Kr. Barona [agrāk Suvorova] Nr. 4, Gr. 5/29., Policijas Nr. 171, piecu stāvu mūra īres namu cēlusi tirdzniecības firma „Gebruder Martinsohn” pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 01.05.1881. gadā apstiprināta projekta. Rīgas mājkalpotāju slimo kases dib. 01.04.1924.gadā; 19.07.1935. apvienota ar Rīgas un apkārtnes atsevišķo slimo kasi, dib. 09.01.1925.gadā; Likvidēta 30.06.2941. Līdz 04.10.1934. atrādās Kr. Barona ielā Nr. 4, tad pārvietota uz brīvības b. Nr. 3 [arī Kalpaka b. Nr.2] Milda Pakalnieks dz. Eklavs, dz. 13.04.1894. gadā, apbalvota 16.11.1939. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi Nr. 2680, kā Jūrniecības departamenta galvenā grāmatvede.

Kr. Barona [agrāk Suvorova] Nr. 4, Gr. 5/29., Policijas Nr. 171, piecu stāvu mūra īres namu cēlusi tirdzniecības firma „Gebruder Martinsohn” pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 01.05.1881. gadā apstiprināta projekta. Rīgas mājkalpotāju slimo kases dib. 01.04.1924.gadā; 19.07.1935. apvienota ar Rīgas un apkārtnes atsevišķo slimo kasi, dib. 09.01.1925.gadā; Likvidēta 30.06.2941. Līdz 04.10.1934. atrādās Kr. Barona ielā Nr. 4, tad pārvietota uz brīvības b. Nr. 3 [arī Kalpaka b. Nr.2] Milda Pakalnieks dz. Eklavs, dz. 13.04.1894. gadā, apbalvota 16.11.1939. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi Nr. 2680, kā Jūrniecības departamenta galvenā grāmatvede.

Kr. Barona [agrāk Suvorova] Nr. 4, Gr. 5/29., Policijas Nr. 171, piecu stāvu mūra īres namu cēlusi tirdzniecības firma „Gebruder Martinsohn” pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 01.05.1881. gadā apstiprināta projekta. Rīgas mājkalpotāju slimo kases dib. 01.04.1924.gadā; 19.07.1935. apvienota ar Rīgas un apkārtnes atsevišķo slimo kasi, dib. 09.01.1925.gadā; Likvidēta 30.06.2941. Līdz 04.10.1934. atrādās Kr. Barona ielā Nr. 4, tad pārvietota uz brīvības b. Nr. 3 [arī Kalpaka b. Nr.2] Milda Pakalnieks dz. Eklavs, dz. 13.04.1894. gadā, apbalvota 16.11.1939. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi Nr. 2680, kā Jūrniecības departamenta galvenā grāmatvede.

Kr. Barona [agrāk Suvorova] Nr. 4, Gr. 5/29., Policijas Nr. 171, piecu stāvu mūra īres namu cēlusi tirdzniecības firma „Gebruder Martinsohn” pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 01.05.1881. gadā apstiprināta projekta. Tirdzniecības telpas un skatlogu skatlogus izbūvēja 1912. gadā un paplašināja 1934. gadā.

Paldies par komentāru.

Paldies par komentāru.

Paldies par komentāru.

Padies par papildinājumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par komentāru.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par labojumu.

Paldies par papildinājumu un precizējumu.

Paldies par fotogrāfa atpzīšanu.

Paldies par precizējumu.

Šī ēka nav Nurmižu muižas dzirnavas bet gan bijušie zirgu staļļi, Nurmižu muižas ūdensdzirnavas sākotnēji atradušās pie šī dzirnavu ezera aiz ceļa pie dzirnavu dambja. Vēlāk dzirnavas pārnestas ap puskilometru uz leju, un bijušajās dzirnavās ierīkots alus brūzis kura palīgēkas saglabājušās līdz mūsdienām. Aivars Balodis

Rake, Krišs, 1897-1965

Pirmā zināmā vieta, kur Līgatnē ražoja papīru ir pirmās papīra dzirnavas. Šajā ēkā no 1815. – 1816. gadam tika saražoti pirmie 1050 pudi papīra. Šajās dzirnavās strādāja meistars un 15 strādnieki. Kad uzbūvēja pirmo papīra fabriku (Handfabrik), tad šeit vairs papīru neražoja. Ēka saglabājusies arī līdz mūsdienām. Šobrīd šī māja pilda vairākas funkcijas vienuviet – tajā ierīkoti divi pārtikas tirdzniecības veikali, kafejnīca, publiskā pirts, ambulance un vietējo iedzīvotāju dzīvokļi. Atrodas Līgatnes pilsētā.

Šīs bildes īpašnieks un glabātājs nav voldemārs Gors.

Pērnavas ielā Nr. 33 [agrāk Nr. 21] divu stāvu koka īres namu cēlis Kārlis Paeglis pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna 03.11.1898. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 31.05.1899. gadā. Pa kreisi Jāņa Asara [Ērgļa] iela un Grīziņkalna [1905. gadā parks], kur vācu laika ierīkota kara gūstekņu nometne, karavīri policijas bataljonu formas tērpa.

Paldies par precizējumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par precizējumu.