Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par komentāru.
Paldies par šo fotogrāfiju! Būtu interesanti uzzināt ko vairāk par šīs apkaimes māju vēsturi!
Ēka Ogre, Krasta ielā 9, Grunts Nr. V/5. Celis 1874. gadā Rīgas pilsētas Ogres iecirkņa mežsargs Eduards Šulcs. Māja sastāvēja no 5 telpām – viena lielā, centrālā istaba, 3 guļamistabas, virtuve veranda, tipiskais pirmo Ogres vasarnīcu projekts. Vasarnīcas pirmais nomnieks (1874/1875g.g.) kolēģijas asesors, „Livlandische Gouvernement Zeitung” redaktors Ādolfs Klingenbergs,. 1874/1913. gados nomnieks un īpašnieks ar dzimts nomas tiesībām Bernhards Bekers (Becker), skaties fotogrāfija priekšpalanā, Rīgas Dīnaburgas (Daugavpils) dzelzceļa inženieris. Vairāku vēsturisko rakstu un grāmatu autors par Rīgas industrijas, Rīgas Dīnaburgas dzelzceļu un Ogres parka kolonijas vēsturi. B. Bekers dzimis 1829. XII 17. Ratcenburgā, Vācijā miris 1913. XII 16. Rīgā, 1856. gadā beidzis tehnisko augstskolu Hannoverē, 1858. Rīgas Dīnaburgas dzelzceļa būvniecības pārvaldē, 1861. gadā distances inženieris asistents , 1865. vecākais inženieris, 1970. dzelzceļa inspektors, 1872. gadā projektē Rīgas Mīlgrāvja dzelzceļu, 1978. gadā Rīgas Bolderājas dzelzceļa projektētāju grupā, 1878/1886. gados Rīgas pilsētas valdes loceklis, 1885. gadā viens no Ogres kolonijas dibinātājiem, saradojas ar daudzo Rīgas patriciešu ģimenēm, kā Buholciem, Bergengrīniem, Helmboldiem, fon Zengbušiem. Vasarnīca gājusi boja Pirmā pasaules karā. Avots: LVVA 2766-1-1118.; „Rigasche Rundschau” # 291/1913. un citi.
Vērtīgs mēmais zīmogs ko izmantoja Pirmā pasaules kara sākumā.
Nometņu - Talsu - Gumijas ielu rajons.
1928. gads. Kurzemes divīzijas pārvaldes virsnieki. No kreisās: 1 – administratīvas nodaļas adjutants kpt Kristovskis; 2- štāba priekšnieks plkv Mūrnieks; 3- divīzijas komandieris ģen Krustiņš; 4 - Liepājas komandants kpt Zīverts; vecākais darbvedis k. ier. Sproģis; Stāv no kreisās: 1 – saimniecības darbvedis k. ier. Placis; 2 – operatīvas nodaļas adjutants kpt Celmiņš; 3 – Liepājas kājnieku pulka vltn Tone; 4 – divīzijas sakaru priekšnieks kpt Aperāts; 5 – intendantūras sevišķu uzdevimu virsnieks kpt Rolis; 6 – divīzijas radiostacijas priekšnieks ltn Freimanis; 7 - Ventspils kājnieku pulka vltn Miezīts; 8 – Liepājas kājnieku pulka ltn Rībens.
03.07..1910. gadā, plkst. 14,20 – tvaiku kuteris brauciena no Jahtas „Štandart” uz Cara paviljonu Daugavmalas krastmalā. Nikolaju II pavada galma ministrs ģenerālis adjutants barons Frideriks, gofmaršals grafs Benkendorfs, flag kapitāns, ģenerālis adjutants Nilovs, leib mediķis Botkins, dežurējuši ģenerāli adjutanti Dedjulins un grafs Medems un fligel adjutants Nariškins.
05.07..1910. gadā, plkst. 10,30 „Pētera nometne”, tagad Stacijas „Dole” rajonā pie Salaspils. Nikolaja II sagaidīšana sakarā ar Pētera I pieminekļa atklāšanu, sagaida Armijas XX korpusa ierēdņu bērni, pulku dāmas, ierēdni un virsnieki. Pieminekli cēluši Pētera nometnes karaspēku daļas. Autori RPI studenti, Malojaroslavas 116. kājnieku pulka karavīri Ostrjanins un Popovs. Uz pieminekļa uzraksts „Voiska petrovskago lagerja 1710-1910” un „”Petru Velikomu”
Ģenerālis ar epoletiem nav Nikolajs II, kas bija tikai pulkvedis, ir zināms kā Nikolajs II Latvijas teritorija bijis tikai 1910. un 1915. gadā.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par labojumu.
Attēls uzņemts Carnikavas (Tagad - Ādažu) poligonā.
Fotogrāfija ir kolāža. Šādas pastkartes izsniedza 1930.gadu otrajā pusē notikušo lielo manevru dalībniekiem (Vidzeme). Attēls uzņemts Carnikavas (Tagad - Ādažu) poligonā.
Pēc futbolistiem gan diez ko neizskatās.
Paldies par precizējumu.
Skats no Vidusdzirnavām vai arī Zvejnieka dzirnavām uz Pilsielu.Stūra māja ar tornīti ir Cimdiņmāja un atrodas tur šobaltdien,pretī uz stūra Kubuliņa krogs kura gan vairs sen nav
Pakalnieks Arvīds Jēkaba d., būvinženieris *1889. IV 07. Rīgā 1935. VIII 02. iecelts par Rīgas mājkalpotāju slimo kases valdes priekšsēdētāju, 1936. V 22. beidzis Latvijas Universitātes Inženieru zinātnes fakultāti, 1940. VIII 01. Rēzeknes valsts tehnikuma skolotājs būvniecībā, 1941. VI 14. izsūtīts no sarkanarmijas 123-2, Rīgā. LVA 1987-1-15003. „Latvijas Kareivis” # 143/1935.; „Padomju Latvijas Skola” # 2/1940.
