Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., dīvu stāvu mūra rūpnīcas ēku - piebūvi cēlis rūpnieks un tirgotājs Ernests Arnals, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 08.08.1873. gadā apstiprināta projekta. Piebūve pie koka dzīvojamas un darbnīcas ēkas, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 18, Gr. 19/38., trīs stāvu mūra dzīvojamo īres namu cēlis Ludvigs Eihe, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 16.09.1877. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta, Strēlnieku ielas fasāde.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu dzīvojamo ēku būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Roberta Pfluga 03.05.1874. gadā apstiprināta projekta [redzama daļa no ēkas]; Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Paldies par labojumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāru. Ne attēla nosaukumā, ne pievienotajā anotācijā nav teikts, ka fotogrāfijā būtu redzama Esplanāde.
Hartmaņa muižas vārti.
Tā nav Esplanāde, bet Strēlnieku dārzs
Labojums ne Latvju bēt Latviešu: Latviešu jaunatnes savienība * 14.01.1920. + 20.10.1936. 21.01.1925. pārdēvēta agrāk “Latviešu jaunatnes sabiedrība” Sēlpils nodaļa * 23.11.1922. Raiņa klubs * 17.03.1920. + 30.06.1934. Sēlpils nodaļa * 19.02.1922. Latvijas kultūras veicināšanas biedrība *12.05.1920. + 05.04.1941. Salas Sēlpils nodaļa * 05.10.1924. Sk. www.biographien.lv
Sēlpils pirmais dziedātāju koris dibināts 01.06.1919. Vēlāk pagasta darbojas: Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Sēlpils nodaļas „Staburags” koris; Raiņa kluba Sēlpils nodaļas koris; Latvju jaunatnes savienības Sēlpils organizācijas koris. 24.061924. Sēlpils apvienoto kora 120 dziedātāji sarīkoja dziesmu svētkus Staburagā. 1926. gadā VI dziesmu svētkos piedalījās Raiņa kluba Sēlpils nodaļas koris, diriģents Pēteris Miezītis un Latvju jaunatnes savienības Sēlpils organizācijas koris, diriģents Grasbergs
Fotogrāfijas kreisajā apakšējā stūrī redzams precīzs uzņēmuma datums - 1919. gada 1. jūnijs. Pirmajā rindā 2.no kreisās - Emīlija Aldiņa. Otrajā rindā 4. no kreisās - Alvīne Aldiņa, kopš 1922.g. 26.februāra - Ķipere. Trešajā rindā - 5. no kreisās - Anne Aldiņa. Uz zemes, no kreisās puses atspiedies pret kora zīmi - Jānis Ķipers.
Šajā attēlā gan redzams Latvijas armijas formastērpā. Iespējams, pirms iestāšanās aizsargos.
Papildus uzzināju, ka 2. rindā trešā no labās puses stāv Anne Aldiņa, bet 1. rindā pirmā no labās sēž Emīlija Aldiņa. Abas ir iepriekš minētās Alvīnes Aldiņas māsas. Fotogrāfijā redzams dziedātāju koris 1920. gadā. Kora diriģents - skolotājs Vītoliņš.
Paldies par komentaru.
Ja,es zinu,nepareizi aizpildiju.ka var izlabot?
Autors - fotogrāfs Jānis Glīznieks
&. Siguldas kājnieku pulks izvietots Alūksnē, tur arī štābs
Biržu izglītības biedrības organizētie Kultūras svētki 1922. gada jūnija sākumā. Svētku dalībnieki (koristi) pie biedrības nama vēlākajā Avotu ielā. Svētkos uzrunu sacīja Rainis, bija pārpratums ar viņam pasniegto ziedu pušķi
Paldies par papildinājumu.
Paldies par labojumu! Pēc Jūsu paskaidrojuma nu pamanīju, ka Doma baznīcas leņķis apliecina Jūsu teikto. Lūdzu piedošanu!
Centrā skolotāja. KATRĪNA MATEUS – ŠLESERE „RĪGAS BALSS” PIEKTDIENA, 19 JANVĀRIS. 2001. GADS. Montreālā, Kanādā, 2001. gada 16 janvārī mirusi mūsu mīļā skolotāja – audzinātāja KATRĪNA MATEUS – ŠLESERE. Pieminam, godinām, pateicību izsakām. Daudz tu mums devi, daudz darīji. Galvas noliecot, Klusuma brīdi tev veltījam Tu paliksi – Tik drīz neaizmirstama Paliksi garā ar mums. /E. Grava/ Bijušās Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas Skolnieces visā pasaulē. Klases gājums no 1939. (VII – b ) Līdz 1944 (III – b )
Paldies par labojumu.