Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
1.rindā 4. no kreisās puses ir Emma Elfrīda Apinis (1897-1962)
Paldies, ievietoju šo gadu.
Paldies par aizrādījumu, atliek rakstīt [190-], jo nezinām, kad tapis attēls.
Šajā fotogrāfijā redzamā ēka gan nebūs Zlēku muiža, tā būs Abavmuiža, kura atrodas pie Abavas ietekas Ventā.
Paldies par labojumu
Paldies par gada labojumu un papildinājumu ar fotogrāfu.
Padies par labojumu. Ievietoju aprakstā labojumu, to salīdzināju ar Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.,Zinātne, 2003.
Lūk, kārtējā pastkarte, kas liek uzdot jautājumu - kas jāsaprot ar jēdzienu: "Zudusī Latvija", kā arī ar šķirkli: "Portreti"? Ja, kā zināms, Jānis Poruks mira 1911. gadā, kā gan pie viņa portreta var būt norāde: "[192-]"? Tā kā šī ir Jāņa Rieksta 1907. gada fotogrāfijas 1920-to gadu reprodukcija, gribas precizēt, par ko tad īsti ir runa - par zudušajām pastkartēm un fotogrāfijām vai par tajās skatāmajām vietām un personām???
Paldies, ka izlabojāt, ierakstīšu aprakstā pareizi.
Paldies par labojumu un papildināumu attiecībā uz vinjetes autoru.
Jāņa Riekstiņa fotogrāfijas [190?] reprodukcija.
Paldies, ievietošu šo papildinājumu anotācijā.
Paldies par labojumu, Aleksandru Apsīti kā autoru atstāju un to, ka viņš tikai vinjetes autors, norādīšu aotācijā.
Paldies par šo labojumu, uzdošu jautājumu Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļai, kurā šis attēls aprakstīts.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu, izlaboju aprakstā gada skaitli.
Pareizāk būtu: [190?].
Aleksandrs Apsītis ir vien1igi vinjetes autors. Fotogrāfijas autors - Vilis Rīdzenieks.
Aleksandrs Apsītis ir vien1igi vinjetes autors.
Vai tiešām: "Reeckstein"? Fotogrāfs ir Jānis Riekstiņš.
Šis portrets nevar būt no 30. gadiem.
Aleksandrs Apsītis ir vien1igi vinjetes autors.
Kopš 1928. gada pseidonīms kļuva par dzejnieka īsto uzvārdu.
Aleksandrs Apsītis ir autors vienīgi vinjetei. Viktors Eglītis tika reabilitēts nevis 1919., bet 1990. gadā.
Anotācijā kļūdaini ierakstīts, ka miris 1937. gadā. Bija Stversmes sapulces loceklis. 1922. gadā par pretvalstisku darbību tika arestēts un politieslodzīto apmaiņas kārtībā izraidīts uz Padomju Krieviju.
Jāņa Rieksta foto 1905.