Elizabetes i9elā Nr. 59, [agrāk Brīvības ielā Nr. 2], Gr. 21/35, piecu stāvu mūra tirdzniecības, bankas un īres namu cēlusi Rīgas IV savstarpējā kredītbiedrība [dib. 1897. gadā kā „Berga bazāra krājaizdevu sabiedrība”, pārorganizēta par kredītbiedrību 1906. gadā], pēc arhitekts Konstantīna Pēkšēna 07.09.1910. gadā apstiprināta projekta un arhitekta Eižena Pole izlabota 19.11.1910. gadā projekta, būve pabeigta 01.09.1911.
Priekšplānā ēkas fragments Cēsu ielā Nr. 43,Gr.26/45, piecu stāvu mūra īres un tirdzniecības namu cēlis Jānis Bērziņš, pēc inženiera Edmunda fon Trompovska 02.04.1910. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 18.11.1911. gadā.
Brīvības ielā Nr. 157, agrāk Nr. 151, Gr. 26/120, piecu stāvu mūra īres namu cēlusi firma „Rīgas sabiedrība tēraudu spalvu ražošanai” [„Rigaer Jndustriegesellschaft zur Fabrication von Nadeln – E. Bing & Co”, dib. 1894. gadā], pēc arhitekta Kārļa Felsko 04.08.1898. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 09.07.1899. gadā.
Brīvības ielā Nr. 159, agrāk Nr. 153, Gr. 26/132, sešu stāvu mūra īres un tirdzniecības namu celis Mārtiņš Ranks, pēc inženiera arhitekta Edgara Frizendorfa 20.06.1914. gadā apstiprināta projekta, pusbūve pabeigta 15.12.1915.
Kraasas fotograafija no 1912. gadaa ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīcu fonaa:
https://lcweb2.loc.gov/service/pnp/prokc/20400/20444v.jpg
Otrā rinda pirmais no labās: Lāčplēša kara ordeņa Nr 222. kavalieris Siguldas kājnieku pulka virsnieka vietnieks Jūlijs Živa 1896-1963.
sk. www.lkok.com un Latvijas Kareivis Nr. 136. 20.06.1939.
Brīvības ielā Nr. 172. [agrāk Nr. 170 ], Gr. 27/13. piecu stāvu mūra tirdzniecības un īres namu cēlis A/S „AEG” valdes loceklis Jozefs Bleimanis, pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna 04.02.1911. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 16.08.1912. gadā. Ēkas fragmenta ar gadu skaitli 1911 virs vārtiem.
Brīvības ielā Nr. 174 [agrāk Nr. 172], Gr. 27/12. „Ziepju vārītava” ēkas nav redzamas, pagalmā tirgotājs Ludvigs Lindemanns [Ljndemann] uzcēla divu stāvu mūra ziepju fabrikas ēku pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 14.03.1872. gadā apstiprināta projekta; otro pusotrā stāva mūra ziepju fabrikas ēku uzcēlis tirgotājs Kārlis Neimanis [Neumann] pēc arhitekta Gustava krona {Croon] 11.06.1902. gadā apstiprināta projekta, abas ēkas saglabājušas.
Brīvības ielā Nr. 176 [agrāk Nr. 174], Gr. 27/11. divu stāvu koka savrupmāju uzcelusi tirgotāja atraitne Doroteja Amālija Paulsens dz. Lucs [Lutz] pēc arhitekta Viktora de grabbe 29.05.1881. gadā apstiprināta projekta, ēka nav saglabājusies, tagad šajā vieta benzīna tanks.
Precizējums: Aizputes kājnieku pulka un bijuša I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljona kritušajiem 44 karavīriem [t.s. divi bataljona karavīri] Daugavpils cietokšņa dārzā.
Pamatakmens likts 29.10.1924. Atklāts 14.11.1924.
Autors inženieris arhitekts Vilhelms Rīmers * 1884 + 1933.[Riemer], būvdarbi Jānis Pranda, Daugavpilī, atklājis vice kara ministrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš.
