Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Kļūdains komentārs, no kura izriet, ka Popes baznīca celta 1771. gadā. Zināms, ka baznīca iesvētīta 1786. gadā - tātad 15 gadus tā palikusi neiesvētīta! Kā norādīts Latviešu konversācijas vārdnīcā, Popes baznīca celta laikā no 1770. gada līdz 1786. gadam.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Popes luterāņu baznīca celta 1771. gadā pēc baroneses Luīzes Šarlotes fon Bēras pavēles. Baznīcas iesvētīta 1786. gada 7. oktobrī. Baznīca ir apmesta un balsināta vienjoma akmens – ķieģeļu garenbūve ar trapecveida altārdaļu, plānā izvirzītu kvadrātisku torni ar barokālu smaili. Baznīcai ir 3 daļas: Sakristeja, draudzes telpa un tornis. Garenass virzienā piebūvēta sakristeja. Draudzes telpas garenfasādēs un altārdaļā atrodas augstas logailas ar pusaploces arkām. Popes baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tajā atrodas valsts nozīmes mākslas priekšmeti – altāris, baznīcēnu soli, ērģeļu lukta, kancele, ieejas durvju portāls un vērtnes, torņa pulkstenis ar gleznojumiem. Barokālajā ieejas portāla frontonā ievietots fon Bēru un fon Mēdemu alianses ģerbonis, ko notur uz pakaļkājām saslējies heraldisko lauvu pāris. Virs ģerboņa – dalīts gadaskaitlis “17 un 71”, kas norāda baznīcas celtniecības sākuma gadu. Torņa pulksteni izgatavojis Ances pulksteņmeistars Rud Guisy. Pulksteņa mehānisms vairs nedarbojas. 1879. gadā baznīcas interjers nomainīts pret neogotiskā stilā veidoto. Baznīcā saglabājusies Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai veidota marmora plāksne.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Popes luterāņu baznīca celta 1771. gadā pēc baroneses Luīzes Šarlotes fon Bēras pavēles. Baznīcas iesvētīta 1786. gada 7. oktobrī. Baznīca ir apmesta un balsināta vienjoma akmens – ķieģeļu garenbūve ar trapecveida altārdaļu, plānā izvirzītu kvadrātisku torni ar barokālu smaili. Baznīcai ir 3 daļas: Sakristeja, draudzes telpa un tornis. Garenass virzienā piebūvēta sakristeja. Draudzes telpas garenfasādēs un altārdaļā atrodas augstas logailas ar pusaploces arkām. Popes baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tajā atrodas valsts nozīmes mākslas priekšmeti – altāris, baznīcēnu soli, ērģeļu lukta, kancele, ieejas durvju portāls un vērtnes, torņa pulkstenis ar gleznojumiem. Barokālajā ieejas portāla frontonā ievietots fon Bēru un fon Mēdemu alianses ģerbonis, ko notur uz pakaļkājām saslējies heraldisko lauvu pāris. Virs ģerboņa – dalīts gadaskaitlis “17 un 71”, kas norāda baznīcas celtniecības sākuma gadu. Torņa pulksteni izgatavojis Ances pulksteņmeistars Rud Guisy. Pulksteņa mehānisms vairs nedarbojas. 1879. gadā baznīcas interjers nomainīts pret neogotiskā stilā veidoto. Baznīcā saglabājusies Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai veidota marmora plāksne.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Lūgums veikt labojumus kļūdainajam aprakstam: Kopš 16. gs. Popes muiža piederējusi ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru (von Behr) dzimtai. Muižas robežā vēsturiski ietilpa arī tagadējais Ances un Tārgales pagasts. Popes muižai piederējušas astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārļmuiža, Lonaste, Jaunpopes, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes ciemi Lielirbe, Pize un Lūzņu. Taču muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā. Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ir Latvijā lielākais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ar tajā ietilpstošajiem – 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem. Popes muižas centrālo apbūvi veido 17.gs. vidū veidotā Popes muižas Kungu māja, kurā kopš 1941. gada atrodas Popes pamatskola. Kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku un ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Atrodoties uz Popes muižas kungu mājas lieveņa, kurš 19.gs. beigās pārveidots pēc arhitekta T.Zeilera projekta neogotiskā stilā, iespējams vērst skatienu cauri alejai uz 1771. gadā celto baznīcu un redzēt dienvidu puses dārzu ieskaujošās ēkas. Pa labi - 19.gs. Zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi redzama muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18.gs. Senākā no apbūves ēkām ir Popes muižas medību pils, kas atrodas aiz kungu mājas, otrpus dīķim parka malā. Senā torņa tipa celtne - medību pils domājams, ka būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas Pops muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas muižas kalēja māja un vešerienes māja starp kurām saglabājies nelielais dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas ved uz Popes muižas baronu dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.