Tērbatas ielā pie Maza Vērmanes dārzā, redzamas Elizabetes ielas nami, Rudzīša restorāns.

Ģertrūdes ielā Nr.46, agrāk Marijas ielā Nr.41, Gr.30/8; Dr. Vernera Nolles klīnika.

Tagad Marijas ielā Nr.31, Gr.30/32.

Attēlā redzamā ēka atrodas Kandavā, Tirgus laukumā 11 Bijušais hipotēku Nr. 36. Īpašuma agrākās adreses: 1896.g. - Kalna iela 1 un 2, 1922.g. - Kalna iela 2/4. Tagadējais pašvaldības īpašums laika gaitā daudzkārt mainījis gan funkcijas, gan īpašniekus. Ēku komplekss, kurā atradās gan mūra alus darītava, gan dzīvojamā un sabiedriskā ēka, celts ap 1890. gadu. Jau 1863. gadā uz gruntsgabala atradās viena koka dzīvojamā ēka, divas koka saimniecības ēkas, koka alus brūzis un viena mūra ēka īpašām vajadzībām. Īpašnieks bija Kandavas veiksmīgākais uzņēmējs, ienācējs no Talsiem Karls Antons Hencelts, kurš sākotnēji darbojās kā ādģēris, bet vēlāk kļuva par tirgotāju un viesnīcnieku. Pēc K. A. Hencelta nāves īpašumu mantoja viņa znots Karls Gertners. 1894. gadā 1 koka un 1 mūra dzīvojamo namu, mūra alus darītavas un iesalnīcas īpašnieks bija aldaris, ārzemnieks Jakobs Šneiders. 1895. gadā Līvbērzes pagasta zemnieks Kaspars Bendravs ēkā atvēris stipro dzērienu tirgotavu jeb šeņķi. 1922. gadā ēku īpašnieks bija Aleksandrs Veidners. 20. gadsimta 20 gados ēkā atradās policijas iecirknis, 50. gados – konditoreja un tiesa, kā arī piena produktu veikals, bet vēlāk – Kandavas bērnu mūzikas skola. (Datus par ēku apkopojis vēsturnieks A.Dzenis)

dz. māja "Līdumnieki" atrodās Sauriešos , netālu no Sauriešu deviņgadīgās skolas

2. no labās ir mans tēvs, Reinholds Veinbergs. Ģimenes arhīvā atrodas šī pati fotogrāfija un vēl dažas no 1938. gada Sporta svētkiem Jelgavā.

Skāts uz Rīgu no Iļģuciema parka Dzeguškalnā.

Cik zinu, Turaidā mācītājmuižas nemaz nav, jo Turaidas baznīca vēsturiski bija Lēdurgas baznīcas filiālbaznīca. Celtne fotogrāfijā redzama ļoti fragmentāri, tomēr šķiet, ka tā ir Krimuldas mācītājmuižas dzīvojamā māja.

Šis attēls nevar būt uzņemts 20. gs. 30. gados, jo torņa augšdaļas un jumta atjaunošana uzsākta tikai 1953. gadā.

Tā ir Inciema muižas kungu māja.

Nīcgales ielā Nr. 19/21, Gr.71/380.

Nīcgales ielā Nr. 12-18, Gr.71/38., Vietalvas un Sesku ielu krustojumā; Lāčumuiža [Baerenhof]. Kungu māja. Agrākās adreses Rumpenhofsche strasse Land. Policei Nr.12 [1889]; Bāerenhof strasse Nr. 16 [1905.] Lāčumuižas ielā Nr.6 [1921.] Nīcgales ielā Nr. 12-18 [1939.] 1939.gadā īpašnieki Šilinga mantinieki: Ellis Dzenis un Melita Novačeks.

Ir jāizsaka diezgan lieli pārmetumi sakarā ar izvietoto attēlu hronoloģisko datējumu. Esmu daudz nodarbojies ar dažādu laiku Rīgas attēliem tādēļ atļaujos pievērs uzmanību detaļām attēlos kuras kā uzskatu ir vai nu ignorētas vai nav ievērotas. Par spīti uzrakstiem uz atklātnēm ir jāņem vērā ka liela daļa no tām pēc nodrukāšanas ir ilgāku laiku glabājušās bez kustības un tikai karu izraisītās krīzes dēļ tapušas izmantotas pat desmitiem gadus vēlāk kā tās nodrukātas. Tādēļ loģiski ka ar roku rakstītie uzraksti uz tām var nesakrist ar fotogrāfisko attēlu tajā. Piemēram skats uz Rīgas Pili no krastmalas uzņēmumos pirms Sāpju Dievmātes baznīcas redzami vienstāvu ķieģeļu namiņi un žogs bet ir virkne citu attēlu kuros šo objektu vairs nav bet aba veida attēlus esat datējuši aptuveni ar vienu laiku. To ka uzņēmumi ar namiņiem ir daudz vecāki apliecina arī daudz īsākie koki kuru garuma starpību var viegli noteikt attiecībā pret namu logiem. Un vienā pat izteikti redzami ļaudis kas tērpti pieļaujams 19.gs. apģērbā.

