Rumbu izvietoja īpašus grozus, kuros nokļuva tās zivis, kas nespēja pārlēkt ūdenskritumu un krita atpakaļ. Dienā varēja noķert 80 līdz 100 lašus. Līdzīgi lašiem pavasarī- maija sākumā pāri Rumbai lec vimbas.
Šai ēkai nav nekāda sakara ar anotācijā aprakstīto Aizputes pagasta pamatskolu!
Pastkarte ir apmēram no 1900. gada, vēlākais - no 1902.
Attēlā redzama Liepājas - Aizputes šaursliežu dzelzceļa līnijas sākumstacija Liepājā, bet apraksts atbilst galastasijai Aizputē!
Neatbilst aprakstam: Baznīcā atrodas F. Vāgnera altārglezna, „Kristus pie krusta, 1864.
Fotogrāfa uzvārds ir Celmiņš, nevis Zelmiņš.
Priekules stacija šajā attēlā nav redzama, jo ir fotogrāfam aiz muguras.
Šai fotogrāfijai ar Priekuli nav pilnīgi nekāda sakara!
Vai tiešām Priekule? Priekules baznīcai tādu torni neesmu redzējis citās bildēs.
Paldies, izlaboju.
Paldies par papildinājumu, savietoju esošajā Liepājas Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcas aprakstā.
Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca celta 1742.-1758.gadam, pēc Kēnigsbergas būvmeistara Johana Kristofa Dorna projekta. Celta vācu draudzes vajadzībām vēlā baroka stilā. Grezns portāls ar Liepājas ģerboni un smilšakmens figūrām - Ticību un Mīlestību. 1866. gadā dievnamam uzcelts 55 m augsts tornis. Ērģeles no 1885. - 1912. gadam bija lielākās pasaulē. Ērģeles 1773. - 1780. gadā būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs H.A. Konciuss, tās vairākkārt pārbūvētas un papildinātas. Kopš 1885. gada ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi, vairāk nekā 7000 stabuļu. Baznīcai krāšņs interjers ar rokoko stila elementiem. No altāra pa labi - Kurzemes hercoga loža ar ģerboņiem. 1100 sēdvietas.
Tirgotāja Pētera Ļaviņa jaunceltajā namā sieviešu ģimnāzija darbojās 1909.-1916. gadā. Pastkarte izdota ap 1910.-1913. g.
Ļoti laba Fridriha torņa fotogrāfija. Tikai lūgums izlabot atrašanās vietu: Ķekava, Ķekavas novads, nevis Salaspils.Tornis neatrodas Doles salā! Paldies! Aija Grīnvalde, Ķekavā
Žēl ka tādas pilis ir nolentas zūdībā :(