Paldies par informāciju!

Tie nav 50-ie gadi.Ir redzamas maajas,kuras sabombardeeja otraa pasaules kara laikaa.

Attēlā redzamais pagalms arodas Kuldīgā Baznīcas ielā 7 PSRS laikos Padomju iela 7

Dzirnavu ielā Nr.25, divu stāvu koka savrupnamu būve tirgotāja palīgs Eduards Vandbergs, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 10.01.1871. gadā apstiprināta projekta. 1935/1940. korporācijas FRaternita Rigensis dzīvoklis. Dzirnavu ielā Nr.27, vien stāvu koka dzīvojamo ēku būve maiznieks Andrejs Cīrcens, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 15.04.1880. gadā apstiprināta projekta

divu stāvu koka dzīvojamo ēku būvējis pulētājs Jakobs Rambergs, pēc arhitekta Gustava Vinklera 28.01.1873. gadā apstiprināta projekta, ieejas mezgla daļa piebūvējis tirgotājs Jorgins Larsens, pēc arhitekta Heinriha Gegenmīllera 15.06.1879. apstiprināta projekta. Pagalmā arhitekts Fridrihs Zeiberlihs būve mūra četru stāvu skolas ēku, pēc sava 17.07.1909. gadā apstiprināta projekta, kur izvietojas Olgas von Hasfortas meiteņu skola, vēlāk vācu pamatskolas Nr. 1 un 11.

Mana skola no 5-9.klasei.Skolas direktore un latviešu valodas skolotāja Gražule.

https://www.ezeri.lv/database/GetImage?id=18894

Tā ir Drustu kapsēta.

Labākas kvalitātes kolāža, kas iegūta izmantojot autostitch: httpss://goo.gl/BQVxEa

Paldies par labojumu.

Pareizais institūcijas nosaukumus, kurai šo ēku cēla, būtu Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs.

www.antonia.lv/lv/gleznieciba/klebahs-henrijs/ Henrijs Klēbahs (dz. 1928. 24. X Rīgā - 1998.) – gleznotājs. Tēvs Eduards Klēbahs – pedagogs, tēlnieks, māte Milda Klēbaha – tekstilmāksliniece.

zobenu un vairogu apkala ar metālu tikai tad, kad no sabrukušās strūklakas noņēma vardes un restaurēja Lāčplēsi.

tagad Bulduru un Vienības prospektu krustojums

Drīzāk Virsnieku kursi, jo pārsvara leitnanti no kājnieku un artilērijas dalām.

Ļoti iespējams, ka šī māja ir Strenčos, Pulkveža Brieža ielā 1. Ēka ir apšūta ar dēļiem, saglabājušies logi, īpatnēji piebūvētā veranda ar maziem lodziņiem, novietojums arī atbilst- no labās māju apstaro vakara saule, fonā redzamas Gaujmalas priedes.

Derētu pielabot- pirmo reizi minēta ne 1956.g., bet gan 1596.g. - cipariņi samainījušies vietām..

Ēka atrodas Dobeles ielā 43, Jelgavā

Kreisajā pusē stāv skolotājs Jānis Pinkulis.

Priekšplānā: Līksnas (Poltavas)ielā Nr.6, Gr. 46/85, vien stāvu koka dzīvojamo ēku būvējis "dienistnieks" (kalpotājs) Ernsts Kirsteins pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 13.09.1873. gadā apstiprināta projekta, mūra vien stāvu tirdzniecības piebūve pēc arhitekta Otto Dīces 04.07.1886. gada apstiprināta projekta. Nākoša: Līksnas (Poltavas)ielā Nr.8, Gr. 46/84, divu stāvu koka dzīvojamo ēku būvējis mehāniķis Jvans Fedora d. Šurlovs, pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 04.12.1874. gadā apstiprināta projekta, Nākoša: Liksnas (Poltavas)ielā Nr.10, Gr. 46/83, vien stāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Nestors danilovs pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 29.05.1873. gadā apstiprināta projekta,

Virsaišu ielā Nr. 2, Gr. 46/82, vien stāvu koka savrupmāju būvējis gorodovoj (policijas ierēdnis) Aleksejs Lariona d. Kuznecovs pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 29.10.1874. gadā apstiprināta projekta.

