Paldies par papildinājumu.

Visu Latvijas teritorijā esošo upju saraksts ir publicēts LVU izdevumā "LPSR ūdensteču nosaukumi". Krājuma 4. burtnīcā ir minētas divas upes ar nosaukumu Vaidava. Viena no tām ir anotācijā minētā Vaidava jeb Strīķupe.

Vaidava jeb Stīķupe ?! Vaidavas upe iztek no Igaunijas "Murati"ezera , turpina tecējumu pa Alūksnes un Apes novadu. Aiz Apes turpina tecējumu atkal pa Igauniju. ( Vaidva jegi) 11km no Apes ietek Mustjegi. Mustjegi savu tecējumu pabeidz Gaujā . Igauņi Gauju sauc par Koivajegi. Ir Vaidavas ezers ar savu Strīķupi. Nevar būt divas Vaidavas , vai divas Gaujas. Ar cieņu Dzintars Raibekazs

3.jelagavas kājnieku pulka karavīrs, pie krūtim 3. Jelgavas kājnieku pulka krūšu zīme, otrā puse akselbanti par labu šaušanu ar divām zīlēm [apbalvots atkārtoti].

Esmu dzimis 1964. g. un bērnības atmiņās man ir tirgus paviljoni Pilsētas laukumā, tātad demontēti tie ir tikai 60-to otrajā pusē.

pie Ēveles draudzes konfirmantu mājas

Paldies par precizējumu.

Rīgā 05.07.1910. plkst. 14,30. Pētera parkā [tag. Uzvaras parks] Rīgas pilsētas galva Armidstedts, imperators Nikolajs II, liela firstene Olga Nikaljaevna, liela firstene Anastasija Nikolajevna, liela firstene Marija Nikolajevna pie Aģenskalna piestātnes ceļa uz Pētera parka sakarā ar Ķeizara ozolu stādīšanu, iestādīti četri ozoli. [no labās puses: 1- tumša formas tērpa Galma ministrs ģenerālis adjutants barons fons Frederiks; 3. Livlandes [Vidzemes] gubernators slepenais padomnieks Zvegincevs [ balta mundieri ar Annas ordeņa lentu un baltam ūsām]

Rīgā 03.07.1910. plkst 14,30 Imperatoru Nikolaju II ar raportu sagaida Rīgas ostas priekšnieks īstenais valsts padomnieks fons der Veide [gara auguma] un Livlandes [Vidzemes] gubernators slepenais padomnieks Zvegincevs [ balta mundieri ar Annas ordeņa lentu un baltam ūsām]

Jērcēnu sešklasīgā pamatskola , kuras ēka būvēta no 1930.-1934.gados. Iesvētīta 1934.gada 16.septembrī. Arhitekts A. Raisters

Jērcēnu sešklasīgā pamatskola , kuras ēka būvēta no 1930.-1934.gados. Iesvētīta 1934.gada 16.septembrī. Arhitekts A. Raisters

Jērcēnu sešklasīgā pamatskola , kuras ēka būvēta no 1930.-1934.gados. Iesvētīta 1934.gada 16.septembrī. Arhitekts A. Raisters

Jērcēnu sešklasīgā pamatskola , kuras ēka būvēta no 1930.-1934.gados. Iesvētīta 1934.gada 16.septembrī. Arhitekts A. Raisters

Šī nav freileņu māja un ir nojaukta 1986.gadā!

Sākta celt 1855.gadā un pabeidza 1863.gadā, laikā, kad īpašums piederēja fon Krīdeneru dzimtai. Ēkas dienvidu gals ticis piebūvēts vēlāk, ap 1900.gadu. Pamati no laukakmeņiem. Ārējā fasāde veidota no baļķu virsām, kas bijuši ļoti gludi apstrādāti, iekšpuse izsista niedrēm – skaliņu vietā un apmesta

Labdien!!! Šī ēka nav freileņu māja, bet lielā muižas ēka, kura diemzēl ir nojaukta 1986. gadā. Muižas sākumi minēti ap 1562.gadu, konkrētā ēka sākta celt 1855.gadā un pabeidza 1863.gadā, laikā, kad īpašums piederēja fon Krīdeneru dzimtai. Ēkas dienvidu gals ticis piebūvēts vēlāk, ap 1900.gadu. Pamati no laukakmeņiem. Ārējā fasāde veidota no baļķu virsām, kas bijuši ļoti gludi apstrādāti, iekšpuse izsista niedrēm – skaliņu vietā un apmesta

Spriežot pēc formas tērpa apkakles zīmotnēm, Kārlis Bertelsons fotografēšanās brīdī, 1935.gada maijā, ir muitas ierēdnis, kura dienesta vieta ir Rūjienas muitnīcas Pollites muitas postenis uz Latvijas - Igaunijas robežas, jeb uz Rūjienas - Vilandes ceļa. 1935.gada beigās šo Pollites muitas posteni pārdvēja par Smilškalnu muitas posteni, jo Smilškalnu mājas bija tuvāk ceļam nekā Pollites mājas, un skanēja arī latviskāk.Tagad tas atrodas Naukšēnu novada Ķoņu pagastā un ir Latvijas - Igaunijas Unguriņu robežpārejas punkts.

kļūda kartē

Paldies par labojumu.

