Pasaules kara un atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru Brāļu kapi Cēsīs.
Pamatakmens likts 22.06.1924. gadā.
Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste.
Piemineklis atklāts 04.09.1927. gadā
Mākslinieks Augusts Julla
Cēlusi Brāļu kapu komitejas Cēsu nodaļa un Sieviešu palīdzības korpusa Cēsu nodaļa.
Atklājis Valsts Prezidents Gustavs Zemgals.
Pasaules kara un atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru Brāļu kapi Cēsīs.
Pamatakmens likts 22.06.1924. gadā.
Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste.
Piemineklis atklāts 04.09.1927. gadā
Mākslinieks Augusts Julla
Cēlusi Brāļu kapu komitejas Cēsu nodaļa un Sieviešu palīdzības korpusa Cēsu nodaļa.
Atklājis Valsts Prezidents Gustavs Zemgals.
Brīdis pirms ieiešanas dievnamā, kad draudzes baznīcas priekšnieks pulkvežleitinants M. Priedulāns draudzes vārdā nodod arhibīskapam jaunuzcelto dievnamu ar lūgumu veikt tā iesvētīšanu, pa labi no arhibīskapa būvprojekta autors un darbu vadītājs, būvinženieris Jānis Cīrulis, kam rokās uz samta spilventiņa vairāk kā 2 kg smago baznīcas ārduvju atslēga.
Pa kreisi no M. Priedulāna, ar mikrofonu rokās iespējams kāds Latvijas radiofona darbinieks.
Gājienā goda vieta atvēlēta baznīcas būvprojekta autoram, būvinženierim, Rēzeknes Valsts arodvidusskolas direktoram, draudzes valdes loceklim, Jānim Cīrulim.
Rēzeknes Svētās Vienības (mūsdienās Svētās Trīsvienības) evanģeliski luteriskās draudzes jaunuzceltās baznīcas iesvētīšanas gājiens no Rēzeknes Valsts arodvidusskolas, kur notika dievkalpojumi, citi draudzes pasākumi dievnama būvniecības laikā. Gājiena priekšgalā baznīcas draudzes priekšnieks pulkvežleitinants Mārtiņš Priedulāns, seko LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs, mācītāji, draudzes padomes locekļi, iespējams koristi.
Ielas malās kārtības sardzē novietojušies Rēzeknes 9. kājnieku pulka obligātā militārā dienesta kareivji.
Rēzeknes Svētās Vienības evaņģēliski luteriskās baznīcas iesvētīšānas gājiens. Priekšplānā arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Seko kreisajā pusē Latgales prāvesta iecirkņa prāvests A. Rumpēters no Daugavpils, pa labi armijas mācītājs P. Apkalns (nesot Krucifiksu)Viņa amattērpam atšķirība - Trīszvaigžņu ordenis līdzās baltajai mācītāja krādziņai - befhenam. Otrajā rindā, nesot Svēto Rakstu grāmatu draudzes mācītājs Fridrichs Kramiņš.
Precizēju pēc informācijas fotogrāfijas otrā pusē un : https://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/219.html ;
Elza Lucija Upītis, dz.1904 "Liedzemniekos"
Precizēju informāciju, spriežot pēc informācijas fotogrāfijas otrā pusē un no
https://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/219.html
Lauma Terēzija Upītis no "Liedzemniekiem", dz.1900
Pasaules kara un atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru Brāļu kapi Cēsīs. Pamatakmens likts 22.06.1924. gadā. Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Piemineklis atklāts 04.09.1927. gadā Mākslinieks Augusts Julla Cēlusi Brāļu kapu komitejas Cēsu nodaļa un Sieviešu palīdzības korpusa Cēsu nodaļa. Atklājis Valsts Prezidents Gustavs Zemgals.
