"Muitas eksperta, Valsts ieņēmumu dienesta pilsētas (rajona) rodaļas muitas uzrauga un Muitas departamenta jaunākā muitas eksperta amata atšķirības zīmi veido Merkura zizlis un trīs paralēlas josliņas"

Thankyou, can somebody please tell me what these comments say in English or German?

Rīgas pilsētas 22. pamatskolas pārzinis [1929/1934.] mag. jur. Pēteris Āboliņš * 26.12.1881. + 14.02.1934., apbedīts 18.02.1934. raiņa kapos.

Teātra iela, Jāņa baznīcas tornis, skāts uz Kalēju ielu.

Kungu iela Nr. 11, Grecinieku stūrī.

Dzirnavu un Tērbatas stūrī.

Esplanāde. Armijas štāba bataljons parādē. 01.04.1921. apsardzības Ministrijas komandantūras komanda; 01.08.1923. Galvenā štāba rota; 09.11.1929. Armijas štāba rota; 01.04.1936. armijas štāba bataljons; 27.10.1940. likvidēts.

Armijas štāba bataljona karavīru svinīgais solījums, pieņem Lāčplēša kara ordeņa kavalieris kapteinis Jānis Lapsals [1897-1941]. 01.04.1921. apsardzības Ministrijas komandantūras komanda; 01.08.1923. Galvenā štāba rota; 09.11.1929. Armijas štāba rota; 01.04.1936. armijas štāba bataljons; 27.10.1940. likvidēts.

Citadele. Armijas štāba rotas karogs dāvinājusi Virsnieku ģimeņu apvienības dāmu komitēja, mākslinieks kapteinis E. Mangolds, izšuvusi K. Dambis kundze. Pasniedza Valsts prezidents 09.11.1933. gadā Armijas štāba bataljons dibināts 15.07.1919. kā Armijas Virspavēlnieka štāba Komandantūras rota; 01.04.1921. apsardzības Ministrijas komandantūras komanda; 01.08.1923. Galvenā štāba rota; 09.11.1929. Armijas štāba rota; 01.04.1936. armijas štāba bataljons; 27.10.1940. likvidēts.

Pirmā pasaules karā Katoļu altāris?, arī soli.

Izskatas kā Pirmā pasaules karā ar galveno luterāņu 1917. gadā altāri.

Daksti ir apdzīvota vieta Ēveles pagastā

tagad Rīgas franču liecjs atrodas Mēness ielā 8. Toreiz tas atradās Krišjāņa valdemāra ielā 48

Manuprāt par Saldus profesionālo vidusskolu tā pārdēvējās tik 2000 vai 2001. gadā. Esmu par to diezgan drošs, jo pats mācījos tajā laika tur.

MIĶEĻŠTEINS Nikolajs, sabiedrisks darbinieks. * 1892. Pastendes pag. 1915/1918. Valmieras latviešu strēlnieku pulka vecākais apakšvirsnieks, 1923/1940. Aizsargu organizācijā, 1934/1940. Pastendes pagasta vecākais, 1935. X 30. Talsu I aizsargu pulka Pastendes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks, 1938. I 01. Štāba rotas vada komandieris, 1938. XI 17. apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru, 1938/1940. Pastendes pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks, 1939. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis Talsu agronomiskā rajonā, 1941. VI 14. deportēts, Talsu patērētāju biedrības priekšnieks, Pastendes savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis, Talsu apriņķa pašvaldību sadarbes apvienības valdes loceklis, Pastendes pagasta Dižakmeņu māju īpašnieks. Avots: LVVA 1640-1-520-93.; „Rīts” # 29/1934. „Brīvā Zeme” # 59/1939. „Pagasta dzīve” # 1/1939. www.biographien.lv

MIĶEĻŠTEINS Nikolajs, sabiedrisks darbinieks. * 1892. Pastendes pag. 1915/1918. Valmieras latviešu strēlnieku pulka vecākais apakšvirsnieks, 1923/1940. Aizsargu organizācijā, 1934/1940. Pastendes pagasta vecākais, 1935. X 30. Talsu I aizsargu pulka Pastendes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks, 1938. I 01. Štāba rotas vada komandieris, 1938. XI 17. apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru, 1938/1940. Pastendes pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks, 1939. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis Talsu agronomiskā rajonā, 1941. VI 14. deportēts, Talsu patērētāju biedrības priekšnieks, Pastendes savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis, Talsu apriņķa pašvaldību sadarbes apvienības valdes loceklis, Pastendes pagasta Dižakmeņu māju īpašnieks. Avots: LVVA 1640-1-520-93.; „Rīts” # 29/1934. „Brīvā Zeme” # 59/1939. „Pagasta dzīve” # 1/1939. www.biographien.lv

Spriežot pēc emulsijas, tas ir 1920. gadu sākumu fotogrāfija, jo apkārtnes fotogrāfi Andrevičs, Lapiņš un Priedītis izmantojuši pirms kara fotoplates.

Šās atklātnes datējumam vajadzētu būt ne vēlāk par 1916. gadu, jo Latvijas Kaŗa muzeja krājumā atrodas šāds oriģināls eksemplārs ar 1916.g. janvārī rakstītu vēstuli.

Priekšplānā aug Latvijā lielākā zirgkastaņa - dižkoks.

Tiltiņa margas. No kāda materiāla tās darinātas?

Ta ir1934.gada bilde.

Tagad Džukstes kapos ir apskatāmas Džūkstes baznīcas drupas.

Elizabetes ielā Nr. 31, Gr. 19/91, četru stāvu mūra īres namu ar mansarda stāvu, ko cēlis būvuzņēmējs Johans Savickis pēc arhitekta Heinriha Šēla 05.08.1897. gadā apstiprināta projekta.

Dzirnavu ielā Nr. 15, Gr. 18/12., divu stāvu koka dzīvojama ēka, ko cēlis būvuzņēmējs Johans savickis, pēc arhitekta Viktora de grabbe 17.07.1879. gadā apstiprināta projekta.

Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., divu stāvu koka dzīvojama un darbnīcas ēka, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta, priekšplāna Ernesta Arnala bijušais minerālūdeņu iestādes, dib. 1865. gadā, dārziņš ar strūklakas atliekam.