Pirmkārt, foto tapis pie A. Bērziņa, Smiltenē, un otrkārt, beidzis Smiltenes lauksaimniecības mācību iestādi, sk. https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34389/ Būs pietiekams iemesls sakaram ar Smilteni? :D

Mājā ar verandu atradās Smiltenes pati pirmā aptieka

Bet kāds viņam sakars ar Smilteni?

Pēc pulka zīmes tas ir aviācijas pulka karavīrs nevis artilērists

Varu kļūdīties, bet šī celtne vairāk izskatās pēc klasiskas rijas.

Pliskavu ģimene, līdzīga bilde šeit https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34131/ Tātad gads arī bus cits, proti 1936.

1856. gadā mājas Millas, kurās dzīvojuši Krists un Grieta Lazdiņi (baznīcu grāmatas)

Attēla vidū - Ādamsona jeb Krustpils saliņa.

Fonā redzamās nav Krustabaznīcas ielas kazarmas. Karavīriem uz uzplečiem redzams "5", kas varētu nozīmēt 5. Cēsu kājnieku pulku. Šis pulks bija izvietots Rīgā kazarmās pie Grīziņkalna.

Bruņoto vilcienu pulka kareivis.

Šī ir Sikšņu pamatskolas ēka tagadējā Apes novada Sikšņos. Man ir gandrīz tāda pati fotogrāfija ar 1936.gada datējumu.

Labdien. Šī ēka neatrodas Dunikas pagastā. Apes novadā arī ir Sikšņi un šī ēka atrodas tur. Precīzāk Apes novada Vidagā (kādreiz Sikšņu muižā).

8.DAUGAVPILS KĀJNIEKU PULKA INSTRUKTORU ROTA Uzrasti (manā versijā) zem portretiem augšpuses 1.rindā no kreisās puses 1. virsleitnants Maizītis; 2. virsleitnants Versāns; 3. pulkvedis Brigge - pulka komandiera vietnieks; 4.(augstāk) pulkvedis Olekšs - pulka komandieris; 5. kapteinis Platais-rotas komandieris; 6. kapteinis leitnants Augšciems; 7. virsleitnants Strazdiņš. Uzraksti zem portretiem apkšējā rindā no kreisās puses - 1. vecākais kaprālis Irbītis; 2. jaunākais kaprālis Šteinbergs; 3. jaunākais kaprālis Zearāns; 4. kaprālis Drakons; 5. v.v. Liepiņš; 6. (augstāk) v.v. Cīrulis; v.v.; 7. seržants Krūzkops; 8. v.v. Ķibers; 9. seržants Vaksmanis; 10. seržants Celminš; (zemāk) 11. kaprālis Papēdis; 12. kaprālis Strunke; 13. kaprālis Skrastiņš; 14. kaprālis Žepers; 15. kaprālis Kremanis. Centrā grupas bildē: Uzvārdu saraksts no kreisās puses Pirmais saraksts: 1. Matvejs J.; 2. Rutkis L.; 3. Matīss V; 4. Zommers O.; 5.Roze L . Otrais saraksts: 1. Krupovičs L.; 2. Knaps J.; 3. Šida B.; 4. Kārkliņš V.; 5. Zosuls J. Trešais saraksts: 1. Ozers J.; 2. Karrvis B.; 3.Morus J. Ceturtais saraksts: 1 . Ziepaužs J.; 2. Blaus A.; 3. Boriss B.; 4. Ķīvīte J.; 5. Mežals V. Piektais sarksts: 1. Smiltkalējs A.; 2. Jurjāns B.; 3. Mariņš E.; 4. Žubers; 5. Ļudāns A. Sestais saraksts: 1. P.; 3, Ķerzelis L.; 4. Pabsts M.; 5. Žīgurs J.; 6. Ignarovskis V.; 7. Kremanis A.; 8. Dombrovskis O. Artemjevs V.; 2. Meijs Septītais saraksts: 1. Luste A.; 2. Šmits A.; 3. Grabovskis R.; 4. Malējs K.; 5. Graps S.; 6. Gulbis A.; 7.Ozoliņš V. Astotais saraksts: 1. Velme A.; 2.Dubinskis P.; 3. Ozoliņš A.; 4. Kļaviņš A.; 5. Smalkmanis J.; 6. Maslovskis V.; 7. Anzons A.; 8. Liepiņš A. Devītais saraksts: 1. Bruniaš V.; 2. Vents N.; 3. Bogdanovs J.; 4. Rezgalis P.; 5. Alksnis P. Desmitais sarksts: 1. Aleksejevs V.; 2. Krūmiņš A.; 3.; Mors N.; 4. Ārītis E.; 5. Dimpers V. Vienpadsmitais saraksts: 1. Birkens J.; 2. Runcis D.; 3. Šķesteris J. Divpadsmitais saraksts: 1.Žluacka E.; 2. Ģēģeris A.; 3. Griavalds J.; 4. Masijevskis J.; 5. Runcis A. Trīspadsmitais saraksts: 1. Ratnieks A.; 2. Čapiņš A.; 3. Āboliņš E.; 4. Kaksis A.; 5. Azafrejs A Burtus zīmējis kareivis Kremknis ( Latvijas jaunais kareivis-māslinieks Kremkis (ja pareizi uzvārdu atšifrēju) bija ĻOTI pacenties!!! Laikam lai ienaidnieks nevarētu uzvārdus atšifrēt! Lai atpazītu šos burtus (manā versijā) pagāja divas dienas! - Valdis Apsītis)

