Tā nav kungu māja, bet jaunā piebūve, ko uzcēla 1990. gadā

Priekšplānā divu stāvu mūra ēka Kungu ielā Nr. 33, gr. 3/49, cēlis 1783. gadā kā vienstāvu dzīvojamo ēku Lielās ģildes vecākais P. M. Blankenhāgens, ēka 1830. Gadā pārgājusi Livlandes guberņas kroņa īpašumā, guberņas pasta kantora vajadzībām. Ēka un namīpašums pārbūvēts, uzcelts otrais stāvs, ierīkoti zirgu staļļi pasta stacijai, ekspedīcijas vajadzībām. Pasta kantoris šeit atrādās 1843/1905. gados, kad pārvietots uz Teātra [Aspazijas] bulvārī [pilsētas svaru laukumu]. Gruntsgabals pārdots Rīgas ielu dzelzceļu A/S direktoram Edgaram fon Rikkeram [Ruecker]. Gruntsgabals izveidojas XVIII gadsimtā kā spīķeru rajons pie bijušas Rīdzenes upes ostas, vēcākais zināmais īpašnieks Jāna draudzes mācītājs Elvers, kam tas piederēja 1743. gadā. Viens no spīķeriem šodien atrodas Pasta ielā. 1908/1915. gadā Ā. Gutkina un Z. Rozenfelda te bija šokolādes fabrika ”Omega”. 1931/1938. gadā Nikolaja Zeltiņa un 1931/1940. Oskara Paškovska grāmatu spiestuves 1946/1949. Gados ēkas pārbūvēja un ierīkoja kopmītnes rūpnīcai „Avtoelektropribor”. Zemesgabala teritorija ir ļoti bīstama no hidroizolācijas viedokļa, jo šeit atradās bijušas Rīgas upes osta un grāvis, ko ierīkoja starp zemesgabaliem. Tas daļēji novadīja ūdeni uz Rīdziņas pazemes grāvi un bieži vien aizsērēja un appludinot pagrabus. Notekgrāvis ierīkots 1849. gadā no bieziem spundētiem dēļiem, sastīpotiem ar dzelzs stīpām. 1899. Gadā šī iekārta jau bija aizsērējusi, tāpēc pasta kantorī tika veikts kapitālais remonts. Ēka ir kā sākumu punkts attālumu noteikšanai Rīgā un Latvijā pa zemes ceļiem. Jo šeit atrādās kilometru stabs ar norādi 0/0.

Ģertrūdes ielā Nr. 23, gr. 22/24.

Ģertrūdes ielā, priekšplāna vienstāvu koka dzīvojama ēka ko cēlis Rīgas tirgotājs Teodors Kerkovius, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 10.03.1875. gadā apstiprināta projekta. Ēka kādu laiku dzīvoja vēlākais Rīgas pilsētas galva Ludvigs Vilhelms Kerkovius.

Ieskatījos, ka šāds foto jau ir....

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs. Atklāts 26.05.1938. gadā. Atklājis Izglītības ministrs augusts Tentelis. Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.

Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs. Atklāts 26.05.1938. gadā. Atklājis Izglītības ministrs augusts Tentelis. Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.

Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs. Atklāts 26.05.1938. gadā. Atklājis Izglītības ministrs Augusts Tentelis. Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.

Piemineklis turku 26 gūstā mirušiem turku karavīriem, Brāļu kapos Cēsīs, Gaujas ielā. Saņemti gūstā 1877. gadā pie Pļevnas, miruši 1877/1878. gados. Atklāts 26.09.1937. gadā. Tēlnieks Kārlis Dzirkalis; ansambļa autors tehniķis E. Drejers. Cēlusi Turcijas pieminekļu valdība un Cēsu kūrorta komitēja.

Piemineklis turku 26 gūstā mirušiem turku karavīriem, Brāļu kapos Cēsīs, Gaujas ielā. Saņemti gūstā 1877. gadā pie Pļevnas, miruši 1877/1878. gados. Atklāts 26.09.1937. gadā. Tēlnieks Kārlis Dzirkalis; ansambļa autors tehniķis E. Drejers. Cēlusi Turcijas pieminekļu valdība un Cēsu kūrorta komitēja.