Vispār jau virsnieku nams, un vispār jau Krišjāņa Valdemāra ielā PSRS laikos saukta par Gorkija ielu un tajā laikā jau arī sauca par oficieru namu. Marinai zināšanai Rīgā neskaitot karaspēka daļu virsnieku klubus bija divi lielākas nozīmes virsnieku nami. Merķeļa ielā 13 Latviešu biedrības nama telpās izveidoja Baltijas kara apgabala virsnieku namu bet Valdemāra ielā 5 Rīgas garnizona virsnieku nams.

Mēs Rīgas puikas mutes atplētuši skatījāmies šīs ēku grupas nojaukšanā. ļoti liels un jaudīgs celtnis ar milzīgu trosē iekārtu tērauda bumbu metodiski ārdīja šī kvartāla ēkas. Tieši piena restorāna ēka šādā pusnojauktā stāvoklī aiz stalažām vēl bija redzama līdz vasaras vidum.

Publicētais piena restorāna ēkas attēls ir uzņemts 1971.gada aprīļa pēdējos datumos. Šis moments man ir palicis dzīvā atmiņā jo to laik skolas gadam beidzoties un arī brīvdienās puikas oscilēja starp Rīgas kinoteātriem tā ka šai vietai sanāca garām staigāt piecas,sešas reizes. Šeit centrā sanāca vesels ķinīšu loks dažos kvartālos. Pionier,Spartaks un Rīga, Dzeržinska kultūras nams. Šajā attēlā redzams ka ēka jau atbrīvota un tukš. Mums puikām tas bija liels pārdzīvojums jo slēgta bija arī mūsu iecienītā saldējuma tirdzniecības vieta,

Jelgavā bija dislocēts Latvijas armijas Kurzemes divīzijas Jelgavas 3.kājnieku pulks.

Un pa kreisi skatāms bijušais Maskavas krogs, "Saules" māja - Kokneses vidusskolas ēka līdz 1965.gada septembrim.Aiz stūra pa kreisi pagriežas Rīgas šoseja.

Koknese. Skats uz Kokneses luterāņu baznīcu. Līdzīga fotogrāfija ar https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/35771/

Tad man ir skaidrs par ko ir stāsts :) Paldies par informāciju.

Sākšu ar to, ka veco bilžu meklēšana un publicēšana ZudusiLatvija.lv ir mans hobijs, kas šad tad nebūt nav viegli, ticiet man, sapratīsiet to pēc šī raksta. Tātad, kas attiecas tieši uz šīm Kalniņu-Udrasu bildēm, mani saveda kopā ar bilžu glabātāju Aivaru Kalniņu. Kā vienmēr šādos gadījumos apprasījos, vai bildes noskenēt un atgriezt atpakaļ saimniekam vai arī varu paturēt. Atbilde bija, ka varu paturēt. Tāpēc arī nesteidzoties bildes noskenēju un ieliku šeit ar piezīmi: oriģināla glabātājs- Jānis Prauliņš. Pēc kāda laika saņēmu niknu zvanu, kāpēc bildes neatgriežu atpakaļ [arī, ka tās jāizņem laukā no interneta un daudz citu nelabu vārdu, kurus šeit nepublicēšu. Acīmredzot vīrs nebija mani sapratis pareizi]. Loģiski, negribēju kašķi, tāpēc visas bildes tika atdotas atpakaļ to īpašniekam. Tā ka ja Jūs gribat apskatīt bildes klātienē, brauciet uz Strenčiem un meklējiet Aivaru Kalniņu.

Ļoti negaidīti un interesanti bija ieraudzīt sava vecātēva Fridriha Udrasa, viņa brāļa Kārļa, vecvecāku uc. bildes šeit internetā. Sakiet lūdzu vai ir iespējams ieraudzīt šīs bildes arī klātienē, Jo daudzas no viņām es agrāk nemaz neesmu redzējis.

Ļoti viegli pārbaudīt salīdzinot akmens mūrējumu. Reku vajag izdrukāt šito bildi un aizlaist līdz Bērzaunes krogam [kas tur tuvāk dzīvo]. Es to salīdzināšanu mēģināju izdarīt virtuāli ar google maps palīdzību, bet kaut kādu 100 proc pārliecību neieguvu vis.

Labdien, attēlā redzamais krogs atrodas visdrīzāk Madonas novada Bērzaunē, nevis Kalsnavas pagasta Jāņukalnā. Abas ēkas ir ļoti līdzīgas, jo atradās Kokneses - Bērzaunes pasta ceļa malā.

Labdien! Vēlos informēt, ka Jūsu objektā "Svētes pamatskola, 1941-05" sniegtajā informācijā ieviesusies kļūda. Fotogrāfijā redzamā ēka noteikti nav Svētes pamatskola, arī kartē atzīmētā vieta neatbilst Svētes pagastam. Pie tam Svētes pamatskola celta 1897.gadā un joprojām šī skola darbojas. Tiesa gan, vizuāli mainījusi izskatu, bet ir atpazīstama senās fotogrāfijās. Manuprāt Jūsu fotogrāfijā ir Aizupes pamatskola kāda tā bija, kad tika uzbūvēta. Vieta kartē atbilst šīs skolas vietai. Ar cieņu, Svētes pamatskolas skolotāja Vita Kravale