Šī nekādā ziņā nav 1940-to gadu pastkarte. Tā ir viena no Jāņa Grestes 1923. gadā dibinātā Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģijas muzeja izdoto Blaumanim veltīto pastkaršu sērijas. Domājams, tā tika izdota 20. gados.
Šī nekādā ziņā nav 1940-to gadu pastkarte. Tā ir viena no Jāņa Grestes 1923. gadā dibinātā Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģijas muzeja izdoto Blaumanim veltīto pastkaršu sērijas. Domājams, tā tika izdota 20. gados.
Aplūkojamā latvju zeltene ir nīceniece (vācu Niederbartau - latviešu Nīca, Oberbartau - Bārta). Nebūtu arī par ļaunu minēt šīs pastkartes (kādēļ fototipija?)izdevēju: Verlag von Fritz Würtz, Berlin-Steglitz, kas apkalpoja vācu armiju 1. pasaules kara gados. Līdz ar to domājams, ka PK ir izdota 1910-to gadu vidū.
Nezinu, kāds pamats ir apgalvojumam, ka vārds "saka" nozīmē upju satekas vietu, toties zinu, ka jau vismaz 15. gadsimtā šī teritorija piederēja fon Zakeniem (von Sacken), kas deva arī vārdu muižai - Sackenhausen - Zaku nams/mītne.
Šī fotogrāfija ir tapusi pirms 1907. gada, un tajā redzama Aizputes Pilsmuižas alusdarītavas sarkano ķieģeļu ēka, bet kreisā pusē aiz kokiem Livonijas ordeņa pils. Kreisā malā - vecais koka tilts pār Tebru, ko 1907. gadā nomainīja Akmens tilts.
Rucavnieces!
Kurzemes iedzīvotāji visi ir -nieki. "Rucavietis" lai paliek alternatīvajā nosaukumā.
Šī nekādā ziņā nav 1940-to gadu pastkarte. Tā ir viena no Jāņa Grestes 1923. gadā dibinātā Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģijas muzeja izdoto Blaumanim veltīto pastkaršu sērijas. Domājams, tā tika izdota 20. gados.
Šī pastkarte ir iespiesta 20. gs. sākumā Cēsīs J. Ozola tipogrāfijā.
Šī nekādā ziņā nav 1940-to gadu pastkarte. Tā ir viena no Jāņa Grestes 1923. gadā dibinātā Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģijas muzeja izdoto Blaumanim veltīto pastkaršu sērijas. Domājams, tā tika izdota 20. gados.
Aplūkojamā latvju zeltene ir nīceniece (vācu Niederbartau - latviešu Nīca, Oberbartau - Bārta). Nebūtu arī par ļaunu minēt šīs pastkartes (kādēļ fototipija?)izdevēju: Verlag von Fritz Würtz, Berlin-Steglitz, kas apkalpoja vācu armiju 1. pasaules kara gados. Līdz ar to domājams, ka PK ir izdota 1910-to gadu vidū.
Ķemeri. Kūrorta pārvaldes ēka.
Bulduru tirgus.
Vai tomēr nevajadzētu vienoti pieturēties pie mūsdienu vietvārdiem?
Vai tomēr nevajadzētu vienoti pieturēties pie mūsdienu vietvārdiem?
Laikam tomēr ieeja Dzintaru kūrmājas un kazino dārzā.
Belvedēra Gulbju dīķī.
L.S.K. - LATVIJAS SARKANAIS KRUSTS.
Ļoti interesanti! Vai patiešām Bulduri? Vai redzamais, bet monitora ekrānā nesalasāmais uzraksts uz ēkas gala sienas nav krievu valodā?
Tiltiņš ved uz Mīlestības saliņu.
Ķemeru peldu iestāde.
Tie ir Dzintari!!! Asari bija - Assern.
Pastkarte izdota pirms Pirmā pasaules kara.
Šķiet, nepamanīts palicis uzraksts pastkartes labā apakšmalā: Aa-Ufer, proti, Lielupes krastmala.
Tiltam ir nosaukums - Akmens tilts.
Nezinu, kāds pamats ir apgalvojumam, ka vārds "saka" nozīmē upju satekas vietu, toties zinu, ka jau vismaz 15. gadsimtā šī teritorija piederēja fon Zakeniem (von Sacken), kas deva arī vārdu muižai - Sackenhausen - Zaku nams/mītne.
Gadskaitlis, domājams, ir [191-?], katrā ziņā ne 193-?.
1920-tie gadi.
Nešaubīgi 1920-tie gadi.
Šī fotogrāfija ir tapusi pirms 1907. gada, un tajā redzama Aizputes Pilsmuižas alusdarītavas sarkano ķieģeļu ēka, bet kreisā pusē aiz kokiem Livonijas ordeņa pils. Kreisā malā - vecais koka tilts pār Tebru, ko 1907. gadā nomainīja Akmens tilts.