Precizējums maldināja anotācija, ēkas konfigurācija redzama pēc logu augšējas noapaļotas daļas. Lāčplēša ielā Nr. 43/45, Gr. 30/12, divu stāvu koka savrupmāju, ar diviem piecu istabu dzīvokļiem, celis Francis Šolcs [Scholz], pēc arhitekta Viktora de Grabbe 26.04.1877. gadā apstiprināta projekta, ēka nojaukta 1930. gadā. 1923. gadā īpašnieki - Grāmatrūpniecības arodnieciskā savienība [* 05.08.1913.] un Rīgas grāmatrūpniecības kopēja slimo kase [* 24.09.1921.] Jauno piecu stāvu mūra sabiedrisko un īres ēku izbūvēja pēc arhitektūras biroja „A. Karr & K. Betege” 23.08.1930. gadā apstiprināta projekta, ēka pabeigta 05.09.1931. Latvijas grāmatrūpniecības arodu savienība * 05.08.1913. + 12.12.1940. 05.03.1924. pārdēvēta agrāk "Grāmatrūpniecības arodnieciskā savienība" 01.12.1936. pievienota “Nacionālā grāmatrūpniecības arodnieku biedrība” [* 25.04.1923]
Precizējums maldināja anotācija, ēkas konfigurācija redzama pēc logu augšējas noapaļotas daļas. Lāčplēša ielā Nr. 43/45, Gr. 30/12, divu stāvu koka savrupmāju, ar diviem piecu istabu dzīvokļiem, celis Francis Šolcs [Scholz], pēc arhitekta Viktora de Grabbe 26.04.1877. gadā apstiprināta projekta, ēka nojaukta 1930. gadā. 1923. gadā īpašnieki - Grāmatrūpniecības arodnieciskā savienība [* 05.08.1913.] un Rīgas grāmatrūpniecības kopēja slimo kase [* 24.09.1921.] Jauno piecu stāvu mūra sabiedrisko un īres ēku izbūvēja pēc arhitektūras biroja „A. Karr & K. Betege” 23.08.1930. gadā apstiprināta projekta, ēka pabeigta 05.09.1931. Latvijas grāmatrūpniecības arodu savienība * 05.08.1913. + 12.12.1940. 05.03.1924. pārdēvēta agrāk "Grāmatrūpniecības arodnieciskā savienība" 01.12.1936. pievienota “Nacionālā grāmatrūpniecības arodnieku biedrība” [* 25.04.1923]
Precizējums maldināja anotācija, ēkas konfigurācija redzama pēc logu augšējas noapaļotas daļas.
Lāčplēša ielā Nr. 43/45, Gr. 30/12, divu stāvu koka savrupmāju, ar diviem piecu istabu dzīvokļiem, celis Francis Šolcs [Scholz], pēc arhitekta Viktora de Grabbe 26.04.1877. gadā apstiprināta projekta, ēka nojaukta 1930. gadā. 1923. gadā īpašnieki - Grāmatrūpniecības arodnieciskā savienība [* 05.08.1913.] un Rīgas grāmatrūpniecības kopēja slimo kase [* 24.09.1921.] Jauno piecu stāvu mūra sabiedrisko un īres ēku izbūvēja pēc arhitektūras biroja „A. Karr & K. Betege” 23.08.1930. gadā apstiprināta projekta, ēka pabeigta 05.09.1931. Latvijas grāmatrūpniecības arodu savienība * 05.08.1913. + 12.12.1940. 05.03.1924. pārdēvēta agrāk "Grāmatrūpniecības arodnieciskā savienība" 01.12.1936. pievienota “Nacionālā grāmatrūpniecības arodnieku biedrība” [* 25.04.1923]
Lāčplēša ielā Nr. 43/45, Gr. 30/12, divu stāvu koka savrupmāju, ar diviem piecu istabu dzīvokļiem, celis Francis Šolcs [Scholz], pēc arhitekta Viktora de Grabbe 26.04.1877. gadā apstiprināta projekta, ēka nojaukta 1930. gadā. 1923. gadā īpašnieki - Grāmatrūpniecības arodnieciskā savienība [* 05.08.1913.] un Rīgas grāmatrūpniecības kopēja slimo kase [* 24.09.1921.] Jauno piecu stāvu mūra sabiedrisko un īres ēku izbūvēja pēc arhitektūras biroja „A. Karr & K. Betege” 23.08.1930. gadā apstiprināta projekta, ēka pabeigta 05.09.1931. Latvijas grāmatrūpniecības arodu savienība * 05.08.1913. + 12.12.1940. 05.03.1924. pārdēvēta agrāk "Grāmatrūpniecības arodnieciskā savienība" 01.12.1936. pievienota “Nacionālā grāmatrūpniecības arodnieku biedrība” [* 25.04.1923] Skaties fotogrāfijas pie kalendāra.
Rīgas mājkalpotāju slimo kases dib. 01.04.1924.gadā; 19.07.1935. apvienota ar Rīgas un apkārtnes atsevišķo slimo kasi, dib. 09.01.1925.gadā; Likvidēta 30.06.1941.