MIĶEĻŠTEINS Nikolajs, sabiedrisks darbinieks.
* 1892. Pastendes pag.
1915/1918. Valmieras latviešu strēlnieku pulka vecākais apakšvirsnieks,
1923/1940. Aizsargu organizācijā,
1934/1940. Pastendes pagasta vecākais,
1935. X 30. Talsu I aizsargu pulka Pastendes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks,
1938. I 01. Štāba rotas vada komandieris,
1938. XI 17. apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru,
1938/1940. Pastendes pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks,
1939. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis Talsu agronomiskā rajonā,
1941. VI 14. deportēts,
Talsu patērētāju biedrības priekšnieks,
Pastendes savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis,
Talsu apriņķa pašvaldību sadarbes apvienības valdes loceklis,
Pastendes pagasta Dižakmeņu māju īpašnieks.
Avots: LVVA 1640-1-520-93.;
„Rīts” # 29/1934.
„Brīvā Zeme” # 59/1939.
„Pagasta dzīve” # 1/1939.
www.biographien.lv
MIĶEĻŠTEINS Nikolajs, sabiedrisks darbinieks.
* 1892. Pastendes pag.
1915/1918. Valmieras latviešu strēlnieku pulka vecākais apakšvirsnieks,
1923/1940. Aizsargu organizācijā,
1934/1940. Pastendes pagasta vecākais,
1935. X 30. Talsu I aizsargu pulka Pastendes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks,
1938. I 01. Štāba rotas vada komandieris,
1938. XI 17. apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru,
1938/1940. Pastendes pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks,
1939. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis Talsu agronomiskā rajonā,
1941. VI 14. deportēts,
Talsu patērētāju biedrības priekšnieks,
Pastendes savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis,
Talsu apriņķa pašvaldību sadarbes apvienības valdes loceklis,
Pastendes pagasta Dižakmeņu māju īpašnieks.
Avots: LVVA 1640-1-520-93.;
„Rīts” # 29/1934.
„Brīvā Zeme” # 59/1939.
„Pagasta dzīve” # 1/1939.
www.biographien.lv
Šās atklātnes datējumam vajadzētu būt ne vēlāk par 1916. gadu, jo Latvijas Kaŗa muzeja krājumā atrodas šāds oriģināls eksemplārs ar 1916.g. janvārī rakstītu vēstuli.
Elizabetes ielā Nr. 31, Gr. 19/91, četru stāvu mūra īres namu ar mansarda stāvu, ko cēlis būvuzņēmējs Johans Savickis pēc arhitekta Heinriha Šēla 05.08.1897. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 15, Gr. 18/12., divu stāvu koka dzīvojama ēka, ko cēlis būvuzņēmējs Johans savickis, pēc arhitekta Viktora de grabbe 17.07.1879. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., divu stāvu koka dzīvojama un darbnīcas ēka, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta, priekšplāna Ernesta Arnala bijušais minerālūdeņu iestādes, dib. 1865. gadā, dārziņš ar strūklakas atliekam.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., dīvu stāvu mūra rūpnīcas ēku - piebūvi cēlis rūpnieks un tirgotājs Ernests Arnals, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 08.08.1873. gadā apstiprināta projekta.
Piebūve pie koka dzīvojamas un darbnīcas ēkas, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 18, Gr. 19/38., trīs stāvu mūra dzīvojamo īres namu cēlis Ludvigs Eihe, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 16.09.1877. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta, Strēlnieku ielas fasāde.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu dzīvojamo ēku būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Roberta Pfluga 03.05.1874. gadā apstiprināta projekta [redzama daļa no ēkas];
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Labojums ne Latvju bēt Latviešu:
Latviešu jaunatnes savienība * 14.01.1920. + 20.10.1936.
21.01.1925. pārdēvēta agrāk “Latviešu jaunatnes sabiedrība”
Sēlpils nodaļa * 23.11.1922.
Raiņa klubs * 17.03.1920. + 30.06.1934.
Sēlpils nodaļa * 19.02.1922.
Latvijas kultūras veicināšanas biedrība *12.05.1920. + 05.04.1941.
Salas Sēlpils nodaļa * 05.10.1924.
Sk. www.biographien.lv
tagad Rīgas franču liecjs atrodas Mēness ielā 8. Toreiz tas atradās Krišjāņa valdemāra ielā 48
Manuprāt par Saldus profesionālo vidusskolu tā pārdēvējās tik 2000 vai 2001. gadā. Esmu par to diezgan drošs, jo pats mācījos tajā laika tur.