Spriežot pēc īslaicīgi uzstādīto dekoratīvo elementu līdzības uz ēkas kolonnām pie ārdurvīm ar šajā linkā redzamo skolas fotogrāfiju: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22355/ , kā arī to, ka uz iepriekšminētās fotogrāfijas salasāms teksts "Jērcēnu 6 kl. skolas iesvētīšana 1934. g.", domāju, ka diezgan droši šo fotogrāfiju var datēt ar to pašu 1934. gadu.

Vai skaistā ēka saglabājusies līdz mūsdienām?

Ganību dambis un pilsētas ganību uzrauga nams. Ganību dambis atrodas Ziemeļu rajona, kā Pulkveža Brieža ielas turpinājums no Pētersalas ielas līdz Tilta, Duntes un Tvaika ielas satecei. Tas pastāv no XVI gadsimta kā ceļš gar pilsētai piederošajām ganībām no pilsētas Ganību vārtiem līdz Aleksandra augstumiem Sarkandaugavā. Ganību dambis [vācu –Weidendamm, krievu – Vigonaja damba] – senākais ielas nosaukums, kas saglabājies Rīgas priekšpilsētās. 1861. gadā sadalīts ar nosaukumu I un II Ganību dambis. 1923. gadā Ganību I dambis pārdēvēts par Pulkveža Brieža (visu šķiru Lāčplēša kara ordeņa kavalieris un Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris) ielu, 1940.-1941. un 1944.-1995. gadā nosaukums – Sverdlova iela (Padomju Krievijas valsts darbinieks, revolucionārs un terorists Jakovs Mihaila d. Sverdlovs [1885-1919], viņš arī Ješua Solomons Movšas d. un Jankels Miraimova d.), bet Ganību dambis II pārdēvēts par Ganību dambi. 1941. gadā pārdēvēta par Kalpaka ielu ([vācu - Kalpakstrasse], Oskars Kalpaks (arī Kolpaks; [1882-1919] visu šķiru Lāčplēša kara ordeņa kavalieris un Latvijas pirmo vienību komandieris), 1942. gadā pārdēvēta par Otro Ganību dambi [vācu - II Weidendamm], 1945. pārdēvēta par Ganību dambja ielu, kopš 1995. gada tagadējais nosaukums. Tautā saukts par par „Veižu dambi”, pēc vācu nosaukuma slenga, arī par Zaļo ielu, jo ceļa malās bija iestādītas četras vītolu rindas, kas ar saknēm saturēja dambi.

06.07.1912. A/S Mehāniskā rūpniecība „Slava” projektē apavu fabrikas piecu stāvu ēku pilsētas zemē pie Ottergraben, Gr. 14,47 un !4/69, Ganību II dambī Nr.4. Ādas apāvu un ādas apstrādes fabrika „Buffalo Ri” atklāta 21.02.1914. gadā. 1925. gadā bijuša apavu fabrikas telpas atklāta Lauksaimniecības ražojumu pārstrādes fabrika „Vārpa”, īpašnieki M. Freimanis un M. Lapidus, K. Stūrmanis, zemes un korpusu īpašnieki A/S „Buffalo”, Ganību d. Nr.30. 24.02.1938. ēka darbojas Tirdzniecības un rūpniecības A/S „Latvijas kokvilna”, līnu un kokvilna austuve, balinātava, apretūra, krāsotava un drukātava, zemes un ēku īpašnieks Latvijas kredītbanka. 1942. darbojas Ostland Faser Gesellschaft m. B. H. Tekstilfabrika „Rigaer Leinenweberei”, adrese - Weidendamm Nr. 27.