Vai kāds zina pirmo apbedījumu Meža kapos?

Jānis Bērziņš bija spiestuvē iespiedmašīnas meistars..un sieviete ar ziediem ir R.Jēpes vecākā meita Gundega un aiz viņas otra meita Laima Jēpes

vīŗietis ceriņkrūmā ir Frideberts Balss,Rūdolfa Jēpes(spiestuve piederēja arī viņa brālim Oskaram Jēpem) spiestuves burtlicis,kur iespieda"Cēsu vēstis",vēlak 19 tipogrāfijas burtlicis...tur iespieda avīzi "Cēsu stars".savu mūža profesiju apguva latvijas armijas spiestuvē ap 1925 gadu

***1915.gada 13.novembrī strēlnieks Gotholds Apsītis Viļuma dēls ieskaitīts 6.Tukuma Latviešu strēlnieku bataljonā;*** 6. Ziemassvētku kaujās. Tukuma latviešu strēlnieku pulkam 1916. gada 24. decembra (6.janvāra pēc jaunā stila) uzbrukumā izdevās ievirzīties ienaidnieka aizmugurē un tur nostiprināties. No šī ieņemtā placdarma 25. decembrī sākās uzbrukums Kalnciema virzienā, kura rezultātā tika ieņemts Ložmetējkalns. Ložmetējkalnu neieņēma tiešā triecienā, kā to pieņemts uzskatīt. Vācieši šo nocietinājumu mezglu pameta baidoties no ielenkuma, kas tiem draudēja pateicoties veiksmīgi realizētam uzbrukumam 7. janvārī. Vācieši vairākas dienas centās atgūt zaudētās pozīcijas, tomēr viņiem tas neizdevās un līdz lielāku spēku pievilkšanas laikam aktīva karadarbība pierima. ***1917. gada 2. septembrī 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks 26 stundas noturēja pozīcijas kaujā pie Mazās Juglas pret uzbrūkošajiem vācu spēkiem, kas ļāva Krievijas 12. armijai atkāpties no Rīgas pilsētas un izvairīties no aplenkuma

4.pakāpes Svētā Jura medaļa.1914.gadā Gotholds ir Krievijas 9.armijas XVIII korpusa 23.divīzijas 90. Oņegas pulka kareivis;90.Oņegas kājnieku pulks - dalība daudzās kaujās Galicijā un Karpatu kalnos;

