Visu Latvijas teritorijā esošo upju saraksts ir publicēts LVU izdevumā "LPSR ūdensteču nosaukumi". Krājuma 4. burtnīcā ir minētas divas upes ar nosaukumu Vaidava. Viena no tām ir anotācijā minētā Vaidava jeb Strīķupe.
Vaidava jeb Stīķupe ?!
Vaidavas upe iztek no Igaunijas "Murati"ezera , turpina tecējumu pa Alūksnes un Apes novadu. Aiz Apes turpina tecējumu atkal pa Igauniju.
( Vaidva jegi) 11km no Apes ietek Mustjegi. Mustjegi savu tecējumu pabeidz Gaujā . Igauņi Gauju sauc par Koivajegi.
Ir Vaidavas ezers ar savu Strīķupi. Nevar būt divas Vaidavas , vai divas Gaujas.
Ar cieņu Dzintars Raibekazs
3.jelagavas kājnieku pulka karavīrs, pie krūtim 3. Jelgavas kājnieku pulka krūšu zīme, otrā puse akselbanti par labu šaušanu ar divām zīlēm [apbalvots atkārtoti].
Rīgā 05.07.1910. plkst. 14,30. Pētera parkā [tag. Uzvaras parks]
Rīgas pilsētas galva Armidstedts, imperators Nikolajs II, liela firstene Olga Nikaljaevna, liela firstene Anastasija Nikolajevna, liela firstene Marija Nikolajevna pie Aģenskalna piestātnes ceļa uz Pētera parka sakarā ar Ķeizara ozolu stādīšanu, iestādīti četri ozoli.
[no labās puses: 1- tumša formas tērpa Galma ministrs ģenerālis adjutants barons fons Frederiks; 3. Livlandes [Vidzemes] gubernators slepenais padomnieks Zvegincevs [ balta mundieri ar Annas ordeņa lentu un baltam ūsām]
Rīgā 03.07.1910. plkst 14,30
Imperatoru Nikolaju II ar raportu sagaida Rīgas ostas priekšnieks īstenais valsts padomnieks fons der Veide [gara auguma] un Livlandes [Vidzemes] gubernators slepenais padomnieks Zvegincevs [ balta mundieri ar Annas ordeņa lentu un baltam ūsām]
Tēlnieks Arvīds Brastiņš [1893-1984].
Melīta Kedrova, tulkotāja.
Paldies par komentāru ar norādi uz neprecizitāti kartē. Ja ziniet precīzu atrašānās vietu, lūdzu ievietojiet koordināti.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāru. Šis ir jautājums Kuldīgas muzejam.
Paldies par papildinājumu.
Visu Latvijas teritorijā esošo upju saraksts ir publicēts LVU izdevumā "LPSR ūdensteču nosaukumi". Krājuma 4. burtnīcā ir minētas divas upes ar nosaukumu Vaidava. Viena no tām ir anotācijā minētā Vaidava jeb Strīķupe.
Vaidava jeb Stīķupe ?! Vaidavas upe iztek no Igaunijas "Murati"ezera , turpina tecējumu pa Alūksnes un Apes novadu. Aiz Apes turpina tecējumu atkal pa Igauniju. ( Vaidva jegi) 11km no Apes ietek Mustjegi. Mustjegi savu tecējumu pabeidz Gaujā . Igauņi Gauju sauc par Koivajegi. Ir Vaidavas ezers ar savu Strīķupi. Nevar būt divas Vaidavas , vai divas Gaujas. Ar cieņu Dzintars Raibekazs
3.jelagavas kājnieku pulka karavīrs, pie krūtim 3. Jelgavas kājnieku pulka krūšu zīme, otrā puse akselbanti par labu šaušanu ar divām zīlēm [apbalvots atkārtoti].
Esmu dzimis 1964. g. un bērnības atmiņās man ir tirgus paviljoni Pilsētas laukumā, tātad demontēti tie ir tikai 60-to otrajā pusē.
pie Ēveles draudzes konfirmantu mājas
Paldies par precizējumu.
Rīgā 05.07.1910. plkst. 14,30. Pētera parkā [tag. Uzvaras parks] Rīgas pilsētas galva Armidstedts, imperators Nikolajs II, liela firstene Olga Nikaljaevna, liela firstene Anastasija Nikolajevna, liela firstene Marija Nikolajevna pie Aģenskalna piestātnes ceļa uz Pētera parka sakarā ar Ķeizara ozolu stādīšanu, iestādīti četri ozoli. [no labās puses: 1- tumša formas tērpa Galma ministrs ģenerālis adjutants barons fons Frederiks; 3. Livlandes [Vidzemes] gubernators slepenais padomnieks Zvegincevs [ balta mundieri ar Annas ordeņa lentu un baltam ūsām]
Rīgā 03.07.1910. plkst 14,30 Imperatoru Nikolaju II ar raportu sagaida Rīgas ostas priekšnieks īstenais valsts padomnieks fons der Veide [gara auguma] un Livlandes [Vidzemes] gubernators slepenais padomnieks Zvegincevs [ balta mundieri ar Annas ordeņa lentu un baltam ūsām]
Jērcēnu sešklasīgā pamatskola , kuras ēka būvēta no 1930.-1934.gados. Iesvētīta 1934.gada 16.septembrī. Arhitekts A. Raisters
Jērcēnu sešklasīgā pamatskola , kuras ēka būvēta no 1930.-1934.gados. Iesvētīta 1934.gada 16.septembrī. Arhitekts A. Raisters
Jērcēnu sešklasīgā pamatskola , kuras ēka būvēta no 1930.-1934.gados. Iesvētīta 1934.gada 16.septembrī. Arhitekts A. Raisters
Jērcēnu sešklasīgā pamatskola , kuras ēka būvēta no 1930.-1934.gados. Iesvētīta 1934.gada 16.septembrī. Arhitekts A. Raisters
Šī nav freileņu māja un ir nojaukta 1986.gadā!