P.s. 01.08.1918. kapitāns Pēteris Dardzāns Sibīrija Troickas pilsēta formē I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu; 06.10.1920. bataljons ierādās Rīgā; 28.10.1920. bataljons pārdēvēts par Latvijas strēlnieku pulku un ieskaitīts Robežsargu divīzijā; 06.10.1922. pulks likvidēts un izformētas daļas iekļautas 10. Aizputes kājnieku pulkā kā III bataljons.
Iniciāli N. Riemers kļūda publikācijā žurnāla „Nedeļa” # 48. 01.11.1924.
Precizējums: Aizputes kājnieku pulka un bijuša I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljona kritušajiem 44 karavīriem [t.s. divi bataljona karavīri] Daugavpils cietokšņa dārzā.
Pamatakmens likts 29.10.1924. Atklāts 14.11.1924.
Autors inženieris arhitekts Vilhelms Rīmers * 1884 + 1933.[Riemer], būvdarbi Jānis Pranda, Daugavpilī, atklājis vice kara ministrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš.
P.s. 01.08.1918. kapitāns Pēteris Dardzāns Sibīrija Troickas pilsēta formē I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu; 06.10.1920. bataljons ierādās Rīgā; 28.10.1920. bataljons pārdēvēts par Latvijas strēlnieku pulku un ieskaitīts Robežsargu divīzijā; 06.10.1922. pulks likvidēts un izformētas daļas iekļautas 10. Aizputes kājnieku pulkā kā III bataljons.
Iniciāli N. Riemers kļūda publikācijā žurnāla „Nedeļa” # 48. 01.11.1924.
Paldies par fotogrāfa apazīšanu.
Paldies par fotogrāfa atpazīšanu.
Paldies par fotogrāfa atpazīšanu.
Paldies par fotogrāfa atpazīšanu.
Paldies par fotogrāfa atpazīšanu.
Fotogrāfs Jēkabs Gobiņš (1860-19420 Cesvainē
Fotogrāfs Alfreds Grāvers (1877-1954)
Fotogrāfs Alfreds Grāvers (1877-1954)
Fotogrāfs Alfreds Grāvers (1877-1954)
Fotogrāfs Alfreds Grāvers (1877-1954)
Fotogrāfs Alfreds Grāvers (1877-1954)
Fotogrāfs Alfreds Grāvers (1877-1954)
Fotogrāfs Alfreds Grāvers (1877-1954)
Elizabetes i9elā Nr. 59, [agrāk Brīvības ielā Nr. 2], Gr. 21/35, piecu stāvu mūra tirdzniecības, bankas un īres namu cēlusi Rīgas IV savstarpējā kredītbiedrība [dib. 1897. gadā kā „Berga bazāra krājaizdevu sabiedrība”, pārorganizēta par kredītbiedrību 1906. gadā], pēc arhitekts Konstantīna Pēkšēna 07.09.1910. gadā apstiprināta projekta un arhitekta Eižena Pole izlabota 19.11.1910. gadā projekta, būve pabeigta 01.09.1911.
Priekšplānā ēkas fragments Cēsu ielā Nr. 43,Gr.26/45, piecu stāvu mūra īres un tirdzniecības namu cēlis Jānis Bērziņš, pēc inženiera Edmunda fon Trompovska 02.04.1910. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 18.11.1911. gadā. Brīvības ielā Nr. 157, agrāk Nr. 151, Gr. 26/120, piecu stāvu mūra īres namu cēlusi firma „Rīgas sabiedrība tēraudu spalvu ražošanai” [„Rigaer Jndustriegesellschaft zur Fabrication von Nadeln – E. Bing & Co”, dib. 1894. gadā], pēc arhitekta Kārļa Felsko 04.08.1898. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 09.07.1899. gadā. Brīvības ielā Nr. 159, agrāk Nr. 153, Gr. 26/132, sešu stāvu mūra īres un tirdzniecības namu celis Mārtiņš Ranks, pēc inženiera arhitekta Edgara Frizendorfa 20.06.1914. gadā apstiprināta projekta, pusbūve pabeigta 15.12.1915.
Paldies par komentāru.
Thankyou! Yes, I found many Celmi, too. I will see if I can find more information
Kraasas fotograafija no 1912. gadaa ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīcu fonaa: https://lcweb2.loc.gov/service/pnp/prokc/20400/20444v.jpg
nav sīkāka apraksta?