Pasaules kara un atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru Brāļu kapi Cēsīs. Pamatakmens likts 22.06.1924. gadā. Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Piemineklis atklāts 04.09.1927. gadā Mākslinieks Augusts Julla Cēlusi Brāļu kapu komitejas Cēsu nodaļa un Sieviešu palīdzības korpusa Cēsu nodaļa. Atklājis Valsts Prezidents Gustavs Zemgals.
Aiz arhibīskapa Armijas mācītājs Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Pēteris Apkalns.
Brīdis pirms ieiešanas dievnamā, kad draudzes baznīcas priekšnieks pulkvežleitinants M. Priedulāns draudzes vārdā nodod arhibīskapam jaunuzcelto dievnamu ar lūgumu veikt tā iesvētīšanu, pa labi no arhibīskapa būvprojekta autors un darbu vadītājs, būvinženieris Jānis Cīrulis, kam rokās uz samta spilventiņa vairāk kā 2 kg smago baznīcas ārduvju atslēga. Pa kreisi no M. Priedulāna, ar mikrofonu rokās iespējams kāds Latvijas radiofona darbinieks.
Gājienā goda vieta atvēlēta baznīcas būvprojekta autoram, būvinženierim, Rēzeknes Valsts arodvidusskolas direktoram, draudzes valdes loceklim, Jānim Cīrulim.
Rēzeknes Svētās Vienības (mūsdienās Svētās Trīsvienības) evanģeliski luteriskās draudzes jaunuzceltās baznīcas iesvētīšanas gājiens no Rēzeknes Valsts arodvidusskolas, kur notika dievkalpojumi, citi draudzes pasākumi dievnama būvniecības laikā. Gājiena priekšgalā baznīcas draudzes priekšnieks pulkvežleitinants Mārtiņš Priedulāns, seko LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs, mācītāji, draudzes padomes locekļi, iespējams koristi. Ielas malās kārtības sardzē novietojušies Rēzeknes 9. kājnieku pulka obligātā militārā dienesta kareivji.
Rēzeknes Svētās Vienības evaņģēliski luteriskās baznīcas iesvētīšānas gājiens. Priekšplānā arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Seko kreisajā pusē Latgales prāvesta iecirkņa prāvests A. Rumpēters no Daugavpils, pa labi armijas mācītājs P. Apkalns (nesot Krucifiksu)Viņa amattērpam atšķirība - Trīszvaigžņu ordenis līdzās baltajai mācītāja krādziņai - befhenam. Otrajā rindā, nesot Svēto Rakstu grāmatu draudzes mācītājs Fridrichs Kramiņš.
Pēc rakstītā foto otrā pusē : Lubānietes Minnas Kažokas Māsīca Herta
Precizēju pēc informācijas fotogrāfijas otrā pusē un : https://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/219.html ; Elza Lucija Upītis, dz.1904 "Liedzemniekos"
Precizēju informāciju, spriežot pēc informācijas fotogrāfijas otrā pusē un no https://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/219.html Lauma Terēzija Upītis no "Liedzemniekiem", dz.1900
Paldies par komentāru.
Cēlusi Brāļu kapu komitejas Bauskas nodaļa; pamata akmens 28.07.1928.; atklāts 20.10.1929.
Paldies par papildinājumu
01.05.1919. Revolūcijas ielā pie Libknehta ielas.
01.05.1919. Revolūcijas prospektā pie Pētera I pieminekļa postamenta.
01.05.1919. Revolūcijas prospektā.
01.05.1919. Revolūcijas prospektā.
01.05.1919. pie padomju ielā pie Revolūcijas prospektā.
01.05.1919. Revolūcijas prospektā.
01.05.1919. Grīziņkalnā.
01.05.1919. Grīziņkalnā.
01.05.1919. gadā Lasaļa ielā pie ģertrūdes ielas.
01.05.1919. gadā Matīsa ielā pie Marijas ielas.
01.05.1919. Revolūcijas ielā pie Bebeļa ielas.
01.09.1919. gadā Internacionālā ielā pie luksemburgas prospekta.