Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
1.rindā 4. no kreisās puses ir Emma Elfrīda Apinis (1897-1962)
LABOJUMS, PRECIZĒJUMS : 1990.g. 20. jūlijs. Valmieras VAK u.c. atmodas laika sabiedrisko organizāciju pikets pie Valmieras tiesas nama, kurā paredzēta tiesas sēde sakarā ar VAK akciju "Pret Gaujas piesārņošanu" pie Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas.Jāņa Tančera foto.
Paldies par precizējumu.
Paldies par aprakstu!
Attēls uzņemts pēc 1917. gada septembra, kad Pirmā pasaules kara laikā krievu karaspēks, atkāpjoties no Rīgas, uzspridzināja divas tilta laidnes, kuras atklātnes nosūtītājs izcēlis ar bultiņām. Atklātnes reversā vēstules rakstīšanas laiks 1917. gada 15. novembris.
Fotogrāfijā parādītā vieta nav gluži "pie bijušajiem Kārļa vārtiem", bet ir ap stūri no bijušo Kārļa vārtu atrašanās vietas, kas bija Kungu ielas galā. Šai attēlā redzamā apbūve ir šobrīdējā Latvijas Mākslinieku savienības nama (11. novembra krastmala 35) vietas agrākā apbūve, veroties no vecā Dzelzs tilta nobrauktuves. No tās līdz mūsdienām saglabājusies niecīga daļa, attēla labajā malā redzamais mūris ir daļa no nama Pasta ielā 3. Attēla kreisajā malā redzami divu Mārstaļa ielas namu augstie, slīpie jumti, attiecīgi Mārstaļu ielā 21 (Dannenšterna nams) un blakus esošais Nr. 19. Attēlā zem Pēterbaznīcas torņa redzama kāda agrāka Minsterejas ielas dzīvokļu nama fasādes daļa.
Paldies par labām vēstīm!
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju!
Kādus 10 gadus novecojusi informācija, nav vairs ne izpostīts ne pamests, pamazām tiek atjaunots un iekārtots viesu nams.
Tagadeja adrese ir Vecmilgravis Skuju iela 16
4. Valmieras kājnieku pulka karavīri...
Fotogrāfija uzņemta 18. jūnijā pirms svētku gājiena. 1938. gada IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Uzvaras laukumā Pārdaugavā. Svētku programas ietvaros 18. jūnijā plkst. 15.30 notika koru svētku gājiens no Vienības laukuma (Esplanāde) pāri Daugavas dzelzs tiltam uz Uzvaras laukumu.
Sveicināti! Laikā, kas fiksēts šajā fotogrāfijā, sievietes, svētkos, iespējams valkāja dažādas tuvo novadu (Pērkone, Rucava, Nīca) tērpu detaļas, kā tas redzams arī otrajā no labās sievietes apģērbā: Pērkones kronis, Rucavas ņieburs. Diemžēl nav saskatāms brunču raksts. Protams, nekā nosodāma, jo vilka mugurā to, kas bija pieejams. 2018.gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā notika Tautas tērpu skate, kurā ar Pērkones novada sieviešu tērpu piedalījās "Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs" meistari. Lūk šis 2016.-2018.g. tapušais meistardarbs: https://www.delfi.lv/kultura/news/dziesmu-un-deju-svetki/foto-viss-latvijas-krasnums-vienuviet-aizvadita-tautasterpu-skate.d?id=50189817#!dgs=dgslv-122319:6312204
Paldies par vērību. Izlabots.
Paldies par vērību. Izlabots.
Noteikti nav līdzšinējais datējums [194-], atbilstošāk būtu [192-]. Fotogrāfs Antons Rudits miris 1930. gadā.
Noteikti nav līdzšinējais datējums [194-], atbilstošāk būtu [192-]. A.Rudits fotodarbnīca Valkā Rīgas ielā 27 atradās laika posmā 1920.-1930.g. Fotogrāfs Antons Rudits miris 1930. gadā.
Paldies par informāciju!
Paldies par informāciju.
Fotogrāfija uzņemta laika posmā no 1895. līdz 1903.gadam, kad Antona Rudīša fotodarbnīca Valkā atradās Kungu (Herren, Gospodskaja) ielā 7.
Sausnējas pareizticīgās draudzes iesvētību kopbilde. Sēž priesteris Nikolajs Makedonskis (dzimis 1865. g. 22. janvārī Galgauskas pagastā – miris 1954. g. 3. jūnijā Rīgā), 1899. gada 30. decembrī Nikolajs Makedonskis tika iesvētīts par priesteri (mācītāju) un norīkots uz Pirisāras draudzi (Igaunijā). 1906. gada 24. septembrī viņš tika pārcelts uz Sausnejas draudzi, bet 1912. gada 1. oktobrī – uz Ikšķiles draudzi. Viņam blakus Andrejs Bērziņš (dzimis 1854. gada maijā Zelgauskas muižas "Ciskānu" mājās - miris 1919. janvārī bēgļu gaitās Ņižņij Novgorodā Krievijā) draudzes psalmotājs (ķesteris), pirmā latviešu botāniķa Jāņa Ilstera māsas Marijas Karolīnas Ilsteres no Vestienas "Gretēm" vīrs. Sausnējas pareizticīgo baznīca darbojās no 1842. - 1944. gadam. Fotogrāfijā redzamā baznīca celta no 1871. - 1873. gadam. Tāpat kā liela daļa ēku Sausnējā, baznīca sagrauta Otrā Pasaules kara laikā 1944. gada rudenī, kad fronte vairākas nedēļas turējās Sausnējas apkaimē. Fotogrāfijas iespējamais uzņemšanas laika periods no 1907. gada vasaras līdz 1912. gada rudenim.
Precizējums.Jauna anotācija: 1991.g.janvāra barikāžu dalībieki no Valmieras Lauktehnikas pēc diennakts dežūras (15.-16.janv.)postenī pie tagadējā Saeimas nama Jēkaba ielā. No kreisās, 1.rindā: Druvis Bernāns,Raitis Liepiņš,Juris Feders,Jānis Kiršblūms,Ludvigs Debeļskis. 2.rindā:Andris Ābele,Edvīns Balodis,Juris Dambītis,Miervaldis Kalniņš,Gendriks Pičukāns,Uldis Apinis,Juris Buliņš,Imants Bergs,Jānis Megris,Jānis Zaķis,Uldis Bedeicis,Ivars Ielītis,Valdis Plūme,Artūrs Karnāts.3.rindā:Ivans Astašenkovs,Edgars Kušķis. Jāņa Tančera foto.
Liels paldies par atpazīšanu un informāciju.
Paldies par vecmāmiņas atpazīšanu, šī bilde bija Slaidiņu ģimenes no Drustu pagasta albūmā, tā ka droši vien Jūsu vecmāmiņai kāda saistība ar šo ģimeni bijusi: vai nu kāda radiniece, draudzene vai skolas- darba biedrene.
Attēlā redzamā sieviete ir mana vecmāmiņa Karlīna Lāce, dzimusi Ķego, 1905.gada 2.augustā, Cēsu pusē. Precējusies ar Augustu Lāci. 3 bērnu māte. Mirusi 1990.gada 17.martā Drustu pagasta "Lejas Gārņos", kur dzīvoja no 1938.gada.