Atklātnē nav Līgatne. Tas ir skats uz Durbes ezeru no Līgutu muižas puses.

Miera dārzs starp Kalupes, Katoļu un Jēkabpils ielām Rīgā. Miera dārza vēsture saistīta ar Rīgas pilsētas Brīviem kapiem (Frei Berggrabniss), ko Rīgas Jēzus draudzei 1773. gadā ierādīja Rīgas pilsēta. Kapos sāka apbedīt visu konfesiju piederīgos. Daļu kapsētas XVIII gadsimta sākumā, neskatoties uz reformātu un Rīgas rātskungu protestiem, sāka izmantot pie Romas Katoļu baznīcas piederošie. Kapus slēdza 1872. gadā un daļu pieminekļu pārvietoja uz vēlāk izveidoto katoļu nodalījumu. 1904. gadā Rīgas dārznieks G. Kufalts ierosināja vecos kapus pārveidot par pilsētas dārzu un izstrādāja projektu. 1905. gadā izveidoja celiņus, nākošajā 1906. gadā notika zemes nivelēšanas darbi un jauni stādījumi. 1907. gadā grantēti parka celiņi un ierīkotas divas trešdaļas apstādījumu. Šī gada vasarā dārzs tika atklāts publiskai lietošanai. 1909. gadā dārzs ieguva savu tagadējo nosaukumu „Miera dārzs” un bija iecienīts Maskavas forštates iedzīvotāju vidū. Tika uzcelts augļu un minerālūdeņu kiosks. Daļa veco pieminekļu bija salikti atsevišķā nodalījumā, bet daļa palikusi uz vietas. Vēlāk tos pārvietoja uz katoļu kapiem. 1910. gadā pie Jēkabpils ielas no dārza atdalīts zemes gabals Bērnu patversmes būvei. Maksimāli saglabājot iepriekšējos kapu stādījumus, izdevās izveidot dabiskas ainavas dārzu. Pēc Pirmā pasaules kara dārzs tika iznomāts Amerikas kristīgo jaunatnes savienībai „YMCA” un daļa dārza - Rīgas kājnieku pulka karavīru sporta vieglatlētikas treniņiem. Vairākas sabiedriskās organizācijas šeit rīkoja savus mītiņus un svētkus. 1928. gadā tika izstrādāts dārza pārveidošanas projekts. Tam pievienoja daļu katoļu baznīcas dārzeņu dārza zemes gar Jēkabpils ielu. Agrāk šeit bija tikai aleja pie Bērnu patversmes Jēkabpils ielā Nr. 19a. Dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks izstrādāja rekonstrukcijas projektu, kurā atkāpās no sākotnējās ieceres dārzā nerīkot skaļus pasākumus, paredzot tajā estrādi, bērnu rotaļu laukumus, vietas atpūtai zaļajā maurā un tml. Dārza mājā veica pamatīgu remontu. Šī ēka saistīta ar kapsētu vēsturi un ir vienīgā būve, kas saglabājusies. Spriežot pēc fasādes tipa tā celta ap 1820. gadu, iespējams vienlaicīgi ar ēku Katoļu ielā 14 (celta 1814. gadā). 1929. gadā izbūvēja seklu bradājamo baseinu. Priekšpilsētas bērniem karstajos vasaras mēnešos nebija iespējams baudīt ūdens peldes Jūrmalā vai citur. Tā viņiem tika rādīta iespēja izklaidēties pilsētas nomalē.Miera dārzu atklāja 1930. gadā jūnijā. Tā centrālo ieeju no Katoļu ielas rotāja R. Maura skulptūra „Memento Mori” (atceries par nāvi) kā simbols vecajiem Brīvajiem kapiem. 1930. gadā uzbūvēja koka estrādi pēc arhitekta O. Tīlmaņa projekta, bet 1931. gadā kiosku pēc arhitekta A. Birznieka

Paldies par labojumiem anotācijā

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par komentāru.