8. Daugavpils kājnieku pulka I bataljons ar karogu, Cēsīs. Karogu pasniedza daugavpils pilsēta 08.08.1921. gadā

Pasaules kara un atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru Brāļu kapi Cēsīs. Pamatakmens likts 22.06.1924. gadā. Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Piemineklis atklāts 04.09.1927. gadā Mākslinieks Augusts Julla Cēlusi Brāļu kapu komitejas Cēsu nodaļa un Sieviešu palīdzības korpusa Cēsu nodaļa. Atklājis Valsts Prezidents Gustavs Zemgals.

Pasaules kara un atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru Brāļu kapi Cēsīs. Pamatakmens likts 22.06.1924. gadā. Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Piemineklis atklāts 04.09.1927. gadā Mākslinieks Augusts Julla Cēlusi Brāļu kapu komitejas Cēsu nodaļa un Sieviešu palīdzības korpusa Cēsu nodaļa. Atklājis Valsts Prezidents Gustavs Zemgals.

Pasaules kara un atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru Brāļu kapi Cēsīs. Pamatakmens likts 22.06.1924. gadā. Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Piemineklis atklāts 04.09.1927. gadā Mākslinieks Augusts Julla Cēlusi Brāļu kapu komitejas Cēsu nodaļa un Sieviešu palīdzības korpusa Cēsu nodaļa. Atklājis Valsts Prezidents Gustavs Zemgals.

Pasaules kara un atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru Brāļu kapi Cēsīs. Pamatakmens likts 22.06.1924. gadā. Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Piemineklis atklāts 04.09.1927. gadā Mākslinieks Augusts Julla Cēlusi Brāļu kapu komitejas Cēsu nodaļa un Sieviešu palīdzības korpusa Cēsu nodaļa. Atklājis Valsts Prezidents Gustavs Zemgals.

Aiz arhibīskapa Armijas mācītājs Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Pēteris Apkalns.

Brīdis pirms ieiešanas dievnamā, kad draudzes baznīcas priekšnieks pulkvežleitinants M. Priedulāns draudzes vārdā nodod arhibīskapam jaunuzcelto dievnamu ar lūgumu veikt tā iesvētīšanu, pa labi no arhibīskapa būvprojekta autors un darbu vadītājs, būvinženieris Jānis Cīrulis, kam rokās uz samta spilventiņa vairāk kā 2 kg smago baznīcas ārduvju atslēga. Pa kreisi no M. Priedulāna, ar mikrofonu rokās iespējams kāds Latvijas radiofona darbinieks.

Gājienā goda vieta atvēlēta baznīcas būvprojekta autoram, būvinženierim, Rēzeknes Valsts arodvidusskolas direktoram, draudzes valdes loceklim, Jānim Cīrulim.

Rēzeknes Svētās Vienības (mūsdienās Svētās Trīsvienības) evanģeliski luteriskās draudzes jaunuzceltās baznīcas iesvētīšanas gājiens no Rēzeknes Valsts arodvidusskolas, kur notika dievkalpojumi, citi draudzes pasākumi dievnama būvniecības laikā. Gājiena priekšgalā baznīcas draudzes priekšnieks pulkvežleitinants Mārtiņš Priedulāns, seko LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs, mācītāji, draudzes padomes locekļi, iespējams koristi. Ielas malās kārtības sardzē novietojušies Rēzeknes 9. kājnieku pulka obligātā militārā dienesta kareivji.

Rēzeknes Svētās Vienības evaņģēliski luteriskās baznīcas iesvētīšānas gājiens. Priekšplānā arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Seko kreisajā pusē Latgales prāvesta iecirkņa prāvests A. Rumpēters no Daugavpils, pa labi armijas mācītājs P. Apkalns (nesot Krucifiksu)Viņa amattērpam atšķirība - Trīszvaigžņu ordenis līdzās baltajai mācītāja krādziņai - befhenam. Otrajā rindā, nesot Svēto Rakstu grāmatu draudzes mācītājs Fridrichs Kramiņš.