MIĶEĻŠTEINS Nikolajs, sabiedrisks darbinieks. * 1892. Pastendes pag. 1915/1918. Valmieras latviešu strēlnieku pulka vecākais apakšvirsnieks, 1923/1940. Aizsargu organizācijā, 1934/1940. Pastendes pagasta vecākais, 1935. X 30. Talsu I aizsargu pulka Pastendes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks, 1938. I 01. Štāba rotas vada komandieris, 1938. XI 17. apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru, 1938/1940. Pastendes pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks, 1939. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis Talsu agronomiskā rajonā, 1941. VI 14. deportēts, Talsu patērētāju biedrības priekšnieks, Pastendes savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis, Talsu apriņķa pašvaldību sadarbes apvienības valdes loceklis, Pastendes pagasta Dižakmeņu māju īpašnieks. Avots: LVVA 1640-1-520-93.; „Rīts” # 29/1934. „Brīvā Zeme” # 59/1939. „Pagasta dzīve” # 1/1939. www.biographien.lv
MIĶEĻŠTEINS Nikolajs, sabiedrisks darbinieks. * 1892. Pastendes pag. 1915/1918. Valmieras latviešu strēlnieku pulka vecākais apakšvirsnieks, 1923/1940. Aizsargu organizācijā, 1934/1940. Pastendes pagasta vecākais, 1935. X 30. Talsu I aizsargu pulka Pastendes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks, 1938. I 01. Štāba rotas vada komandieris, 1938. XI 17. apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru, 1938/1940. Pastendes pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks, 1939. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis Talsu agronomiskā rajonā, 1941. VI 14. deportēts, Talsu patērētāju biedrības priekšnieks, Pastendes savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis, Talsu apriņķa pašvaldību sadarbes apvienības valdes loceklis, Pastendes pagasta Dižakmeņu māju īpašnieks. Avots: LVVA 1640-1-520-93.; „Rīts” # 29/1934. „Brīvā Zeme” # 59/1939. „Pagasta dzīve” # 1/1939. www.biographien.lv
Spriežot pēc emulsijas, tas ir 1920. gadu sākumu fotogrāfija, jo apkārtnes fotogrāfi Andrevičs, Lapiņš un Priedītis izmantojuši pirms kara fotoplates.
Šās atklātnes datējumam vajadzētu būt ne vēlāk par 1916. gadu, jo Latvijas Kaŗa muzeja krājumā atrodas šāds oriģināls eksemplārs ar 1916.g. janvārī rakstītu vēstuli.
Priekšplānā aug Latvijā lielākā zirgkastaņa - dižkoks.
Tiltiņa margas. No kāda materiāla tās darinātas?
Ta ir1934.gada bilde.
Tagad Džukstes kapos ir apskatāmas Džūkstes baznīcas drupas.
Elizabetes ielā Nr. 31, Gr. 19/91, četru stāvu mūra īres namu ar mansarda stāvu, ko cēlis būvuzņēmējs Johans Savickis pēc arhitekta Heinriha Šēla 05.08.1897. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 15, Gr. 18/12., divu stāvu koka dzīvojama ēka, ko cēlis būvuzņēmējs Johans savickis, pēc arhitekta Viktora de grabbe 17.07.1879. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., divu stāvu koka dzīvojama un darbnīcas ēka, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta, priekšplāna Ernesta Arnala bijušais minerālūdeņu iestādes, dib. 1865. gadā, dārziņš ar strūklakas atliekam.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., dīvu stāvu mūra rūpnīcas ēku - piebūvi cēlis rūpnieks un tirgotājs Ernests Arnals, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 08.08.1873. gadā apstiprināta projekta. Piebūve pie koka dzīvojamas un darbnīcas ēkas, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 18, Gr. 19/38., trīs stāvu mūra dzīvojamo īres namu cēlis Ludvigs Eihe, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 16.09.1877. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta, Strēlnieku ielas fasāde.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu dzīvojamo ēku būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Roberta Pfluga 03.05.1874. gadā apstiprināta projekta [redzama daļa no ēkas]; Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Paldies par labojumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāru. Ne attēla nosaukumā, ne pievienotajā anotācijā nav teikts, ka fotogrāfijā būtu redzama Esplanāde.
Hartmaņa muižas vārti.
Tā nav Esplanāde, bet Strēlnieku dārzs
Labojums ne Latvju bēt Latviešu: Latviešu jaunatnes savienība * 14.01.1920. + 20.10.1936. 21.01.1925. pārdēvēta agrāk “Latviešu jaunatnes sabiedrība” Sēlpils nodaļa * 23.11.1922. Raiņa klubs * 17.03.1920. + 30.06.1934. Sēlpils nodaļa * 19.02.1922. Latvijas kultūras veicināšanas biedrība *12.05.1920. + 05.04.1941. Salas Sēlpils nodaļa * 05.10.1924. Sk. www.biographien.lv