Otrā rinda pirmais no labās: Lāčplēša kara ordeņa Nr 222. kavalieris Siguldas kājnieku pulka virsnieka vietnieks Jūlijs Živa 1896-1963. sk. www.lkok.com un Latvijas Kareivis Nr. 136. 20.06.1939.
Brīvības ielā Nr. 172. [agrāk Nr. 170 ], Gr. 27/13. piecu stāvu mūra tirdzniecības un īres namu cēlis A/S „AEG” valdes loceklis Jozefs Bleimanis, pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna 04.02.1911. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 16.08.1912. gadā. Ēkas fragmenta ar gadu skaitli 1911 virs vārtiem. Brīvības ielā Nr. 174 [agrāk Nr. 172], Gr. 27/12. „Ziepju vārītava” ēkas nav redzamas, pagalmā tirgotājs Ludvigs Lindemanns [Ljndemann] uzcēla divu stāvu mūra ziepju fabrikas ēku pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 14.03.1872. gadā apstiprināta projekta; otro pusotrā stāva mūra ziepju fabrikas ēku uzcēlis tirgotājs Kārlis Neimanis [Neumann] pēc arhitekta Gustava krona {Croon] 11.06.1902. gadā apstiprināta projekta, abas ēkas saglabājušas. Brīvības ielā Nr. 176 [agrāk Nr. 174], Gr. 27/11. divu stāvu koka savrupmāju uzcelusi tirgotāja atraitne Doroteja Amālija Paulsens dz. Lucs [Lutz] pēc arhitekta Viktora de grabbe 29.05.1881. gadā apstiprināta projekta, ēka nav saglabājusies, tagad šajā vieta benzīna tanks.
Šīs skolas skolēni un skolotāji: https://www.zudusilatvija.lv/objects/keyword/647/
Precizējums: Aizputes kājnieku pulka un bijuša I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljona kritušajiem 44 karavīriem [t.s. divi bataljona karavīri] Daugavpils cietokšņa dārzā. Pamatakmens likts 29.10.1924. Atklāts 14.11.1924. Autors inženieris arhitekts Vilhelms Rīmers * 1884 + 1933.[Riemer], būvdarbi Jānis Pranda, Daugavpilī, atklājis vice kara ministrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš. P.s. 01.08.1918. kapitāns Pēteris Dardzāns Sibīrija Troickas pilsēta formē I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu; 06.10.1920. bataljons ierādās Rīgā; 28.10.1920. bataljons pārdēvēts par Latvijas strēlnieku pulku un ieskaitīts Robežsargu divīzijā; 06.10.1922. pulks likvidēts un izformētas daļas iekļautas 10. Aizputes kājnieku pulkā kā III bataljons. Iniciāli N. Riemers kļūda publikācijā žurnāla „Nedeļa” # 48. 01.11.1924.
Precizējums: Aizputes kājnieku pulka un bijuša I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljona kritušajiem 44 karavīriem [t.s. divi bataljona karavīri] Daugavpils cietokšņa dārzā. Pamatakmens likts 29.10.1924. Atklāts 14.11.1924. Autors inženieris arhitekts Vilhelms Rīmers * 1884 + 1933.[Riemer], būvdarbi Jānis Pranda, Daugavpilī, atklājis vice kara ministrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš. P.s. 01.08.1918. kapitāns Pēteris Dardzāns Sibīrija Troickas pilsēta formē I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu; 06.10.1920. bataljons ierādās Rīgā; 28.10.1920. bataljons pārdēvēts par Latvijas strēlnieku pulku un ieskaitīts Robežsargu divīzijā; 06.10.1922. pulks likvidēts un izformētas daļas iekļautas 10. Aizputes kājnieku pulkā kā III bataljons. Iniciāli N. Riemers kļūda publikācijā žurnāla „Nedeļa” # 48. 01.11.1924.
God. Elmera kungs, vai ir zināms kas tie par cilvēkiem fotogrāfijā? Ja konkrēti, mani interesē vīrietis ar portfeli rokās, kas stāv zemāk.