APSĪTIS (dzimis APS) FRICIS Viļuma dēls (1892.-1921.) ***dzimis 1892. 8.aprīlī Alojas draudzes Stābeģu/Stakenbergu muižas mežsarga “Štramās”; (raduraksti.lv- Alojas draudzes dzimušie 1892.g. 21.lappuse/80) Mežsarga Viļuma Gusta d. (1847.-1927.) un Lienes Auniņas Jēkaba m. (1850-1937.) ģimenē; ***1914.gada 14.februāris Novgoroda, Krievija – Krievijas impērijas armijas I korpusa 22.divīzijas 22.artilērijas brigādes kanonieris Fricis Apsītis Viļuma dēls; ***1916.gada 22. maijā ar 12.maršrotu no LSRB devies uz fronti un iedalīts 8.Valmieras LSB; ***1916. gada jūnijā un jūlijā 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons cīnījās pie Ķekavas. Ziemassvētku kaujas. 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkam 1916. gada 24. decembra (6. janvāra pēc jaunā stila) uzbrukumā izdevās ievirzīties ienaidnieka aizmugurē un tur nostiprināties. No šī ieņemtā placdarma 25. decembrī sākās uzbrukums Kalnciema virzienā, kura rezultātā tika ieņemts Ložmetējkalns. Ložmetējkalnu neieņēma tiešā triecienā, kā to pieņemts uzskatīt. Vācieši šo nocietinājumu mezglu pameta baidoties no ielenkuma, kas tiem draudēja pateicoties veiksmīgi realizētam uzbrukumam 7.janvārī. Vācieši vairākas dienas centās atgūt zaudētās pozīcijas, tomēr viņiem tas neizdevās un līdz lielāku spēku pievilkšanas laikam aktīva karadarbība pierima. ***1916.gada 23/26 decembrī - Fricis Apsītis Viļuma dēls tiek apbalvots ar 4.sķiras Svetā Jura krustu par Ziemassvētku kaujām; J4K 743525 saņemts par varonību 1916.23./26.12. Ziemassvētku kauju laikā, kad viņš, neskatoties uz nāves briesmām un situācijā, kad citi karavīri neuzņēmās paveikt šo uzdevumu, zem vācu uguns piegādāja uz pirmo kaujas līniju patronas (KVKVA, fonds Nr.3461). ***1917. gada 2. septembrī 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks 26 stundas noturēja pozīcijas pie Mazās Juglas pret uzbrūkošajiem vācu spēkiem, kas ļāva Krievijas 12. armijai atkāpties no Rīgas pilsētas un izvairīties no aplenkuma. ***1919. 1.jūlijā brīvprātīgi iestājies Latvijas Republikas armijā, dienējis Rūjienas komendatūrā par jaunāko rakstvedi; Pēc kara atgriezies tēva mājās Ungurpils (vēlāk Alojas) pagasta mežsarga “Štramās”; ***1920.gadā Fricis salaulāts Alojas baznīcā 1920.g. ar Zelmu Ringu Ādama meitu no Alojas “Jaunslangām” (1893-195?.); ***Fricis miris 29.gadu vecumā 1921.g. 10.martā Ungurpils pagasta (vēlāk Alojas) mežsarga “Štramās” no armijā iegūtās tuberkolozes; ***Apglabāts Alojas kapsētā Apsīšu dzimtas nodalījumā blakus brāļa Ādama dēlam Arvīdam, māsai Bertai, vecākam brālim mežsargam Jānim un vecākiem mežsargam Viļumam un Lienei. ***195?.g. (vēl precīzi nav zināms) mirusi Friča sieva (atraitne) Zelma Apsīte (dzimusi Ringa) Ādama meita apglabāta. Alojas kapsētā Ringu ģimenes nodalījumā.

Man jāatvainojās, kļūda miršanas gadā.

Tas 114 gadu vecums ir dokumentāli pierādīts?

Elvīras ielā Nr.7,9,11.

Vagonu parks, fonā Matīsa ūdenstornis.

Torņakalna (agrāk Kapu, Kapsētas) ielā Nr.30, Gr.55/28, vien stāvu koka vasarnīcu būvējis Rīgas pilsētas vecākais inženieris Ādolfs Agte (Agthe), pēc 26.06.1887. apstiprināta projekta, namu pārbūvēja par divu stāvu vasarnīcu Rīgas tirgotājs Antons Johanssen, pēc arhitekta R. Donberga 05.06.1898. gada apstiprināta projekta.

Bērzu (tag. Meteora) ielā Nr.14 (tag. Nr.16) un Ventspils ielā Nr.17.